Krievijas neveiksmes un izniekotie resursi Ukrainā liecina, ka tās spēki nespēj sasniegt Kremļa saimnieka Vladimira Putina sākotnēji nospraustos mērķus, uzskata ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūras direktors ģenerālleitnants Skots Berjērs (Scott Berrier). Viņš norāda, ka šobrīd ir sasniegts punkts, kad V. Putinam ir rūpīgi jāpārskata tālākie kara mērķi, jo ir “diezgan skaidrs, ka viņš nespēs izdarīt to, ko sākotnēji bija iecerējis”.
Jau kopš kara sākuma šī gada februārī ir skaidrs, ka Krievijas plāni ātri ieņemt Ukrainas galvaspilsētu un vēlāk arī visu valsti neizdosies. Lai arī šie kara mēneši prasījuši daudzu nevainīgu civiliedzīvotāju un arī Ukrainas karavīru dzīvības, pēdējo nedēļu notikumi kārtējo reizi liek apšaubīt Krievijas armijas patieso spēku un morālo stāju.
Jau ziņots, ka pirms neilga laika Ukrainas armija uzsāka mērķtiecīgu ofensīvu un atbrīvoja vairākas okupētās teritorijas valsts austrumos. Bēgot no sakāves, daudzi krievu karavīri pameta tehniku un bruņojumu un steigā pameta tertoriju.
Tikmēr ASV augstākās amatpersonas šo Ukrainas armijas pārspēku vēl nesauc par Ukrainas uzvaru vai pagrieziena punktu, un arī analītiķi saudzīgi vērtē tālākā kara scenārija iespējas.
“Viņam [Putinam] būs jāpieņem lēmums. Kāds būs tas lēmums, mēs nezinām. Bet tas lielā mērā virzīs to, cik ilgi šis konflikts Ukrainā ilgs,” sacīja S. Berjērs.
Savukārt ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora vietnieks Deivids Koens (David Cohen), jautāts par bažām, ka V. Putins varētu likt lietā masu iznīcināšanas ieročus, ja viņu kaujas laukā traucēs ASV un NATO atbalstītie Ukrainas spēki, sacīja: “Es nedomāju, ka mums būtu par zemu jānovērtē Putina pieturēšanās pie viņa sākotnējās dienaskārtības, kas bija – kontrole pār Ukrainu. Mums nav pamata domāt, ka viņš šo domu ir atmetis,” viņš sacīja, piebilstot, ka ASV nedrīkst par zemu novērtēt Putina “riska apetīti”.
V. Putins un viņa amatpersonas jau kara sākumā izteica mājienus par Krievijas kodolarsenāla potenciālu izmantošanu un masveida pretdarbību, tādējādi brīdinot NATO neiesaistīties konfliktā.
“Mēs gan neesam redzējuši konkrētus pierādījumus, tam, ka varētu tikt izmantoti masu iznīcināšanas līdzekļi,” pauda D. Koens. Tikmēr kāda cita drošības un izlūkošanas amatpersona norādīja, ka kā ticamāks Krievijas pretdarbības veids pret ASV būtu vēl vairāk mēģinājumu iejaukties ASV politiskajā sistēmā.
Tikmēr pats V. Putins pagājušajā nedēļā Uzbekistānā notiekošajā reģionālajā samitā solīja apspiest Ukrainas pretošanos un brīdināja, ka Maskava var vēl nežēlīgāk vērsties pret Ukrainas infrastruktūru, ja tā uzbruks objektiem Krievijā. Šajā konferencē piedalījās Ķīnas, Indijas, Turcijas un vēl vairāku citu valstu vadītāji.
V. Putins sacīja, ka visa Donbasa reģiona Ukrainas austrumos “atbrīvošana” ir Krievijas galvenais militārais mērķis, un viņš neredz vajadzību to pārskatīt. “Mēs nekur nesteidzamies,” paziņoja Krievijas līderis.
