Šonedēļ notikušajās sadursmēs ar Azerbaidžānu kritušo Armēnijas karavīru skaits pieaudzis no 105 līdz vismaz 135, piektdien paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
"Pašlaik kritušo skaits ir 135," Pašinjans informēja Armēnijas valdības locekļus.
"Diemžēl, tas nav galīgais skaits. Ir arī daudz ievainoto," viņš piebilda.
Armēnijas un Azerbaidžānas starpā šonedēļ izcēlās sīvākās kaujas kopš 2020.gada.
Azerbaidžānas amatpersonas ir ziņojušas par 71 kritušu karavīru.
Armēnija un Azerbaidžāna trešdien vienojās par pamieru, lai izbeigtu divas dienas ilgušās bruņotās sadursmes.
Šonedēļ uzliesmojušās sadursmes ir lielākais abu pušu konflikts kopš 2020.gada septembra, kad Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis spēku līdzsvaru reģionā, un Eiropas Savienība (ES) ir centusies vadīt Azerbaidžānu un Armēniju tuvāk attiecību normalizēšanai. Process ietvēra miera sarunas, robežu noteikšanu un transporta savienojumu atjaunošanu.
ES vadītajās sarunās Briselē maijā un aprīlī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjerministrs vienojās virzīt uz priekšu sarunas par miera līguma noslēgšanu nākotnē.