Krievijas Valsts Domes spīkers Vjačeslavs Volodins paziņojis, ka tās valstis, kuras piegādā bruņojumu Ukrainai, ir uzskatāmas par konfliktā iesaistīto pusi. Arī virkne citu Krievijas elites pārstāvju, ieskaitot valsts līderi V. Putinu un ārlietu ministru S. Lavrovu, ir nākuši klajā ar vēstījumiem, kas, iespējams, interpretējami kā Maskavas draudi īstenot variantu par Krievijas-Ukrainas kara pārcelšanu jaunā līmenī. Raugoties no militārā viedokļa, patlaban gan nav novērots, ka Krievija tam gatavotos, taču šāds attīstības variants nākotnē nav izslēdzams.
Jau ziņots, ka 26. aprīlī Ramšteinā, Vācijā notikušajā Ukrainas donoru konferencē tika pausta rietumvalstu nepieciešamība aktīvāk atbalstīt Ukrainu militāri un tehniski, tajā skaitā piegādājot uzbrukuma apbruņojumu.
Tāpat arī Pentagons publiski uztur vēstījumus, ka Ukraina ir jāstiprina, bet Krievija – stratēģiski jāvājina. Tas viss izraisījis nepatiku Kremļa varas gaiteņos, un vadība nākusi klajā ar vēstījumiem, kas, iespējams, ir interpretējami kā Maskavas draudi īstenot variantu par Krievijas-Ukrainas kara pārcelšanu jaunā līmenī.
Krievijas propagandā jau kopš 24. februāra rietumvalstis tiek mērķtiecīgi demonizētas un pasniegtas kā Krievijas ienaidnieks. To ilustrē arī vairāki piemēri. Saskaņā ar salīdzinoši neatkarīgā aptauju veicēja “Levada-centr” datiem negatīvi pret NATO attiecas 78%, pret ASV – 72%, bet pret ES – 67% Krievijas iedzīvotāju. Turklāt, atbildot uz jautājumu, kas ir vainīgs kara uzsākšanā Ukrainā, lielākā daļa jeb 57% minējuši tieši ASV un NATO.
Savukārt pēc prokremliskā aptauju veicēja “VCIOM” datiem 64% aptaujāto negatīvi attiecas pret ES, un tas ir par 37 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, kad negatīvi pret ES attiecās 27% aptaujātu Krievijas iedzīvotāju. Tāpat vairāk nekā divas trešdaļas jeb 69% respondentu Krievijā uzskata, ka eiropieši negatīvi attiecas pret Krieviju. Salīdzinājumam – 2019. gadā tā domāja vien 38% aptaujāto.