Par spīti starptautiskajām ekonomiskajām sankcijām, kas Krievijai noteiktas par nelikumīgo iebrukumu Ukrainā un to izraisīto ekonomikas lejupslīdi, aizvien vairāk nekā puse Krievijas iedzīvotāju turpina atbalstīt Kremļa eliti tās sāktajā agresijā pret Ukrainu.
Kā liecina socioloģisko aptauju kompānijas “Russian Field” aptauja, neraugoties uz arvien pieaugošo bojā gājušo skaitu Krievijas bruņoto spēku rindās Ukrainā, 55% Krievijas iedzīvotāju, ja viņiem būtu tāda iespēja, februārī pieņemtu tādu pašu lēmumu, kādu par iebrukumu kaimiņvalstī izvēlējās Krievijas diktators Vladimirs Putins, sākot tā saukto “speciālo militāro operāciju”, kā Krievijā apzīmē pašas sākto karu Ukrainā.
Pret šādu lēmumu būtu vien 29% respondentu.
Kaut arī lielāka pretestība pret speciālo militāro operāciju ir jauniešu un maskaviešu vidū, tā nav kritiski augsta. Par operāciju iestājas attiecīgi 48% maskaviešu un 42% jauniešu, pret – 38% maskaviešu un 39% jauniešu.
Socioloģisko pētījumu kompānijas “Russian Field” aptaujas rezultāti zināmā mērā korelē ar 18.maijā publicēto neatkarīgās tirgus un socioloģisko aptauju kompānijas “Ļevada-centr” aptaujas datiem, kas emociju līmenī demonstrē sabiedrības atbalstu Krievijas politiskās elites sāktajai agresijai pret Ukrainu.
Atbildot uz jautājumu, kādas ir sajūtas respondentiem, 36% norādīja, ka ir lepnums par savu tautu. Šis rādītājs šobrīd ir pat par 19 procentpunktiem augstāks nekā pirms kara.
Līdzīgu noskaņojumu Krievijas sabiedrībā demonstrē arī izdevumā “Vedomosti” publicētā projekta “Hroniki” pētījums. Proti, pēc militārās invāzijas Ukrainā 24.februārī 27% Krievijas iedzīvotāju attieksme pret savu valsti un tautu ir uzlabojusies, Pasliktinājusies tā ir tikai 11% iedzīvotāju, bet lielākajai daļai - 59% – palikusi nemainīga.