Publiski ziņojumi par pirmajiem bojāgājušajiem mobilizētajiem Krievijas karavīriem Ukrainā ir izraisījuši jaunu kritiku pret Krievijas militāro vadību. Krievijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka tikai trīs nedēļas pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins 21. septembrī izsludināja daļēju mobilizāciju, kaujās Ukrainā jau ir gājuši bojā pieci mobilizētie karavīri no Čeļabinskas. Šī ziņa lika daudziem militārajiem blogeriem, kas atbalsta karu, apgalvot, ka bojāgājušo un ievainoto skaits mobilizēto karavīru vidū, iespējams, ir lielāks, jo trūkst solītās apmācības, ekipējuma, vienību saliedētības un komandieri, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas militārie blogeri apgalvoja, ka Dienvidu militārā apgabala 58. apvienotās armijas komandieris Mihails Zusko 2. oktobrī pavēlēja nekavējoties, bez jebkādas apmācības, nosūtīt jaunmobilizētos 27. motorizētās brigādes 15. pulka karavīrus no Maskavas uz frontes līniju ap Svatovi. Blogeri atzīmēja, ka radinieki atrada pusi no 15. pulka personālsastāva Belgorodas apgabala slimnīcā pēc tam, kad vienība, mēģinot sasniegt Svatoves frontes līniju, iekļuva smagā artilērijas apšaudē.
Krievijas mobilizācijas struktūras turpina saskarties ar birokrātiskām problēmām, kas var vēl vairāk mazināt mobilizētā personāla kaujas efektivitāti. Milblogeri apgalvo, ka Krievijas Aizsardzības ministrija nav izveidojusi pienācīgus nosacījumus mobilizēto vīru integrēšanai un uzraudzībai frontes līnijās. Tiek ziņots, ka Krievijas militārās vienības izkliedē mobilizētos vīrus starp dažādām vienībām, neveicot pienācīgu uzskaiti par viņu izvietošanas vietām frontes līnijās. Krievijas militārās amatpersonas arī turpina norīkot vīriešus ar iepriekšēju militāro pieredzi vienībās, kas neatbilst viņu kompetencei. Kāds milblogeris pat brīdināja, ka Krievijas nespēja pienācīgi informēt ģimenes par viņu radinieku atrašanās vietu novedīs pie tā, ka mātes un sievas veidos cilvēktiesību grupas, kas "sagraus Krieviju no iekšienes".
"ISW" nevar neatkarīgi pārbaudīt blogeru apgalvojumus, taču šī kopiena ir aktīvi pievērsusi uzmanību Kremļa mobilizācijai kopš tās pasludināšanas dienas. "ISW" jau iepriekš ziņoja par videoierakstu ar mobilizētajiem vīriem no Maskavas apgabala, kuri sūdzējās par ekipējuma trūkumu un nosūtīšanu uz frontes līnijām bez pienācīgas apmācības. Šādas sūdzības apstiprina vērtējumu, ka mobilizācijas kampaņas rezultātā netiks sagatavots pietiekami kaujas spējīgs Krievijas personāls, lai īstermiņā ietekmētu kara gaitu.
Kremlis turpina cīnīties, lai izkļūtu no mobilizācijas un militāro neveiksmju realitātes. Kremlis turpināja savu vispārējo modeli - īslaicīgi nomierināt nacionālistu kopienas, veicot atbildes raķešu triecienus Ukrainai, cenšoties novērst uzmanību no pastāvīgajām mobilizācijas problēmām. Atjaunotā milblogeru kritika par mobilizāciju atkal parāda, cik niecīgi ir Kremļa panākumi. Nacionālistu kopiena atsāka aicinājumus Kremlim nomainīt augstākās amatpersonas un izsludināt karu.
13. oktobrī Krievijas spēki turpināja uzlidojumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Ukrainas Rietumu gaisa spēku pavēlniecība norādīja, ka Krievijas spēki izšāva raķetes "Kalibr" pa infrastruktūru Rietumukrainā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks visas dienas garumā veica raķešu triecienus pa kritisko infrastruktūru un civiliedzīvotāju objektiem Kijivas, Dņepropetrovskas un Nikolajevas apgabalos. Tāpat Krievijas karaspēks turpināja bezpilota lidaparātu uzbrukumus visā Ukrainā.
Dažādi avoti apgalvoja, ka Krievija ir saņēmusi no 300 līdz vairākiem tūkstošiem "Shahed-136" dronu un izmanto tos pat 1000km attālumā no palaišanas vietas. Triecieni pret infrastruktūru Ukrainas aizmugures rajonos apstiprina iepriekšējo vērtējumu, ka tie neradīs labumu Krievijas spēkiem, jo tie netiek izmantoti, lai uzbruktu apgabaliem ar kritisku militāru nozīmi tādā veidā, kas tieši ietekmētu frontes līniju.
Aizvien vairāk pasliktinoties Krievijas karavīru morālei, disciplīnai un kaujas spējām Ukrainā, iespējams, uz laiku tiek apturētas uzbrukuma operācijas vairākās teritorijās. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Doņeckas apgabalā, atsevišķas Krievijas vienības saņem komandieru pavēles uz laiku apturēt uzbrukuma operācijas ārkārtīgi zemas morāles, augsta dezertēšanas līmeņa un kaujas pavēļu neizpildīšanas dēļ. Acīmredzamā uzbrukuma operāciju apturēšana Doņeckas apgabala teritorijās, kas ir gandrīz vienīgās teritorijas Ukrainā, kur Krievijas karaspēks ir iesaistīts uzbrukuma operācijās, vēl vairāk sarežģīs Krievijas centienus ieņemt papildu teritorijas un, visticamāk, vēl vairāk veicinās sliktu morāli un vispārēju kaujas spēju novājināšanos.
Ukrainas spēki 13. oktobrī guva panākumus Harkivas apgabala ziemeļaustrumos. Videoierakstā, kas publicēts 13. oktobrī, redzams, ka Ukrainas spēki sagūstījuši Krievijas karavīrus, kuri brīvprātīgi padevušies netālu no autoceļa N26 Krokmalnē, aptuveni 20km uz ziemeļrietumiem no Svatoves. Šie videoieraksti, visticamāk, liecina, ka Ukrainas karaspēks ir pārņēmis kontroli arī pār apkārtējām apdzīvotām vietām Piščanē, Berestovē un Tabaivkā. Krievijas avoti arī apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks veicis sauszemes uzbrukumus tālāk uz ziemeļiem no Krokhmalnes un mēģinājis uzbrukt Orljankai un Kotljarivkai, kas atrodas 30km uz ziemeļrietumiem no Svatoves. Krievijas avoti turpināja apgalvot, ka Ukrainas spēki nostiprina pozīcijas uz rietumiem no Kreminnas un mēģina šķērsot Žherebets upi, lai sagatavotos uzbrukumiem.
Krievijas spēki turpināja veikt aizsardzības operācijas ap Kreminnu, gaidot iespējamu Ukrainas uzbrukumu. BARS-13 (Krievijas Kaujas rezerves bataljona) štāba priekšnieks Kreminnā 13. oktobrī apgalvoja, ka BARS-13 "stingri" tur apdzīvotās vietas aizsardzību un pilnībā kontrolē ceļus Svatove-Kreminna un Kreminna-Rubižņa. 13. oktobra vakarā BARS-13 štāba priekšnieks papildus apgalvoja, ka 20. apvienotās armijas elementi virzās uz rietumiem no Kreminnas un cenšas iekļūt Ternā, 15km uz ziemeļrietumiem no Kreminnas. Kāds Krievijas militārais blogeris apgalvoja, ka Centrālā un Rietumu militārā apgabala elementi uzbrūk uz rietumiem no Kreminnas virzienā uz Limanu un ka 20. apvienotās armijas 3. motorizētās strēlnieku divīzijas spēki sagūstījuši ukraiņu gūstekņus kaut kur ap Ternu.
Ukrainas un Krievijas avoti ziņoja, ka Krievijas spēki 13. oktobrī nesekmīgi turpināja uzbrukt iepriekš ieņemtajām pozīcijām Hersonas apgabala ziemeļos un ziemeļrietumos. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki uzsāka neveiksmīgu uzbrukumu Kostromkas un Sukhij Stavokas virzienā Inhuļecas upes austrumu krastā. Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas spēki mēģinājuši nostiprināt pozīcijas uz ziemeļiem no Iščenkas un ka Ukrainas 46. aviācijas brigāde veikusi uzlidojumu Borozenskas un Bezvodnes rajonā, kas atrodas uz austrumiem no Iščenkas. Hersonas apgabala militārās pārvaldes padomnieks Serhijs Hlans paziņoja, ka Krievijas spēki mēģināja veikt pretuzbrukumu Iščenkas rajonā, bet Ukrainas spēki uzbrukumu atvairīja.
Ukrainas spēki 13. oktobrī turpināja aizturēšanas kampaņu. Ukrainas Dienvidu operatīvās pavēlniecības preses pārstāve Natālija Humeņuka norādīja, ka Ukrainas spēki turpina vērsties pret Krievijas pontonu un baržu pārceltuvēm pāri Dņepras un Inhulecas upēm. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas spēki iznīcinājuši vadības un novērošanas punktu Berislavas rajonā un iznīcinājuši piecas munīcijas noliktavas neprecizētās vietās. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki uzbruka arī Krievijas bruņoto spēku koncentrācijas zonai Tokarivkā, nogalinot 150 Krievijas karavīrus.
Kerčas šauruma tilta bojājumi, visticamāk, turpina palēnināt Krievijas piegāžu un personāla piegādes uz Ukrainas dienvidiem. "Krym Realii" publicēja satelītattēlus, kuros redzams, ka vairāk nekā 1000 kravas automašīnas Krievijas pusē pie tilta gaida rindā trīs līdz četras dienas, lai šķērsotu šaurumu ar prāmi. "Krym Realii" konstatēja, ka darbojas tikai četri prāmji, katrs ar 90 kravas automašīnu un 300 cilvēku ietilpību. "Maxar" satelītuzņēmumos bija redzamas arī Krievijas militārās kravas automašīnas, kas izmanto prāmi, lai šķērsotu Kerčas šaurumu.
Krievijas spēki veica sauszemes uzbrukumus Doņeckas apgabalā un, visticamāk, 13. oktobrī guva nelielus panākumus uz dienvidiem no Bahmutas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas uzbrukumus apdzīvotām vietām Bahmutas apkārtnē. Vāgnera grupas pārstāvis Jevgeņijs Prigožins apgalvoja, ka Vāgnera grupas spēki vieni paši pārņēmuši Ivanhradas kontroli un ka Opitne joprojām atrodas Ukrainas kontrolē, jo tās nomalē turpinās kaujas. "ISW" nav novērojis neatkarīgu apstiprinājumu tam, ka Vāgnera grupas vai DNR spēki atrodas Ivanhradā, un situāciju uz dienvidiem no Bahmutas, visticamāk, aizēno aktīvas kaujas un sarežģīta informatīvā vide, kas, iespējams, veicina pretrunīgus apgalvojumus par atsevišķu apdzīvoto vietu kontroles statusu. Ukrainas Ģenerālštābs papildus ziņoja, ka Krievijas karaspēks veicis ierobežotu sauszemes uzbrukumu Mariņkā, Doņeckas pilsētas dienvidrietumu nomalē.
Krievijas kodolenerģijas operators "Rosenergoatom" 13. oktobrī apgalvoja, ka Zaporižjas atomelektrostacija (ZNPP) pāries uz Krievijas kodoldegvielu, kad izlietos visas pieejamās kodoldegvielas rezerves. Ukrainas kodolenerģijas operatora "Energoatom" prezidents Petro Kotins atspēkoja apgalvojumus, ka ZNPP drīzumā ir jāuzpilda degviela, uzsverot, ka stacijā vēl ir divu gadu kodoldegvielas krājumi, kurus, kā viņš uzsvēra, joprojām kontrolē Ukrainas darbinieki.
Krievijas amatpersonas, visticamāk, arvien vairāk ierobežo pārvietošanās brīvību Krievijā, lai saglabātu papildu mobilizējamos iedzīvotājus un neļautu tiem bēgt no valsts. Sanktpēterburgas varas iestādes aizliedza medicīnas darbiniekiem doties komandējumos uz ārvalstīm neprecizētu drošības apsvērumu dēļ. Kā ziņots, medicīnas darbiniekiem ir atļauts izbraukt no valsts tikai privātu vizīšu laikā uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm, kas ir Padomju Savienības pēcteces, kurās dominē Krievija. Daži darba devēji, kā ziņots, mudināja medicīnas darbiniekus parakstīt dokumentu, ar kuru viņi solās neizbraukt no valsts. Krievijas amatpersonas iepriekš bija ziņojušas, ka aptuveni 3000 ārstu un citu medicīnas darbinieku varētu tikt mobilizēti "daļējas mobilizācijas" ietvaros.
Krievijas okupācijas amatpersonas 13. oktobrī aicināja evakuēt civiliedzīvotājus no okupētās Hersonas apgabala. Krievijas ieceltais Hersonas okupācijas pārvaldes vadītājs Vladimirs Saldo 13. oktobrī lūdza Krievijas amatpersonas atbalstīt plašu civiliedzīvotāju evakuāciju no Hersonas uz okupēto Krimu un kaimiņu Krievijas apgabaliem, lai "pasargātu" Hersonas civiliedzīvotājus no raķešu triecieniem. Ukrainas Dienvidu operatīvās pavēlniecības preses pārstāve Natālija Humeņuka 13. oktobrī ziņoja, ka Krievijas spēki okupētajā Hersonā izlaupa veikalus un gatavo pontonu pārceltuves, lai no Dņepras labā krasta pārbēgtu uz kreiso krastu.
Krievijas amatpersonas var izmantot evakuāciju no Hersonas, lai turpinātu ukraiņu bērnu izvešanu no Ukrainas teritorijas. Ukrainas Ģenerālštābs 13. oktobrī ziņoja, ka Krievijas amatpersonas kopš oktobra sākuma no Hersonas pilsētas ir izvedušas vairāk nekā 170 bērnu.
