Krievijas politiskajā elitē nav vienprātības par Krievijas iekaroto Ukrainas teritoriju nākotni

Konfliktu zonas
Sargs.lv/RIA Novosti (Kremļa oficiālā prpoagandas ziņu aģentūra)/Kommersant
Krievu okupants Mariupolē
Foto: REUTERS/Scanpix

Arvien vairāk agresorvalsts Krievijas politiskās elites pārstāvju sākuši diskutēt par tās okupēto, bet Ukrainai piederošo teritoriju pievienošanas pseidoreferendumu organizēšanu. Tiesa, pagaidām agresorvalsts politiskajā elitē nav vienprātības, kad rīkot pseidoreferendumus. Tāpat varas elitē nav skaidra forma - ko šajos pseidoreferendumos cilvēkiem likt izlemt.

 

 

Krievijas iekaroto Ukrainas teritoriju nākotni ir jāizlemj tās iedzīvotājiem, tā 1. jūnijā ir izteikušies vairāki Krievijas elites pārstāvji, tajā skaitā Kremļa saimnieka Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, varas partijas “Jedinaja Rossija” Ģenerālpadomes sekretārs Andrejs Turčaks, Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Sergejs Cekovs un Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs, Krievijas delegācijas sarunās ar Ukrainu loceklis Leonīds Sluckis.

Viņi visi uzskata, ka Krievijas iekaroto teritoriju – Doņeckas un Luhanskas Tautas republiku, Hersonas un Zaporižjas apgabalu – nākotni ir jāizlemj cilvēkiem, kuri tur dzīvo, taču atšķiras piedāvātās formas un laiks, kad un kā šo reģionu nākotni varētu noteikt.

Attiecīgi D. Peskovs, A. Turčaks un L. Sluckis aicina šajos reģionos organizēt referendumus, bet S. Cekovs norāda, ka, iespējams, referendumu vietā labāk veikt socioloģiskās aptaujas.

“Precedents, starptautiskajai sabiedrībai neatzīstot 2014. gadā Krimā organizēto referendumu, ļauj Krievijai lieki netērēt naudu analoģisku procedūru īstenošanai Donbasa reģionā un Dienvidukrainā,” viņš norāda.

Taču D. Peskovs un A. Turčaks nav nosaukuši laiku, kad varētu tikt organizēti referendumi, un S. Cekovs norāda, ka tam vajadzēs vismaz gadu, bet L. Sluckis pieļauj referendumu organizēšanu, iespējams, jau jūlijā, vienlaicīgi ar tā dēvētās speciālās operācijas noslēgumu.

Iepriekš par referendumiem Krievijas iekarotajās teritorijās lielākoties runāja okupācijas varas pārstāvji, kā arī propagandisti, bet tagad – vairākas Krievijas amatpersonas.

Kāpēc tā, uz to ir iespējamas vairākas atbildes. Iespējams, Krievijas politiskā elite pieradina sabiedrību pie domas, ka nākotnē ir gaidāma referendumu parāde ar mērķi demonstrēt gūtās uzvaras Krievijas karā Ukrainā. Ortkārt, pieļaujama iespēja, ka referendumu jautājums ir mērķēts ne tik daudz uz iekšējo, cik uz ārējo auditoriju kā šantāžas elements un aicinājums Rietumvalstīm nekavēties un izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tiktu atsāktas sarunas Krievijas un Ukrainas delegāciju starpā.

Tāpat nav izslēgts, ka tā ir daļa no Krievijas informācijas operācijas, proti, atsevišķi elites pārstāvji, piemēram, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs mēģina attīstīt naratīvu par Polijas mērķiem sadalīt Ukrainu, kā dēļ Ukrainas sadalīšanā ir jāiesaistās arī Krievijai.

Dalies ar šo ziņu