Divas apšaudes dienas 20. un 21. novembrī nodarīja plašus postījumus Zaporižjas atomelektrostacijai (ZNPP). Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) 21. novembrī paziņoja, ka nav tūlītēju bažu par kodoldrošību un ka, neraugoties uz intensīvo apšaudi, nav apdraudēta visu sešu kodolreaktoru un izlietotās un svaigās kodoldegvielas krātuvju drošībai, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War).
Gan Krievija, gan Ukraina apsūdzēja viena otru artilērijas triecienu veikšanā pret minēto atomelektrostaciju 20. un 21. novembrī. "ISW" jau iepriekš ziņoja, ka Krievija ir sarīkojusi viltus karoga uzbrukumus Zaporižjas atomelektrostacijai. Pastāvīgā radioloģisko un kodolnegadījumu draudu uzturēšana un pastāvīgā diskusija par katastrofas draudiem Zaporižjas atomelektrostacijā, visticamāk, ir daļa no plašākas Krievijas informācijas operācijas, kuras mērķis ir mazināt Rietumu atbalstu Ukrainai.
Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) 20. novembrī ziņoja, ka Krievijas speciālie dienesti plāno veikt vairākus viltus teroristu uzbrukumus Baltkrievijas kritiskās infrastruktūras objektiem, tostarp Lietuvas galvaspilsētai Viļņai tuvumā esošajai Ostrovecas atomelektrostacijai Baltkrievijā. GUR arī ziņoja, ka Krievijas speciālie dienesti uzbrukumos vainos Ukrainas un NATO dalībvalstis, lai paātrinātu Baltkrievijas armijas iesaistīšanos Krievijas karā Ukrainā. "ISW" jau iepriekš ir vērtējusi, ka Baltkrievijas iesaistīšanās karā joprojām ir maz ticama, ņemot vērā lielo iekšzemes risku, ko iesaistīšanās radītu Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma izdzīvošanai.
Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēku preses pārstāve Natālija Humeņuka 21. novembrī paziņoja, ka Ukrainas spēki veic militāru operāciju Kinburnas kāpā, un aicināja ievērot operatīvo klusumu. Humeņuka uzsvēra, ka Kinburnas kāpa ir pēdējais teritorijas gabals, ko Krievijas spēki ieņem Nikolajevas apgabalā. Kinburnas kāpa atrodas tikai 4 km pāri jūras šaurumam no Očakivas un ļauj kontrolēt Nikolajevas un Hersonas pilsētas ostas. Krievijas spēki izmantoja pozīcijas Kinburnas kāpā, lai veiktu regulārus raķešu un artilērijas triecienus Ukrainas pozīcijām Očakivā, Mikolaivas apgabala dienvidos un citās Ukrainas kontrolētās Melnās jūras piekrastes teritorijās. Kinburnas kāpas kontrole ļautu Ukrainas spēkiem mazināt Krievijas triecienus Ukrainas kontrolētajā Melnās jūras piekrastē, palielināt jūras spēku aktivitāti šajā rajonā un veikt iespējamas operācijas, lai pārietu uz kreiso (austrumu) krastu Hersonas apgabalā.
Krievijas karavīra 18. novembra videoieraksts, kurā redzams, kā Krievijas karavīrs atklāj uguni uz Ukrainas karavīru grupu, kamēr Krievijas karaspēks padodas, ir kalpojis par katalizatoru turpmākai sašķeltībai starp Kremli un prominentām balsīm Krievijas informācijas telpā. Kā 18. novembrī ziņoja "ISW", sociālajos plašsaziņas līdzekļos plaši izplatītajā video ir redzams, kā Krievijas karavīrs atklāj uguni uz Ukrainas karavīriem, kamēr ukraiņu karavīri Makijivkā, Luhanskas apgabalā, pieņem krievu gūstekņu padošanos. Rezultātā krievu gūstekņi gāja bojā. Atklātu avotu analītiķi un vēlāk arī "New York Times" neatkarīga izmeklēšana apstiprināja, ka Krievijas karavīrs pirmais atklāja uguni. Apšaudes video ir uzskatāms piemērs tam, ka mobilizētajiem karavīriem trūkst morāles un disciplīnas, lai pienācīgi cīnītos par savu pārliecību.
Ukrainas spēki 20. un 21. novembrī turpināja pretuzbrukuma operācijas. Ukrainas un Krievijas avoti ziņoja, ka spēcīgais lietus un dubļainie apstākļi Ukrainas austrumos 20. un 21. novembrī gandrīz apturēja Krievijas sauszemes uzbrukumus. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki 20. novembrī neveica sauszemes operācijas Kupjanskas virzienā uz ziemeļrietumiem no Svatoves, visticamāk, tāpēc, ka Krievijas spēki nespēja tikt galā ar laika apstākļiem.
Krievijas spēki 20. un 21. novembrī turpināja aizstāvēt savas pozīcijas gar uzbrukuma līnijām un stiprināja aizmugures rajonus Luhanskas apgabalā.
Krievijas spēki 20. un 21. novembrī turpināja uzbrukuma operācijas Bahmutas apkārtnē. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka 20. un 21. novembrī Ukrainas spēki atvairīja Krievijas uzbrukumus pašā Bahmutā un 30 km uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas pie Spirnes, Bilohorivkas, Bahmutskas, Jakovlikas un Pidhorodnes. Krievijas militārais blogeris 21. novembrī apgalvoja, ka Vāgnera grupas vienības uzbrukušas Kliščijivkai ar nolūku pārgriezt ceļu uz dienvidrietumiem no Bahmutas. Krievijas militārais blogeris apgalvoja, ka pašas Bahmutas austrumu nomalē notiek sīvas kaujas.
Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas uzbrukumus 36km uz dienvidrietumiem no Avdijivkas pie Marinkas, Pervomaiskes un Novomihaiļivkas. 20. novembrī publicētajos ģeolokācijas kadros redzamas tanku kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem uz ziemeļaustrumiem no Novomihailivkas. Kāds Krievijas militārais blogeris 21. novembrī apgalvoja, ka Krievijas spēki ienākuši arī Marinkas pilsētas centrā, un Doņeckas Tautas Republikas (DNR) Tautas milicijas 11. pulks it kā ir izspiedis Ukrainas spēkus no pozīcijām M-30 šosejas sektorā starp Vodjani un Piskiem.
Ukrainas Hersonas apgabala militārais padomnieks Serhijs Hlans paziņoja, ka Krievijas spēki būvē otro un trešo aizsardzības līniju un glabā militāro ekipējumu blīvi apdzīvotās vietās. Krievijas spēki pārvietoja mobilizēto personālu tuvāk upes austrumu (kreisajam) krastam un atvilka savas kaujas gatavības vienības, kas, visticamāk, attiecas uz Krievijas gaisa desanta elementiem, tālāk uz austrumiem. Krievijas spēki šajā apgabalā veica pozicionālus aizsardzības pasākumus, turpināja aprīkot nocietinājumus un izveidoja ešelonveida aizsardzības sistēmu.
Ukrainas spēki 20. un 21. novembrī turpināja vērsties pret Krievijas spēku un ekipējuma koncentrāciju Ukrainas dienvidos. Ukrainas Ģenerālštābs 20. novembrī ziņoja, ka Ukrainas spēki uzbruka Krievijas bruņoto spēku koncentrācijas vietām pie Polohas, Kamjankas, Mihaiļivkas un Enerhodaras Zaporižjas apgabalā, ievainojot vairāk nekā 100 Krievijas karavīru un iznīcinot 20 militārās tehnikas vienības un divas munīcijas noliktavas.
Ukrainas Zaporižjas apgabala militārā pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki ar pretgaisa raķetēm "S-300" uzbruka Zaporižjas pilsētai. Krievijas avoti, tostarp Zaporižjas apgabala okupācijas amatpersona Vladimirs Rogovs un galvenie Krievijas propagandas plašsaziņas līdzekļi, piemēram, "TASS" un "RT", pauda vai pastiprināja bažas par to, ka pie Orihivas apgabala turpinās Ukrainas militāro spēku koncentrēšanās iespējamai ofensīvai.
Krievijas amatpersonas turpina centienus apspiest protestus un mobilizētā personāla dezertēšanu. Ukrainas un Krievijas avoti ziņoja par 20. novembra videoierakstiem, kuros redzams, kā Krievijas militārā policija Belgorodas apgabalā arestē divus mobilizētos vīriešus par atteikšanos pildīt pavēli doties uz kaujas zonu. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) 20. novembrī publiskoja audioierakstu, kurā nesen mobilizēts Krievijas 1. armijas korpusa (Doņeckas Tautas Republikas spēki) karavīrs stāsta, ka viņa vienības karavīri atteicās atgriezties frontē pēc tam, kad militārā vadība vairāk nekā divas nedēļas turēja vienību frontes pozīcijās. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki Luhanskas apgabalā ierīko papildu kontrolpunktus, lai identificētu un aizturētu dezertierus. "ISW" jau iepriekš ziņoja par vairākām aizturēšanas kamerām, kas izkaisītas pa Doņeckas un Luhanskas apgabaliem un kurās tiek turēti krievu dezertieri.
Krievijas amatpersonas turpina mobilizācijas centienus Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijā. Ukrainas ģenerālštābs 21. novembrī ziņoja, ka Krievijas amatpersonas Krievijas okupētajā Krimā īsteno slēptus mobilizācijas pasākumus, lai novērstu mobilizācijas mērķu neizpildi. Krimas tatāru Mežlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs ziņoja, ka Krievijas spēki izplata iesaukšanas paziņojumus Krimas tatāru vīriešiem vecumā. Pamatojoties uz iesaukšanas sarakstiem, Krievijas spēki veic okupētās pussalas pilnīgu attīrīšanu no Krimas tatāru vīriešiem, kas dzimuši no 1995. līdz 2004. gadam. Jāatzīmē, ka Krievija jau iepriekš stipri marginalizējusi Krimas tatāru kopienu, tāpēc, mobilizējot tatāru vīriešus, iespējams, saskarsies ar spēcīgu pretestību. Krievijas avoti ziņo, ka Vladimirs Putins 21. novembrī parakstīja dekrētu, ar kuru brīvprātīgajiem, kas ievainoti dienesta laikā Ukrainā, tiek piešķirts "kaujas invalīda" statuss."
Ukrainas Ģenerālštābs 21. novembrī ziņoja, ka Krievijas okupācijas amatpersonas piespiedu kārtā pārvieto Bilovodskas (Luhanskas apgabals) iedzīvotājus uz Luhanskas pilsētu. 20. novembrī Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka Krievijas spēki no okupētajām apdzīvotajām vietām Hersonas un Zaporižjas apgabalos uz Krievijas kontrolēto Sevastopoli (Krima) pārveda 500 okupācijas amatpersonas un viņu ģimenes locekļus.
Krievijas amatpersonas turpina centienus deportēt bērnus no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju. Luhanskas Tautas Republikas (LNR) vadītājs Leonīds Pasečņiks 20. novembrī apgalvoja, ka okupācijas amatpersonas nosūtījušas ukraiņu bērnus no Kirovskas, Pervomaiskas un Alčevskas Luhanskas apgabalā uz Sočiem Krasnodaras apgabalā. Pasečņiks arī paziņoja, ka viņa administrācija turpina sūtīt bojā gājušo Krievijas karavīru ģimenes "atpūtas un rehabilitācijas" aizsegā uz nenoteiktām teritorijām Krievijas Federācijā. "ISW" jau iepriekš ir novērtējusi, ka ukraiņu bērnu deportācija un piespiedu adopcija, iespējams, ir apzināta etniskās tīrīšanas kampaņa.
Ukraiņu partizāni ziņo, ka Krievijas spēki okupētajās teritorijās, aizbildinoties ar nacionalizācijau, sagrābj privātmājas. Krievijas okupācijas amatpersonas veido "notariālos rajonus" pagaidu okupētajās teritorijās ukraiņu īpašumu reģistrēšanai, lai legalizētu ukraiņu īpašumu piesavināšanos.