G7 valstu līderi otrdien noslēguši samitu Vācijā ar solījumu turpināt atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, un izpētīt, ar kādiem tālejošiem soļiem iespējams ierobežot Kremļa ienākumus no naftas.
Samita noslēguma ziņojumā G7 valstis uzsvērušas savu nolūku radīt Krievijai "smagas un tūlītējas ekonomiskās izmaksas". Ziņojumā nav konkrēti izklāstīts, kā praksē darbotos fosilā kurināmā cenu griezti, bet paredzēts nākamajās nedēļās turpināt diskusijas, lai izpētītu pasākumus, ar kādiem aizliegt Krievijas naftas importu virs konkrēta līmeņa.
Cenu griestu noteikšana nozīmētu, ka valstis turpina importēt no Krievijas energoresursus, kas tām nepieciešami, bet atsakās maksāt vairāk par konkrētu cenu. Teorētiski tas mazinātu inflācijas spiedienu Rietumos un reizē mazinātu Krievijas peļņu.
Rietumi cer, ka Maskavai nebūs citu variantu kā piekrist, jo tai ļoti nepieciešami ienākumi no naftas.
"Mēs joprojām nelokāmi apņemamies īstenot bezprecedenta koordināciju sankciju jomā tik ilgi, cik nepieciešams, rīkojoties vienoti katrā posmā," teikts G7 līderu paziņojumā.
Līderi arī vienojās aizliegt importēt zeltu no Krievijas un palielināt palīdzību valstīm, kurus skāris pārtikas trūkums, jo Krievijas karaspēks nobloķējis Ukrainas ostas, liedzot eksportēt graudus.
Cenu griestu noteikšana teorētiski darbotos, liedzot pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kravu pārvadātājiem vai apdrošinātājiem rīkoties ar naftu, kuras cena pārsniedz fiksēto līmeni. Tas varētu darboties, jo pakalpojumu sniedzēji pārsvarā atrodas Eiropas Savienībā (ES) vai Lielbritānijā un tādējādi ir pakļauti sankcijām. Tomēr, lai tā būtu efektīva, tajā būtu jāiesaista pēc iespējas vairāk patērētājvalstu, jo īpaši Indija, kur naftas pārstrādes uzņēmumi iepērk lētu Krievijas naftu, no kuras atteikušies Rietumu tirgotāji. Detaļas par to, kā priekšlikums tiks īstenots, tika atstāta sarunu turpināšanai nākamajās nedēļās.
Pirms samita noslēguma G7 līderi kopīgi nosodīja Krievijas raķešu triecienu tirdzniecības centram Kremenčukā. G7 līderi to nodēvēja par kara noziegumu un solīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas iesaistītās personas tiks sauktas pie atbildības.
G7 līderi arī solīja izveidot jaunu "klimata klubu" valstīm, kas vēlas rīkoties ambiciozāk cīņā ar globālo sasilšanu.
