Kopš 2022. gada Krievijas un Ukrainas kara sākuma Krievijas Melnās jūras flote iebruka, lai bloķētu vai okupētu visas Ukrainas ostas Melnajā un Azovas jūrā. Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas karakuģi uzbruka vairākiem starptautiskiem civilajiem kuģiem, kas iebrauca Ukrainas jūras ostās vai izbrauca no tām.
Krievijas lidmašīnas bombardēja Turcijas uzņēmumam "YA-SA Shipping" piederošu kuģi, kas bija ceļā no Odesas. Nākamajā dienā kuģim "Namura Queen", kas kuģoja ar Panamas karogu, tika iešauts ar raķeti, tam tuvojoties Pivdennija ostai, kur to bija paredzēts piekraut ar Ukrainas graudiem eksportam. Aptuveni tajā pašā laikā un netālu no tā tika bojāts arī ar Moldovas karogu kuģojošais kuģis "Millennial Spirit", un vairāki jūrnieki uz kuģa guva ievainojumus.
Lai saglabātu Melnās jūras ziemeļrietumu daļas un Ukrainas reģionālo ostu kontroli, Krievija pastāvīgi patrulē ar vairākiem karakuģiem starp Čūsku salu un Sevastopoli. Aptuveni 20 Krievijas kuģi un līdz pat četras zemūdenes, kas pašlaik darbojas Melnās jūras baseinā, ir bruņoti ar raķetēm, kas spēj nodrošināt efektīvu jūras bloķēšanas spēju. Turklāt šo blokādi atbalsta piekrastes raķešu sistēmas "Bal" un "Bastion", kā arī triecienlidmašīnas, kas atrodas okupētajā Krimā.
Lauksaimniecības analītiskā uzņēmuma "Gro Intelligence" izpilddirektore Sāra Menkere 19. maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē liecināja, ka pasaules noliktavās ir palikušas tikai desmit nedēļu ilgas kviešu rezerves. Viens no šīs krīzes iemesliem ir Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas administrators Achims Šteiners Pasaules ekonomikas foruma Davosā auditorijai sacīja, ka savstarpēji saistītās pārtikas, degvielas un finanšu krīzes, ko izraisījis vai saasinājis karš Ukrainā, draud izraisīt nemierus nabadzīgajās valstīs un var izraisīt finanšu maksātnespēju vairāk nekā 70 valstīs.
Šī mēneša sākumā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs paziņoja par sarunām, lai atbloķētu graudu eksportu no Ukrainas, un aicināja Krieviju ļaut eksportēt graudus no Ukrainas ostām. Tajā pašā laikā Senegālas prezidents Makijs Salls, kurš ir Āfrikas Savienības prezidējošās valsts prezidents, tuvākajās nedēļās plāno rīkot sarunas Maskavā un Kijivā. Pēc tikšanās Dakārā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu Salls uzsvēra, ka Āfrikas Savienība cenšas panākt pamieru Ukrainā un cer palīdzēt cīņā pret augstajām enerģijas un pārtikas cenām.
Pirmkārt, Ukrainai ir jāiegādājas aptuveni 100 pretkuģu raķetes, lai atturētu jūras blokādē iesaistīto Krievijas virsūdens floti. Nesen izskanēja ziņas par Dānijas nodomu nodrošināt Ukrainu ar piekrastes raķešu bateriju "Harpoon". Ja tā īstenos solītās piegādes, tās palīdzēs šajā ziņā.
Vēl viena iespēja Ukrainai ir neitralizēt Krievijas krasta raķešu sistēmas, kas atrodas Krimā. Šim uzdevumam vispiemērotākie Rietumu ieroču kompleksi ir savstarpēji savietojamas augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas (HIMARS) un ML270 daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēmas (MLRS). Bruņota ar armijas taktisko raķešu sistēmu MGM-140 (ATACMS), HIMARS vai ML270 palaišanas iekārta spētu iznīcināt ienaidnieka mērķus 300 kilometru rādiusā. Ukrainas civilās un militārās amatpersonas vairākkārtīgi ir pieprasījušas šīs sistēmas no ASV un citiem Rietumu partneriem. Šie raķešu kompleksi ievērojami palielinātu Ukrainas spēju atturēt Krievijas jūras spēkus, atbloķētu Ukrainas jūras ostas un vismaz daļēji nodrošinātu drošību Ukrainas ūdeņos Melnajā jūrā. Tas būtu minimālais priekšnoteikums, lai no Ukrainas ostām varētu izbraukt kuģi, kas piekrauti ar eksportam, paredzētajiem graudiem.
No drošības viedokļa optimāls risinājums būtu jūras "humanitārā koridora" izveide caur Melnās jūras rietumu valstu teritoriālajiem ūdeņiem līdz pat Turcijas šaurumiem. Tam būtu nepieciešama sadarbība starp Ukrainu, Rumāniju, Bulgāriju un Turciju, lai izveidotu aizsardzības jūras konvojus graudu kuģiem. Šī humānā koridora izveide iepriekš minēto četru valstu teritoriālajos ūdeņos palīdzētu mazināt draudus, ko rada Krievijas zemūdenes, kurām ir ierobežotas spējas darboties seklos ūdeņos. Turklāt piekrastes valstis pret tām varētu iesaistīt vairāk gaisa un sauszemes militāro līdzekļu. No otras puses, jūras ceļam, kas šķērso Melnās jūras centrālo dziļo daļu, būtu nepieciešams ievērojami lielāks Turcijas jūras spēku atbalsts.
Pašlaik daudz apspriestā ideja ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līdzdalība Ukrainas ostu "atbloķēšanā", taču varbūtība, ka tajā iesaistītos alianses kuģi, kas nav piekrastes kuģi, ir ārkārtīgi maza. NATO kā kolektīvā organizācija joprojām ir ārkārtīgi piesardzīga attiecībā uz militāru iejaukšanos Krievijas karā pret Ukrainu. Iespējams, stimulu izveidot jūras koalīciju Ukrainas graudu konvoju pavadīšanai varētu pastiprināt, piešķirot tai ANO humānās misijas statusu, kas varētu pat mudināt NATO spēkus pievienoties šai operācijai. Taču Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle ar veto tiesībām, visticamāk, bloķētu šādu iniciatīvu.
Tādējādi sākotnējā prioritāte un atslēga, lai pārtrauktu Krievijas jūras blokādi, ir pašas Ukrainas spēja nodrošināt un kontrolēt savus suverēnos ūdeņus un ostas. Ukrainai ir nepieciešama pārliecinoša jūras kaujas spēja, kuras attīstīšanai būs nepieciešama stratēģisko starptautisko partneru palīdzība. Taču laika ir ļoti maz.
