NATO spēki vairāk nekā 20 gadus bija Afganistānā un šajā laikā viņi centās pārvērst valsti par demokrātiju, tas iekļāva arī armijas izveidi un jauno karavīru apmācīšanu. Kad sabiedrotie pameta Afganistānu 2021.gada augustā, varu valstī pārņēma teroristiskais Taliban grupējums. Karavīri, kas dienēja Afganistānas armijā palika bez darbā, viņiem draudēja ieslodzījums vai pat nāves sods. Tūkstošiem karavīru pameta valsti un devās uz tuvējām kaimiņvalstīm. Daudzi atrada patvērumu Irānā, taču bez ierastā darba, bez dzīves jēgas vai pat legālas uzturēšanās atļaujas, daudzi tiek savervēti Krievijas privāto algotņu armijas rindās, lai karotu nelikumīgajā karā pret Ukrainas aizstāvjiem, vēsta Kanādas medijs “Toronto Star”.
Krievu karaspēkam pastāvīgi zaudējot pozīcijas Ukrainā, Maskava sāka ķerties pie jauna risinājuma - NATO apmācītu Afganistānas komandieru un īpašo spēku vervēšanas savām vajadzībām. Tādējādi, tās skats tika vērsts to cilvēku virzienā, kuri kara plosītajā Afganistānā bija pēkšņi palikuši bez darba un pakļauti talibu nežēlīgajam režīmam.
Bijušais Afganistānas armijas vada komandieris Jadgars intervijā “Toronto Star” stāsta par to kā nokļuva Krievijas armijā, lai pēcāk karotu pret Ukrainas aizstāvjiem.
Kišas salā Irānā viņš strādāja fizisku darbu, līdz saņēma tālruņa zvanu no bijušā biedra ar priekšlikumu – pievienoties jaunai armijai un cīnīties ar jaunu mērķi.
Tā bija Krievijas armija, un mērķis bija karš pret Ukrainu.
Piedāvājums tiešām bija vilinošs. Sešu mēnešu apmācības Krievijā, kuru laikā tika maksāts no 1500 līdz 3000 eiro mēnesī. Šī alga bija trīs līdz sešas reizes lielāka, nekā tā, kuru viņš pelnīja Irānā. Līdztekus afgānim tika piedāvāta iespēja saņemt Krievijas pilsonību ne tikai viņam pašam, bet arī viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem.
"Jā, kāpēc gan ne," noteica bijušais afgāņu armijas komandieris Jadgars. "Esmu gatavs doties it visur, kur Krievija vēlētos mani sūtīt cīnīties."
2021.gada augustā sabiedroto spēki lielā steigā pameta Afganistānu. ASV un Lielbritānija paspēja evakuēt tikai dažus simtus Afganistānas elites karavīru. Tie galvenokārt bija augstākie komandieri. Brīdī, kad talibi ieņēma Afganistānas galvaspilsētu Kabulu, Afganistānas armija sabruka. 300 000 vīru palika bez darba un ar izdzīvošanas iespējām, kuras bija tuvas nullei.
Lielākā daļa šo cilvēku palika Afganistānā. Nākot pie varas “Taliban” režīmam bijušajiem Afganistānas armijas karavīriem draud nāvessods vai ieslodzījums. Līdztekus tūkstošiem bijušo karavīru aizbēga uz kaimiņvalstīm - Irānu un Pakistānu.
Bijušie armijas ģenerāļi un vidēja ranga komandieri medijam “Toronto Star” sacīja, ka pašlaik tiek uzskatīts, ka Irānā atrodas 15% līdz 25% Afganistānas spēku personāla, tostarp gandrīz 5000 elites karavīru — desantnieku un specvienību pārstāvji. Daži no viņiem strādā, daži ir bez darba, kā arī jebkāda juridiskā statusa, kas ļautu legāli uzturēties šajās valstīs.
Saskaņā ar avotu no bijušās Afganistānas armijas, Teherāna pašlaik nodarbojas ar afgāņu vervēšanu krievu armijai.
Šī vervēšana ir radījusi bažas bijušai Afganistānas armijas vadībai, tostarp bijušam ģenerālim Haibatullahu Alizai. Viņš bija speciālo spēku komandieris un tika iecelts par armijas štāba priekšnieku četras dienas pirms viņa priekšnieka, toreizējā Afganistānas prezidenta Ašrafa Gani aizbēgšanas no Kabulas.
H. Alizai bija viens no cilvēkiem, kuru amerikāņi evakuēja un pašlaik viņš dzīvo ASV. Viņš stāsta, ka jau šobrīd viņam ir bijušas vairākas tikšanās ar ASV Senāta Ārlietu komitejas locekļiem, brīdinot viņu par afgāņu vervēšanu, lūdzot "atrast veidus, kā to apturēt. ”
Pēc ģenerāļa teiktā, vervēšanas process sākas ar uzaicinājumu pievienoties bijušo Afganistānas armijas karavīru tīklam. Pēc apstiprināšanas šie karavīri tiek nogādāti nometnē Mašadas pilsētā Irānā, no kurienes jau tālāk tiek nosūtīti uz Krieviju.
H. Alizai saka, ka viņš pastāvīgi sazinās ar bijušajiem karavīriem Irānā un pazīst vairākus, kuri devās uz Krieviju, taču nevar apstiprināt, vai viņi ir tikuši līdz kaujas laukam. Viņš lēš, ka aptuveni 1000 no viņiem jau ir pieņemti dienestā, piebilstot, ka sākotnējais mērķis, vismaz pagaidām, ir aptuveni 3000 karavīru.
Afganistānas īpašo spēku kaujinieki tiek uzskatīti par vieniem no pieredzējušākajiem, kvalificētākajiem un spēcīgākajiem kaujiniekiem reģionā, kas spēj veikt sarežģītus reidus un atgūt iekarotās teritorijas.
ASV un citas NATO valstis, tostarp Kanāda, apmācīja, aprīkoja un uzturēja Afganistānas drošības spēkus vairāk nekā 20 gadu, iztērējot gandrīz 90 miljardus ASV dolāru.
Jadgars, kurš drošības apsvērumu dēļ lūdza uzvārdu neizpaust, medijam “Toronto Star” stāsta par viņa apmācībām ar amerikāņiem un britiem. Apmēram 30 000 vīru lielā Afganistānas bruņoto spēku specvienība saņēma augstas kvalitātes militāro izglītību no ASV Jūras spēku “SEAL” vienības kaujiniekiem un Lielbritānijas īpašā gaisa dienesta (SAS) speciālistiem.
Pēdējos gadus pirms Kabulas krišanas tieši šie afgāņu kaujinieki nesa lielāko kara nastu cīņā pret “Taliban” grupējumu.
"Nakts reidos un citās sarežģītās operācijās amerikāņu spēki cieši sadarbojās ar mums," saka Jadgars. "Man bija vairāki amerikāņu padomdevēji."
Jadgars stāsta, ka viņš bija grupas komandieris Fāras rietumu provincē, kad viņa province krita talibu rokās. Uz Irānu viņš aizbēga, lai izvairītos no nāvessoda.
Kad Jadgara bijušais biedrs bija viņu savervējis, viņš devās uz Teherānu, lai tiktos ar bijušo armijas ģenerāli Irānā, kuram ir kontakti ar Krieviju, lai detalizēti apspriestu piedāvājumu karot Krievijas armijā pret Ukrainu.
Pirms došanos uz Krieviju, Jadgars “Toronto Star” pavēsta, ka viņš ir norīkots vadīt 400 vīru lielu bijušās Afganistānas armijas karavīru grupu Irānā, lai viņiem palīdzētu iesniegt dienesta uzņemšanas dokumentus un koordinētu turpmākās darbības.
Jadgars jūtas vīlies par Afganistānas līderu un rietumu sabiedroto nodevību, tādēļ piebilst: "Ja būtu nepieciešams, es dotos uz Afganistānu, lai palīdzētu citiem tikt savervētiem.”
Cits bijušais afgāņu armijas karavīrs, kurš drošības apsvērumu dēļ lūdza nepublicēt viņa vārdu, stāsta, ka arī ir aizbēdzis no Afganistānas, lai izvairītos no nāvessoda. Pašlaik viņš dzīvo Irānā.
"Man nav izvēles," stāsta bijušais afgāņu karavīrs, piebilstot, ka vēl pieci viņa draugi ir reģistrējušies dienestam. "Mums nav vīzas Irānā vai likumīgas uzturēšanās atļaujas, tāpēc pastāv iespēja tikt deportētam katru brīdi."
“Ja mūs izraidīs, talibi mūs visus nogalinās. Mums nav citas izvēles, kā pieņemt šo krievu piedāvājumu,” saka bijušais afgāņu karavīrs. "Es nezinu, kas ar mums notiks, bet karā ir iespēja izdzīvot, ja rokās ir ierocis."
Pēc vairāku nedēļu gaidīšanas viņš devās uz Krievijas vēstniecību Teherānā, lai jautātu par iesaukšanas iespējām.
Pēc bijušā karavīra teiktā, vairāki desmiti afgāņu imigrantu Irānā, gandrīz visi bijušie karavīri, bija sastādīti ierindā pie vēstniecības, lai saņemtu tālāku informāciju un dotos karot pret ukraiņiem.
