ASV un Eiropas amatpersonas arvien vairāk bažījas, ka karš Ukrainā varētu izplesties ārpus tās robežām un aptvert citas valstis, vēsta laikraksts "The New York Times".
Bažas Rietumvalstu amatpersonām ir par to, ka karš varētu fiziski izplatīties uz kaimiņvalstīm, izplatīties kibertelpā ar hakeru un citu kiberuzbrukumu palīdzību vai izplatīties uz NATO valstīm, kurām draud Krievijas naftas vai gāzes piegādes pārtraukšana.
Tas varētu izraisīt tiešāku, aukstā kara stila konfrontāciju starp Krieviju un ASV, jo lielvalstis cenšas samazināt viena otras spēku. Pēdējās nedēļās konflikts ir skāris vairākas valstis Ukrainas tuvumā. Krievija ir pārtraukusi gāzes piegādi NATO valstīm Polijai un Bulgārijai, Krievijas pilsētās ir notikuši vairāki mīklaini sprādzieni, un Krievija ir draudējusi Somijai un Zviedrijai pēc tam, kad Ziemeļvalstis paziņoja, ka tās vēlas pievienoties NATO.
Šonedēļ notika sprādzieni arī Piedņestrā, Krievijas kontrolētajā reģionā Ukrainas dienvidu kaimiņvalstī Moldovā, kas rada bažas, ka konflikts var izplatīties arī šajā valstī.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien uzrunā brīdināja par Rietumu iejaukšanos Ukrainā, sakot, ka "ja kāds grasās iejaukties notiekošajos notikumos no ārpuses un radīt Krievijai stratēģiskus draudus, kas mums nav pieņemami, viņiem jāzina, ka mūsu atbildes triecieni būs zibens spērieni".
Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Eiropas drošības programmas direktors Sets Džonss laikrakstam "The Times" sacīja, ka "kara paplašināšanās risks šobrīd ir nopietns".
Krievija bija cerējusi uz ātru uzvaru Ukrainā, taču, kad tās spēkus no Kijivas apgabala atvairīja Ukrainas armija, tā ir pārorientējusi savus uzbrukumus Ukrainas austrumos.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pirmdien paziņoja, ka ASV mērķis ir vājināt Krieviju, lai tā nespētu uzsākt jaunu iebrukumu, tādējādi strauji mainot ASV militāro stratēģiju un signalizējot, ka ASV tuvākajā laikā negaida konflikta izbeigšanos.
