Triju Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministri aicinājuši Eiropas Savienības (ES) institūcijas koordinēt atbalstu atmīnēšanas darbiem Ukrainā un izvērtēt iespējas to finansēt no ES līdzekļiem.
Šāds aicinājums izteikts vēstulē, ko Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas iekšlietu ministri pēc Lietuvas ministres Agnes Bilotaites ierosmes nosūtījuši Eiropas Komisijai (EK), kā arī pašreizējai un nākamajai ES prezidētājvalstīm - Francijai un Čehijai, mudinot "pēc iespējas drīzāk iesaistīties Ukrainas cilvēku dzīvību glābšanā".
Viena no ierosinātajām iespējām ir šai nolūkā izmantot ES pretterorisma vienību asociācijas ATLAS tīklu, kurā apvienoti visu dalībvalstu policijas taktisko vienību pārstāvji.
Kā lēš Ukrainas varasiestādes, karadarbībā jau cietusi puse valsts teritorijas - aptuveni 300 000 kvadrātkilometrus liela platība, un civiliedzīvotājus, kas atgriežas atbrīvotajās teritorijās, apdraud mīnas un nesprāgusi munīcija, ko var atrast visur - tīrumos, pilsētu ielās un privātmājās, turklāt krievu karavīri spridzekļus paslēpuši arī mēbelēs un pat bērnu rotaļlietās.
Pašlaik atmīnēšanas procesā iesaistīti aptuveni 550 ukraiņu speciālisti ar 250 transportlīdzekļiem, taču, kā uzsver Lietuvas Iekšlietu ministrija, ar to nepietiek.
"Savām acīm esam redzējuši Krievijas militārās agresijas nepieredzēto brutalitāti un neiedomājama apmēra postījumus. Ir pilnīgi skaidrs, ka Ukrainai cīņā ar šo agresiju un tās sekām nepieciešama kopēja ES dalībvalstu palīdzība," uzsvērusi Bilotaite, piebilstot, ka šai traģiskajā situācijā nepieciešama "vienotība, saliedētība un solidaritāte, lai glābtu Ukrainas cilvēku dzīvības".
