Krievijas nacionālistu pārstāvji arvien biežāk kritizē Krievijas "īpašās militārās operācijas" neveiksmes Ukrainā un aicina uz turpmāku mobilizāciju, ko Kremlis, visticamāk, nevēlas un nespēj īstenot īstermiņā, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas virsnieku asambleja, neatkarīga prokrieviski noskaņota veterānu apvienība, kas cenšas reformēt Krievijas militāro stratēģiju, 19. maijā aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kremli izsludināt Ukrainai karu un ieviest Krievijā daļēju mobilizāciju. Asambleja paziņoja, ka Krievijas "speciālā militārā operācija" trīs mēnešu laikā nav sasniegusi savus mērķus, īpaši pēc neveiksmīgās Severskijdoņecas upes šķērsošanas. "ISW" iepriekš vērtēja, ka gandrīz pilnīgas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG) iznīcināšana neveiksmīgās upes šķērsošanas laikā 11. maijā šokēja Krievijas militāros novērotājus un lika apšaubīt Krievijas kompetenci. 11. maijā Asamblejas aicinājumā Putins tika mudināts atzīt, ka Krievijas spēki vairs ne tikai "denacificē" Ukrainu, bet cīnās karā par Krievijas vēsturiskajām teritorijām un pastāvēšanu pasaules kārtībā. Virsnieki pieprasīja Kremlim mobilizēt visus reģionus, kas robežojas ar NATO valstīm (tostarp Ukrainu), izveidot teritoriālās aizsardzības vienības, pagarināt standarta militārā dienesta termiņus no viena gada līdz diviem un izveidot jaunu augstāko kara laika pārvaldi pār Krieviju, Doņeckas un Luhanskas Tautas republikām (DNR un LNR) un nesen okupētajām Ukrainas apdzīvotajām vietām. Virsnieki arī pieprasīja nāvessodu dezertieriem.
Asamblejas vēstule var būt vadošais rādītājs tam, ka Krievijas valdības un sabiedrības elementi rada informatīvus nosacījumus daļējas mobilizācijas izsludināšanai. Tomēr Kremlis līdz šim ir atteicies spert šo soli, baidoties par iekšzemes pretestību un Krievijas mobilizācijas sistēmas nepilnībām. Krievijas virsnieku asambleja trīs nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā aicināja Putinu atzīt DNR un LNR neatkarību, radot priekšnoteikumus Krievijas "īpašajai militārajai operācijai. " Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 20. maijā paziņoja, ka, reaģējot uz NATO paplašināšanos, Krievija līdz gada beigām izveidos 12 jaunas Rietumu militārā apgabala vienības. Krievijas spēki, iespējams, plāno nokomplektēt šīs vienības ar nesen mobilizēto personālu, jo nav skaidrs, kā citādi Kremlis varētu nodrošināt darbaspēku jaunajām vienībām. Ukrainas ģenerālštābs arī ziņoja, ka Krievijas spēki no noliktavām izņem vecos tankus "T-62", lai veidotu jaunas BTG. Krievija turpina izlietot atlikušās kaujas gatavības rezerves, lai saglabātu Severodoņeckas kaujas tempu, nevis par prioritāti izvirza gatavošanos jauniem pastiprinājumiem. "ISW" iepriekš novērtēja, ka Krievijas mobilizācija, visticamāk, neradīs kaujām gatavus spēkus sasteigtās apmācības dēļ.
Aizvien vairāk krievu, kas atbalsta Kremli un Krievijas iebrukumu Ukrainā, sāk atklāti kritizēt Kremli. Krievijas militārie blogeri apgalvoja, ka Kremlis neapmierinās virsnieku asamblejas aicinājumu, norādot uz to, ka karu Ukrainā atbalstošo krievu vidū pastiprinās negatīvā attieksme pret Krievijas vadību. Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs publiski paziņoja, ka Krievijas karš Ukrainā ir izjaucis transporta maršrutus un būvniecības grafikus reģionā, kas ir rets gadījums, kad Krievijas valdības amatpersona atzīst kara ekonomiskās izmaksas.
Neidentificēti uzbrucēji 23. maijā turpināja uzbrukumus militārās iesaukšanas birojiem Krievijā, liecinot par pieaugošu neapmierinātību ar iesaukšanu armijā. Krievijas "Telegram" kanāls ziņoja, ka nezināms uzbrucējs iemeta Molotova kokteili militārajā iesaukšanas birojā Udmurtijas apgabalā, kas sekoja 19. maija incidentam, kad Krievijas iedzīvotājs ar pneimatisko ierīci šāva uz iesaukšanas biroju Žeļeznogorsk-Ilimskā, Irkutskā. Ukrainas Ģenerālštābs iepriekš ziņoja, ka kopš kara sākuma kopumā notikuši 12 uzbrukumi iesaukšanas birojiem, no kuriem pieci notika pēdējo nedēļu laikā. Šie uzbrukumi, iespējams, liecina par pieaugošo neapmierinātību ar iesaukšanas un rekrutēšanas praksi.
Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka pirmajos trīs mēnešos pēc iebrukuma Ukrainā Krievija ir piedzīvojusi līdzīgu bojāgājušo skaitu kā Padomju Savienība deviņu gadu laikā Afganistānā. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka sliktas taktikas, vājas pretgaisa aizsardzības, operatīvās elastības trūkuma un sliktu vadības metožu kombinācija ir novedusi pie atkārtotām kļūdām un neveiksmēm, kas joprojām ir redzamas Donbasā. Ziņojumā tika norādīts, ka Krievijas sabiedrība ir jutīga pret lielu upuru skaitu, un tika novērtēts, ka, pieaugot Ukrainā cietušo upuru skaitam, pieaugs arī sabiedrības neapmierinātība.
Krievijas spēki 23. maijā pastiprināja gaisa un artilērijas triecienus uz dienvidaustrumiem no Izjumas, gatavojoties paredzētajām uzbrukuma operācijām Slovjanskā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka neprecizēti Krievijas Rietumu, Centrālā un Austrumu kara apgabalu elementi kopā ar Baltijas flotes 11. armijas korpusu gatavojas atsākt uzbrukumus uz Slovjansku. 15. maijā Krievijas spēki veica artilērijas triecienus un izlūkoja Ukrainas pozīcijas uz dienvidaustrumiem no Izjumas ap Dibrovu, Virnopilliju, Bogorodičnu, Husarivku, Čepili, Doļinu, Studenoku un Svjatorhirsku. Ukrainas Ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas spēki neveiksmīgi mēģināja veikt sauszemes uzbrukumu Dovhenkei, kas atrodas aptuveni 20 km uz dienvidaustrumiem no Izjumas.
Krievijas spēki turpināja sauszemes uzbrukumus Severodoņeckas apkārtnē un 23. maijā guva nelielus panākumus. Krievijas spēki, kā ziņots, iebruka Zolotē un pārņēma kontroli pār ieejas punktiem pilsētā, kas ļautu tiem virzīties uz ziemeļiem un pabeigt Severodoņeckas aplenkumu no dienvidiem. Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki mēģina pārraut Ukrainas aizsardzību ap Popasnu, lai censtos virzīties uz rietumiem uz Bahmutu. Tiek ziņots, ka Ukrainas spēki atkāpās uz rietumiem no Volodimirvkas uz Soledaru, kas liecina, ka Krievijas spēki virzās uz rietumiem no Popasnas, nevis prioritāri virzās uz ziemeļiem, virzoties uz Severodoņecku. Krievijas spēki papildus guva panākumus pie Doņeckas-Luhanskas administratīvās robežas un pārņēma kontroli pār Mironovsku uz dienvidaustrumiem no Bahmutas. Mironovskas ieņemšana ļaus turpināt mēģinājumus virzīties uz Bahmutu gan no dienvidiem, gan rietumiem. Tomēr maz ticams, ka Krievijas spēki spēs ātri ieņemt Bahmutu (ja vispār spēs), ņemot vērā to līdzšinējo sniegumu pilsētu apvidos Ukrainas austrumos.
Krievijas spēki pastiprināja uzbrukuma operācijas ap Limanu un Avdijivku un 23. maijā guva panākumus. Neapstiprinātas ziņas liecina, ka Krievijas spēki ir uzsākuši uzbrukumu Limanas ziemeļu daļai un no 23. maija ir pārņēmuši vismaz daļēju kontroli pār pilsētu. Krievijas spēki papildus pastiprināja artilērijas triecienus pret Avdijivku un, visticamāk, izmanto iepriekš veikto Novoseļivkas ieņemšanu, lai virzītos uz Avdijivku un iegūtu piekļuvi lielceļam uz Slovjansku.
Krievijas aizsardzības amatpersonas paziņoja, ka Krievijas spēki 23. maijā turpināja uzbrukt "Azovstaļ" tērauda rūpnīcai. Krievijas militārie "Telegram" blogeri kritizēja videoierakstu, kurā Krievijas karavīri, kā ziņots, 22. maijā veica sauszemes uzbrukumus "Azovstaļ", un paziņoja, ka viņiem vajadzēja pagaidīt, kamēr atlikušie Ukrainas spēki padodas. "ISW" nevar neatkarīgi apstiprināt "Azovstaļ" atlikušo Ukrainas aizstāvju skaitu. Doņeckas Tautas Republikas (DNR) vadītājs Deniss Pušilins apgalvoja, ka jau padevušies ukraiņu aizstāvji gaida tiesas procesus aizturēšanas centros okupētajā Doņeckas apgabalā.
Krievijas okupācijas iestādes turpināja nostiprināt savu birokrātisko kontroli pār Mariupoli, signalizējot par atteikšanos no administratīvās kontroles, ko īstenoja DNR spēki. Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjušenko ziņoja, ka "brīvprātīgie" no Krievijas palīdz filtrācijas centienos un čečenu vienības patrulē uz lielceļiem no Mariupoles uz Ukrainas kontrolētajiem Zaporižjes apgabala rajoniem.
23. maijā Krievijas spēki koncentrējās uz savu pozīciju uzturēšanu Harkivas pilsētas ziemeļos. Ukrainas Aizsardzības ministrija norādīja, ka šajā teritorijā darbojas Krievijas 6. un 41. apvienotās armijas, Baltijas flotes un pirmo reizi 1. un 2. armijas korpusa elementi, lai neļautu Ukrainas karaspēkam turpināt virzību uz priekšu. 1. un 2. armijas korpuss ir attiecīgi Doņeckas un Luhanskas tautas republikas bruņotie spēki. DNR un LNR karaspēka pārcelšana no iepriekšējām pozīcijām, kas veica uzbrukumus Ukrainas austrumos, uz Harkivas ziemeļiem, lai turētu aizsardzības līnijas pret Ukrainas pretuzbrukumu, norāda uz to, ka Krievija par prioritāti uzskata Ukrainas pretuzbrukuma palēnināšanu. Kāds prokrieviski noskaņots avots ziņoja, ka Krievijas spēki joprojām cīnās Ļitpsi un Rubižņā, kas saskan ar iepriekšējiem apgalvojumiem, ka Krievijas karaspēkam izdevies atgūt daļu teritorijas uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas. 23. maijā Krievijas spēki turpināja apšaudīt Harkivas pilsētu un tās apkārtni.
Krievijas spēki turpināja radīt apstākļus pastāvīgas kontroles nodibināšanai un 23. maijā atsāka uzbrukuma operācijas Ukrainas dienvidos. Zaporižjes apgabala militārā pārvalde ziņoja, ka Krievija koncentrē karaspēku Vasiljevkā - aptuveni 80 km uz dienvidiem no Zaporižjes pilsētas un uz austrumiem no kodolspēkstacijas Enerhodarā. Krievijas spēki, visticamāk, cenšas nostiprināt savu kontroli pār Zaporižjes AES. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievija uz Krimas ziemeļrietumiem izvieto divus papildu pretgaisa raķešu bataljonus "S-400", lai pastiprinātu pretgaisa aizsardzību pret iespējamiem Ukrainas pretuzbrukumiem. Ukrainas bruņotie spēki arī ziņoja, ka Krievijas spēki nostiprina savas robežas Hersonas un Nikolajevas apgabalā.
