Turpinoties karam pret Ukrainu, Krievijas sabiedrībā aug atbalsts Putina politikai

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Levada Centr
Kara atbalsta demonstrācijas dalībnieki
Foto: EPA/Scanpix

100 dienas pēc Krievijas nelikumīgajam iebrukuma sākuma Ukrainā, Krievijas iedzīvotāju vidū turpina palielināties kā atbalsts Krievijas diktatoram Vladimiram Putina režīmam, tā viņa virzītajai politikai, liecina neatkarīgā socioloģisko pētījumu kompānijas “Levada Centr” publicētie dati.

Diktatora V. Putina darbu Krievijas prezidenta amatā atbalsta 83% sabiedrības, bet neatbalsta – 15% aptaujāto.

Atbalsts premjerministram Mihailam Mišustinam, federālajai valdībai un gubernatoriem robežojas no 70% līdz 72%, bet Valsts Domei – 61%.

Lielākā daļa, jeb 68% Krievijas sabiedrības uzskata, ka valsts attīstās pareizā virzienā. Pretējās domās ir vien 22% aptaujāto. Salīdzinājumam, ar iepriekšējiem, atbildes uz šo jautājumu dalījās divās, salīdzinoši līdzīgās daļās. Šobrīd ir redzams izteikts pārsvars apgalvojumam, ka valsts attīstās pareizā virzienā.

Vairāk nekā 100 dienas turpinās arī Krievijas karš Ukrainā. Šajā laikā nav fiksētas ievērojamas noguruma pazīmes sabiedrībā, taču ikdienas interese par Krievijas uzsākto karu pret savu kaimiņvalsti mazinās. Piemēram, ja martā tā norisei rūpīgi karam sekoja līdzi 64% aptaujāto, tad maijā šis rādītājs bija sarucis līdz 56%.

Zīmīgi, ka kara laikā vērojams atbalsta pieaugums gan Krievijas valsts institūcijām - primāri diktatoram V.Putinam. Turklāt atbalsts Krievijas līderim ir augsts ne tikai  viņa tradicionālā elektorāta, bet arī jauniešu vidū (77%) un galvaspilsētas Maskavas iedzīvotāju vidū (75%).

Kā liecina 2. jūnijā publicētās “Levada Centr” aptaujas dati, maijā Krievijas sākto karu Ukrainā atbalstīja 77% aptaujāto. Šis rādītājs ir par četriem procentpunktiem mazāks nekā martā, kad karu atbalstīja 81% sabiedrības. Vienlaicīgi atbalsts Krievijas sāktajam iebrukumam ir nedaudz lielāks nekā aprīlī, kad tas bija 74%.

Lielākā daļa, jeb 70% respondentu uzskata, ka Krievijas karš Ukrainā ilgs vismaz sešus mēnešus. Proti, šajā grupā 26% norāda, ka karš turpināsies sešus mēnešus, 23% domā, ka tas ilgs sešus līdz 12 mēnešus, bet 21% respondentu – ka tas ilgs vairāk par 12 mēnešiem. Tikai 9% pieļauj, ka karš varētu beigties tuvākā mēneša vai divu laikā.

Lielākā daļa Krievijas sabiedrības, jeb 75% aptaujāto ir pārliecināti, ka Krievijas pretlikumīgi sāktajā karā uzvarēs Krievija, 15% – ka neuzvarēs neviena no pusēm, 9% – nezina, kurš gūs virsroku konfliktā, bet tikai 1% respondentu uzskata, ka tajā uzvarēs Ukraina.

Joprojām galvenais informācijas avots, kam visvairāk uzticas Krievijas iedzīvotāji karadarbības atspoguļojumā Ukrainā, ir Krievijas federālie telekanāli, kuros tiek sistemātiski tiražēta Kremļas propaganda, nevis internets un sociālie tīkli.

Ticams, ka dažādas socioloģiskās aptaujas, kas uzrāda vienu un to pašu tendenci, stiprina Kremļa pārliecību par militārās invāzijas Ukrainā pareizību un autoritārās varas stabilitāti. Tas, savukārt, liek domāt, ka režīma īstenotā iekšpolitika un ārpolitika vismaz īstermiņā nemainīsies.

Dalies ar šo ziņu