Baltkrievijas parlamenta apakšpalāta divos lasījumos pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas paredz piemērot nāvessodu par terorakta mēģinājumu, atsaucoties uz Baltkrievijas Pārstāvju palātas preses dienestu, ziņo laikraksts “Kommersant”. Šādas izmaiņas stājušās spēkā pēc vairākiem gadījumiem, kad cilvēki apzināti bojājuši dzelzceļa infrastruktūru, lai aizkavētu militārās tehnikas piegādi Krievijas spēkiem.
Likumprojekts sagatavots, lai atturētu destruktīvu elementu darbību un demonstrētu valsts cīņu pret terorismu. Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Vladimirs Andreičenko norādīja, ka terorisms ir viens no nopietnākajiem draudiem jebkuras sabiedrības drošībai un stabilitātei. Viņš apgalvoja, ka valstī turpina darboties destruktīvie spēki, kas cenšas satricināt situāciju un valsts iekšienē provocēt nestabilitāti un konfliktus.
“Nemitīgi tiek veiktas darbības, lai bojātu dzelzceļa aprīkojumu un sliežu ceļus, stratēģiskās nozīmes objektus, dedzinātu dzīvojamās ēkas un tiek spridzināti transportlīdzekļi,” apgalvoja V.Andreičenko.
Šajā kontekstā esošajā Kriminālkodeksa redakcijā nāvessods ir paredzēts tikai 289.panta 3.daļā (terorisma akts), nosakot atbildību par teroraktu, ko izdarījusi organizēta grupa, izmantojot kodolobjektus, radioaktīvas vielas vai kodolmateriālus, spēcīgas, toksiskas, ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, vai par darbībām, kas saistītas ar cilvēka slepkavību, vēsta laikraksts “Kommersant”.
Aprīļa sākumā Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Genādijs Kazakevičs paziņoja, ka pret teroraktu veicējiem tiks izmantoti ieroči un ministrijas rīcībā ir uzticama operatīvā informācija par personām, kuras grasās veikt teroraktus dzelzceļa transporta objektiem. Baltkrievijas neatkarīgie mediji vēsta, ka ir aizturēti vairāki desmiti dzelzceļa darbinieku, kuriem izvirzītas apsūdzības terorismā, nodevībā un spiegošanā.
Par Minskas apņemšanos pastiprināt vēršanos pret civiliedzīvotājiem liecina arī parlamenta apakšpalātas otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, kas paplašina ministrijas Iekšējā karaspēka pilnvaras, tostarp tiesības izmantot kaujas un speciālo tehniku masu nemieru un grupveida sabiedriskās kārtības pārkāpumu apspiešanā.
Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav atcelts nāvessods. 1996.gada referendumā 80,5% baltkrievi nobalsoja par nāvessoda saglabāšanu. Pašlaik nāvessods ir noteikts Baltkrievijas Kriminālkodeksa 59.pantā, augstāko soda mēru paredzot “par dažiem īpaši smagiem noziegumiem, kas saistīti ar apzinātu dzīvības atņemšanu personai vainu pastiprinošos apstākļos”.
