ASV specdienestu vērtējumā militārais konflikts Ukrainā var ieilgt, kļūstot neapredzamāks un vardarbīgāks, turklāt Kremlis vēlas pārņemt kontroli pār visu Ukrainas Melnās jūras piekrasti, izveidojot “koridoru” uz Piedņestru, taču šī mērķa sasniegšanai Krievijai būtu jāizsludina mobilizācija, uzstājoties ASV Senāta bruņoto spēku komitejā, Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinsa. Turklāt, lai sasniegtu savus militāros mērķus, Krievijas līderis Vladimirs Putins iespējams, var ieviest kara stāvokli, pārorientēt ražošanu kara laika vajadzībām un eskalēt militāro konfliktu plašākā reģionā.
Tāpat ASV specdienesti norāda, ka Kremlis var izsludināt kodolspēku mācības kā brīdinājumu Rietumiem, tomēr V. Putins autorizēs kodolieroču izmantošanu tikai eksistenciālu draudu Krievijai vai tās valdošajam režīmam gadījumā.
Tieši tāpat Krieviju tracina bezprecedenta plašais Rietumu atbalsts Ukrainai, kas iedrošina Kijivu ne tikai turpināt pretoties Krievijas agresijai, bet arī nākt klajā ar arvien asākiem paziņojumiem, ka tai vienīgais pieņemamais karadarbības pārtraukšanas priekšnoteikums ir Krievijas kapitulācija un kontroles pār Krimu un Donbasu atjaunošana.
Vienlaicīgi viena no ASV izlūkdienestu galvenajām prioritātēm ir Ķīna, kas aktīvi attīsta ne tikai konvencionālos un kodolspēkus, bet arī hibdrīdkara prasmes. Paredzams, ka līdz 2030. gadam saglabāsies “akūti” Ķīnas iebrukuma Taivānā draudi.