Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam ir vairākas smagas slimības, tostarp vēzis, taču cerēt, ka Putins rīt mirs, nav vērts – viņam ir vēl vismaz vairāki gadi. Tā intervijā Ukrainas ziņu izdevumam “Ukrainska Pravda” stāsta Ukrainas aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītājs brigādes ģenerālis Kirils Budanovs. Viņš atklāj – lai no Putina atbrīvotos mazliet ātrāk, pirms aptuveni diviem mēnešiem pret viņu vērsti atentāta mēģinājumi, ko vēlējās veikt Kaukāza reģiona pārstāvji. Prognozējot kara turpmāko gaitu, K. Budanovs atzīst - Krievijai normāla karadarbība parasti rit vismaz 12 mēnešus, tāpēc prognozes ir, ka līdz šī gada beigām karam būs maksimāla lejupslīde. Tikmēr krievi jau gatavo savu sabiedrību tam, ka principā uzvara Doņeckas, Luhanskas un Hersonas reģionos varētu būt uzskatāma par to lielo uzvaru. Taču ar to nekas nebeigsies, militārie draudi visai pasaulei, pirmkārt, jau Eiropai, saglabāsies.
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs līdz šim nav bijusi ļoti publiska persona, un viņa intervijas medijos sāka parādīties tikai pēdējo mēnešu laikā – kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Savu līdzšinējo amatu kā Ukrainas izlūkdienesta vadītājs viņš ieņem kopš 2020. gada, pēc tam, kad to saistībā ar “Vāgnergeitas” skandālu bija jāatstāj iepriekšējam vadītājam Vasilijam Burbam. Kopš Krievijas sāktā kara K. Budanovs kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem militārajiem ekspertiem Ukrainā. Viņš arī bija tas, kurš jau pērnā gada rudenī publiski brīdināja par iespējamu Krievijas pilna mēroga karu un tā iespējamiem virzieniem. Diemžēl ne visi viņu toreiz sadzirdēja. Diemžēl viņa prognozes piepildījās.
Intervijā izdevumam “Ukrainska Pravda” viņš stāsta par Krievijas līdera Vladimira Putina slimību, par to, kas pašlaik notiek Krievijas elitē, kā arī prognozē, vai Krievijas Federācijā ir iespējams valsts apvērsums un daudzām citām aktualitātēm, tostarp izsaka prognozes, kad karš Ukrainā varētu beigties.
Nesen kādā intervijā ārvalstu medijiem viņš izteicies, ka kara aktīvais posms jeb aktīva cīņa varētu beigties līdz šī gada beigām, un augustā gaidāms kāds pavērsiena punkts. “Karā sāksies pārejas posms. Jo šobrīd mums katastrofāli trūkst smago ieroču,” viņš saka.
Jautāts, vai Kremļa saimniekam V. Putinam tiešām esot vēzis, K. Budanovs atbild apstiprinoši.
Savukārt, raksturojot V. Putina psihoemocionālo stāvokli, viņš saka – šajā ziņā daudz var strīdēties, kādā stāvoklī atrodas diktators, kurš domāja, ka trijās dienās sagrābs visu Ukrainu un pacels Krievijas karogu Kijevas administrācijas ēkā… Ņemot vērā, ka jau trešo mēnesi Krievijas armija, ko pats V. Putins iepriekš pasludinājis par otru, dažreiz pat pirmo, stiprāko pasaules armiju, cieš vienu sakāvi pēc otras, rodas jautājums - kādā tieši psihoemocionālā stāvoklī viņš atrodas?
Atbildot par V. Putina tuvāko cilvēku loku, K. Budanovs atzīst, ka viņš, īpaši pēdējā laikā, ir ievērojami samazinājis apkārtējo piekļuvi sev. Šobrīd Putinu klātienē apciemo diezgan maz cilvēku, visus pārējos viņš no sevis tur drošā attālumā.
Turklāt Krievijas līderis no saviem padotajiem ne vienmēr saņem objektīvu informāciju par situāciju frontē, jo sakāves atzīšana un nepareizi aprēķini, pirmkārt, ir biedējoši pašiem izpildītājiem, tāpēc informācija līderim tiek sniegta diezgan ierobežotā veidā.
“Tāpēc viņš visus tur noteiktas distances attālumā un tic, ka viņš valdīs mūžīgi. Bet tā nebūs. Paskaties uz jebkuru divdesmitā gadsimta diktatoru. Viņiem visiem bijis līdzīgs gals. Lielākajā daļā gadījumu viņi nomira pret savu gribu,” saka K. Budanovs.
Lai gan vēsturē ir ne viens vien gadījums, kad šos diktatorus kāds ir mēģinājis nogalināt. Starp citu, arī pret Putinu salīdzinoši nesen tika vērsti atentāta mēģinājumi, ko vēlējās veikt Kaukāza reģiona pārstāvji.
Uz jautājumu, kāds ir pašreizējais Kremļa rīcības plāns Ukrainā, ņemot vērā krievu armijas neveiksmes, viņš atbild, ka galvenā ideja jau nav mainījusies – V. Putinam vajag visu Ukrainu, viņu neinteresē tikai kāda tās daļiņa.
Tā kā krieviem ir milzīgi zaudējumi un militārās neveiksmes turpinās, viņi jau gatavo savu sabiedrību tam, kas principā uzvara Doņeckas, Luhanskas un Hersonas reģionos, tos okupējot, faktiski varētu būt uzskatāma par lielo uzvaru. Taču ar to nekas nebeigsies, militārie draudi visai pasaulei, pirmkārt, jau Eiropai, saglabāsies.
Jautāts, vai Hersonas apgabalā iecerētais referendums par pievienošanos Krievijai varētu izdoties, K. Budanovs ir skeptisks - krievi jau trīs reizes tur ir mēģinājuši veikt referendumu. Viņi jau ir sapratuši, ka cilvēki neiet uz referendumiem, viņi nenāks un nebalsos arī šoreiz, tāpēc krievi spiesti veikt citas darbības. Viens no galvenajiem scenārijiem, ko viņi tagad mēģina realizēt, ir Hersonas apgabala pievienošana Krimai. Sākumā gan Hersonas apgabala iedzīvotāji masveidā devās uz mītiņiem, protestējot pret Krievijas Federācijas okupāciju, taču – jo vairāk laika kāda teritorija ir okupēta, jo mazāk cilvēku dosies atklāti protestēt pret pretinieku. Tiesa gan, daudzi ukraiņi gan joprojām turpinās pretoties šādai okupantu rīcībai, taču tas nebūs tik demonstratīvi.
Stāstot par Krievijas plāniem Doņeckas un Luhanskas reģionos, K. Budanovs norāda – krievi joprojām pieturas pie savas retorikas, ka notiekošais Ukrainā ir tikai “īpaša militāra operācija” ar mērķi apkarot nacismu, atbruņot Ukrainu, un šiem pasākumiem nav skaidras ģeogrāfiskas robežas.
Vaicāts par Krievijas elites līdzdalību karā Ukrainā, K. Budanovs saka – lai arī šie ietekmīgie ļaudis principā piedalās karā, tomēr viņi neizjūt spēcīgu vēlēšanos to turpināt, ņemot vērā, cik smagi ir viņu pašu zaudējumi. Lai cik liela būtu Kremļa propaganda, īpaši jau militārie eksperti apzinās patieso zaudējumu apmēru.
Tāpat – tas ir bizness, un elite cieš lielus zaudējumus. “Viņi zaudē milzīgu naudu, tāpēc, lai arī viņi iebilst pret karu, atklāti to neuzdrošinās pateikt Putinam. Šādas sarunas notiek tikai viņu pašu starpā un ar politiķiem,” saka K. Budanovs, piebilstot, ka sava veida komunikatora lomu starp Krieviju un Ukrainu ir uzņēmies Krievijas oligarhs Romāns Abramovičs.
Jautāts, kā jau pērnā gada novembrī K. Budanovs zināja, ka Krievija īstenos pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, viņš atbild – kā V. Putins to sākotnēji plānoja, tā viņš arī to sāka. Viņam bija vairākas iespējas, kā to visu īstenot.
“Kā izlūkošanas pārstāvis es jums saku - Putinam principā bija pilnīgi reālas iespējas, kas mums varēja diezgan slikti beigties,” viņš atklāj. Krievijai atklāta agresija ir raksturīga, tā ir daļa no viņu tradīcijām, jo no visiem labajiem un sliktajiem variantiem Krievijas karalis vienmēr izvēlēsies sliktāko.
Krievijas sākotnējais plāns bija – jauns Ukrainas vadītājs, bet pati valsts – pilnīgi pakļautai Krievijai, kas atbilstu Putina politikai. Bet tas nerealizējās.
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs zināja precīzu kara sākuma datumu un par to brīdināja arī Ukrainas valdību. Viņaprāt, tieši šī ilgā noturēšanās pret okupantu karaspēku ir veiksmes atslēga, savukārt Ukrainas sabiedrība, sākoties karam, nekrita panikā, jo dziļi sirdī tam jau bija gatavojusies. “Taču jums jāsaprot, kad valstī, kuras iedzīvotāji iepriekš gatavojušies karam, sāk reāli krist bumbas, lielākā daļa sabiedrības būs, teiksim tā, “mazliet pārsteigta”” viņš saka.
Kara noslēgumam, pēc Ukrainas izlūkdienesta vadītāja domām, ir divas iespējas. Pirmā – politiskās vadības maiņa Krievijas teritoriālās integritātes formālajā saglabāšanā.
“Tādā gadījumā varētu tikt izvests karaspēks no visām Krievijas okupētajām teritorijām visā pasaulē. Okupētās teritorijas atgrieztos tajās valstīs, kurām tās principā pieder, piemēram, Gruzijai, Japānai, Vācijai un tā tālāk. Un Krievija sāktu atjaunot savu pastāvēšanu kā civilizēta valsts, tā teikt – sākot visu no jauna,” pauž K. Budanovs.
Otrs variants, viņaprāt, varētu būt Krievijas sadalīšana trijās vai pat vairākās daļās, izveidojot jaunas, neatkarīgas valstis.