Braucot uz Kosovu, bijām informēti, ka te situācija ir diezgan mierīga, taču jāatzīst, ka situācija ir saspīlēta, taču stabila. Tā intervijā “Sargs.lv” saka Latvijas kontingenta Kosovā komandieris pulkvežleitnants Ģirts Savins. Viņš vada jau trešo Latvijas kontingenta rotāciju, kopš Latvijas atgriešanās NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā KFOR šajā Balkānu valstī. Gan Kosovā dzīvojošie serbi, gan albāņi grib savas brīvības. Viena no tādām ir arī identifikācijas kartes, kas bija viens no pirmajiem strīdīgajiem jautājumiem, ar ko Latvijas karavīri saskārās, ierodoties Kosovā. Tāpat jau vairākus mēnešus ir aktuāls strīdīgais jautājums par automašīnu numura zīmju nomaiņu pret Kosovas numurzīmēm, pret ko aktīvi iebilst serbu tautības iedzīvotāji, protestējot un valstī rīkojot nemierus.
Pulkvežleitnants Ģ. Savins uzsver – Latvijas kontingents Kosovā atrodas, lai stāvētu pa vidu diviem spēkiem – serbiem un albāņiem, kuri Kosovā cenšas sadalīt savu dzīves telpu. Viņš atzīst – ne vienmēr to izdodas paveikt mierīgā ceļā, jo dažādu politisku apsvērumu dēļ bieži vien ir daudz nesaprašanos.
Līdz ar to var teikt, ka KFOR operācijā dienošie karavīri ir trešais reaģējošais spēks, jo pirmais ir Kosovas policija un, ja tā netiek galā ar drošības situāciju, tā lūdz palīdzību Eiropas Savienības policijas spēkiem jeb EULEX Kosovo. Ja arī EULEX netiek galā, tad iesaistās KFOR operācija jau ar kinētisku spēku, un ir vidutāji, lai nenotiktu jautājumu risināšana ar militāriem instrumentiem.
Vienas rotācijas dienesta ilgums ir seši mēneši, un pašreizējās Latvijas kontingenta rotācijas karavīri Kosovā nodienējuši jau nedaudz vairāk par pusi. Raksturojot šeit pavadīto laiku, pltn. Ģ. Savins saka, ka karavīri jau sākumā saskārušies ar “pārsteigumiem”. Braucot uz šejieni, bijuši informēti, ka te patiesībā situācija ir diezgan mierīga, taču patiesībā situācija ir saspīlēta, bet stabila. Saspīlējums rodas vairāku iemeslu dēļ, un visam pamatā ir nesaskaņas starp Kosovas un Serbijas vadošajiem politiskajiem spēkiem.
“Viņi visi, protams, grib savas brīvības. Viena no tādām ir identifikācijas kartes, kas bija viens no pirmajiem strīdīgajiem jautājumiem, ar ko mēs šeit saskārāmies, kad ieradāmies. Otrs, kas jau vairākus mēnešus ir aktuāli – automašīnu numurzīmju jautājums. Kosovas iedzīvotāji vēlas brīvi pārvietoties ar auto uz citām valstīm, bet, piemēram, Serbija neļauj automašīnām ar Kosovas numuriem ieceļot savā valstī,” viņš saka.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pēdējo mēnešu laikā Serbijas un Kosovas starpā atkal pieaugusi spriedze par automašīnu numurzīmju nomaiņu. Neskatoties uz ASV un Eiropas Savienības (ES) aicinājumiem atlikt šādu soli, Kosovas varasiestādes ir brīdinājušas Kosovā dzīvojošos serbus nomainīt savām automašīnām numurzīmes ar Kosovas varasiestāžu izsniegtajām.
Jau pagājušajā gadā mēģinājums ieviest Kosovas numurzīmes arī valsts ziemeļdaļā, kas robežojas ar Serbiju, izsauca vietējās serbu minoritātes protestus. Vasarā šis scenārijs atkārtojās, un tikai pēc NATO miera uzturētāju iejaukšanās protestētāju izveidotās ceļu barikādes tika novāktas. Kosova galu galā piekāpās ES un ASV spiedienam un prasību par numura zīmju nomaiņu atlika uz nedaudz vēlāku laiku.
Skaidrojot patruļas mērķus ārpus militārās bāzes, viņš stāsta – patruļa, kuras sastāvā ir viena nodaļa jeb astoņi cilvēki, kas brauc ar divām apvidus automašīnām, izbrauc no bāzes un, patrulējot pa atbildības zonā esošajiem ceļiem, skatās, vai to tuvumā nepulcējas kādi aizdomīgi transportlīdzekļi, piemēram, smagās automašīnas vai autobusi, vai netiek iekārtotas potenciālā uzbrukuma vietas, vai neparādās kādi aicinājumi pulcēties. Faktiski tā ir nemitīga vides maiņas monitorēšana un izlūkošana, turklāt jebkādas aizdomīgas darbības, transportlīdzekļi un personas tiek iemūžināti kā pierādījumi.
Ja kaut ko no iepriekš uzskaitītā Latvijas karavīri patruļas laikā konstatē, tad par šīm izmaiņām un indikatoriem tiek ziņots augstākstāvošajam štābam.
Komandieris stāsta, ka visvairāk serbu tautības iedzīvotāju dzīvo tieši Kosovas Ziemeļos, tāpēc Serbija šo Kosovas teritoriju uzskata par savu. Kosovas valdība tikmēr cenšas valstī uzturēt kārtību un mieru visā valstī, kas ne vienmēr izdodas.
Latvijas kontingenta patrulēšanas zona pašlaik ir tieši šī nosacīti nemierīgākā valsts daļa ziemeļos. Tie ir divi galvenie ceļi, kas ved uz Serbijas robežu.
“Pūļa kontrole ir viens no galvenajiem uzdevumiem, mums arī šeit uz vietas notiek apmācība, kas ļoti pietuvināta reālajiem apstākļiem – ugunskristības jeb uguns apmācība. Tajā māca, kā karavīriem reaģēt, ja pret viņiem tiek mesti arī “Molotova kokteiļi” jeb uzliesmojošu šķidrumu pudeles,” viņš saka.
Jau ziņots, ka šobrīd NATO miera uzturēšanas operācijā KFOR Kosovā kopā ar citām sabiedroto valstīm dien arī vairāk nekā 100 Latvijas bruņoto spēku karavīri.
Latvijas kontingenta vieglo kājnieku rota, kas ir integrēta ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā, galvenokārt veic patrulēšanu, nodrošinot pārvietošanās brīvību Kosovas iedzīvotājiem, savu spēku aizsardzību, kaujas spēju uzturēšanu, kā arī ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu izpildi.
Viņi Kosovā dien ASV vadītajā daudznacionālajā manevra bataljonā. Tā komandieris ASV armijas Indiānas Nacionālās gvardes pulkvežleitnants Džareds Šīts (Jared Sheet) “Sargs.lv” atzīst, ka ir patīkami pārsteigts par visu bataljonā iesaistīto NATO sabiedroto valstu sniegumu un uzdevumu izpildi KFOR operācijā.
Lai nodrošinātu šos uzdevumus, tiek veikti dažādi izlūkošanas uzdevumi, tostarp patruļas, un to biežums un intensitāte mainās atkarībā no mainīgās drošības situācijas Kosovā.
Manevra bataljona spēki arī gatavi veikt ātrās reaģēšanas uzdevumus, lai atbildētu potenciāliem drošības izaicinājumiem. Tāpat vienības regulāri trenējas, lai uzturētu savas spējas.
“Šeit ir lieliska iespēja trenēties kopā karavīriem no dažādām sabiedroto valstīm, un tas notiek ne tikai manevra bataljona ietvaros, bet arī ar citiem NATO sabiedrotajiem šajā operācijā,” viņš saka.
Tikmēr Lavijas kontingenta Kosovā komandieris pltn. Ģ. Savins, prognozējot, vai etniskajam konfliktam starp Kosovā dzīvojošajiem serbiem un albāņiem ir redzams gals un vai abas tautas kādreiz varēs mierīgi līdzās pastāvēt zem vienas valsts karoga, saka – NATO ir spēks, kas attur no dažādām konfrontācijām starp šīm divām etniskajām daļām.
Paralēli Latvijas kontingenta komandiera pienākumiem pltn. Ģ. Savins ir arī operācijas KFOR galvenā štāba CIMIC jeb civilmilitārās sadarbības virsnieks, kura atbildībā ir visi civilmilitārās sadarbības projekti un to analizēšana atbilstoši KFOR operācijas komandiera vadlīnijām un plānam.
Tie ir gan dažādi projekti izglītības iestādēs – skolās un bērnu dārzos, lai atbalstītu jauniešus mūsdienīgas izglītības ieguvē un nodrošinātu viņus ar nepieciešamajām tehnoloģijām, piemēram, datortehniku.
Tāpat tiek īstenoti projekti arī medicīnas jomā, nodrošinot vietējās slimnīcas un medicīnas punktus apdzīvotās vietās ar nepieciešamo aprīkojumu un instrumentiem.
Pltn. Ģ. Savins saka, ka civilmilitārās sadarbības pienākumi ietver arī finanšu dokumentu sagatavošanu iepirkumu veikšanai, kā arī dažādu ziedojumu ceremoniju organizēšanu projektu noslēgumā. Viņš smaidot saka: “Šis ir iemesls, kāpēc es sevi mēdzu saukt par KFOR Santa Klausu.”
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Latvijas karavīri vietējo iedzīvotāju pateicību izpelnās arī par palīdzību citos veidos. Tā, piemēram, 2021. gada vasarā Latvijas kontingenta karavīri Kosovā nepalika vienaldzīgi, braucot garām ugunsgrēkam, kas plosījās kādā saimniecībā, viņi apstājās un palīdzēja to nodzēst. Notikuma vietā jau bija ieradies ugunsdzēsēju auto, bet arī Latvijas karavīru atbalsts bija nozīmīgs. Šis ir tikai viens no pozitīviem piemēriem, kas veido Kosovas iedzīvotāju priekšstatu par Latviju un tās karavīriem.
Vērtējot 2022/2 jeb trešās Latvijas kontingenta rotācijas Kosovā komandu, komandieris atzīst – viņam palaimējies būt kopā ar ļoti saliedētu komandu.
“Man tiešām ir prieks par karavīriem, kā viņi strādā un liek lietā Latvijā gūto profesionālo pieredzi un iemaņas. Runājot ar daudzām nācijām, Latvijas karavīri tiek ļoti lielīti, par to man ir lepnums,” viņš saka.
NATO miera uzturēšanas operācijā KFOR Kosovā šobrīd dienesta pienākumus pilda ap 4000 karavīru no 28 NATO sabiedroto un partnervalstīm. Viņi sadalīti sešās vienībās, taču skaitliski vislielākā ir taktiskais manevra bataljons, kas izvietots Novo Selo militārajā bāzē un kurā dien arī Latvijas kontingenta karavīri.
Pašreizējais operācijas KFOR komandieris ir Itālijas bruņoto spēku ģenerālmajors Andželo Mikele Ristuča (Angelo Michele Ristuccia).
NATO vadītā starptautiskā miera uzturēšanas operācija Kosovā tika sākta 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta Balkānu reģionā. Tās galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību, koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, kā arī atbalstīt Kosovas drošības spēku pilnveidi.
Laika gaitā, mainoties drošības situācijai uz vietas, NATO pakāpeniski pielāgojusi KFOR operācijas uzdevumus, atbilstoši samazinot vai palielinot patruļu un citu miera uzturēšanas uzdevumu intensitāti. Par visām korekcijām operācijas izpildē un īstenošanā lemj Ziemeļatlantijas padome.
KFOR misija jau no sākuma bijusi ar mērķi atturēt Dienvidslāvijas un serbu spēkus no karadarbības un draudiem Kosovai, izveidot drošu vidi un nodrošināt sabiedrības drošību un kārtību, demilitarizēt Kosovas Atbrīvošanas armiju, atbalstīt un koordinēt starptautiskos humānos centienus.
KFOR klātbūtne ir bijusi izšķiroša, lai Kosovā saglabātu drošību visiem indivīdiem un kopienām. Arī šodien KFOR operācija turpina veicināt drošas vides saglabāšanu visiem Kosovas iedzīvotājiem neatkarīgi no to etniskās piederības.
