Ukrainas armijai pakāpeniski atgūstot aizvien lielāku daļu savas teritorijas, okupanti sāk uztraukties, ka karš drīz ieradīsies pie viņu namdurvīm un sāk pārdod savas brīvdienu mājas Krimas pussalā. Tikmēr 2014.gada Krievijas nelikumīgi anektētajā teritorijā mobilizējas Ukrainas partizānu un diversantu grupas. Laikraksts “Politico” vēsta par sabiedrības noskaņojumu Krimā, kā arī par nākamajiem Ukrainas valdības plāniem un iespējām atgūt pussalu.
Neapmierinātība un panika Krimā pieaug par visu, sākot ar iesaukšanu un beidzot ar bēgšanas dārdzību. Pussalas iedzīvotāji medijam “Politico” atklāja savu neapmierinātību ar Krimā notiekošo. Viens iedzīvotājs stāstīja par dusmām nespējot saņemt gultas vietu slimnīcā, pārāk lielā ievainoto krievu karavīru skaita dēļ, bet kāds cits stāstīja, ka bailēs esošā Krievijas elite mēģina pārdot savas greznās brīvdienu mājas, taču nespēj atrast pircējus.
Kad Krievijas diktators Vladimirs Putins februārī sāka visaptverošo iebrukumu Ukrainā, tikai daži cilvēki domāja, ka pēc deviņiem mēnešiem Ukrainas spēki varēs atgūt Krimu. Tomēr tas vairs nav militārs sapnis. Ukrainas labi organizētais karaspēks parādīja, ka var padzīt Krievijas spēkus uzbrukuma operācijās ap Harkivu Ukrainas ziemeļaustrumos un Hersonu dienvidos.
Tamila Taševa (Tamila Tasheva), Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pastāvīgā pārstāve Krimā, ļoti cer, ka pussala atkal nonāks ukraiņu rokās. "Jā, protams, ir pilnīgi iespējams, ka mēs atgūsim Krimu," viņa sacīja “Politico”.
"Pašlaik situācija ir atšķiras no 2014. gada. Mums ir lielāka saziņa ar cilvēkiem Krimā, un viņus arvien vairāk sanikno augstās pārtikas cenas, zāļu un medikamentu trūkums," saka T.Taševa. “Ir pieaudzis pretkara protestu skaits, īpaši kopš iesaukšanas un daļējas mobilizācijas sākuma."
“Politico” vaicājot par cilvēkiem, kas veido pretkrievisku partizānu grupas, viņa vienkārši komentēja: "Protams, viņi ir." Prezidenta pārstāve apgalvo, ka galvenā atšķirībā no 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu, ir Ukrainas spēcīgā armija un apņēmīgā valdība, kas ietekmē cilvēku domāšanu Krimā.
Pret okupantiem
Diktatoram V.Putinam Krima jau sen ir bijusi svēta lieta — viņš to ir nosaucis par “Krievijas neatņemamo sastāvdaļu”, un tas daudziem Rietumos lika bažīties, ka tā varētu būt sarkanā līnija, ko nepārkāpt. Diez vai sajūtu nomierināja kodolieroču šantažētājs, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš ir izteicis draudīgus brīdinājumus par jebkuru uzbrukumu Krimai. “Pastarā diena pienāks ļoti ātri un smagi. Būs ļoti grūti noslēpties,” propagandas medijam “TASS” sacīja tagadējais Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks D.Medvedevs.
Ukraiņi jau kopš augusta vairākkārt ir uzbrukuši Krievijas stratēģiskajiem mērķiem Krimā, tostarp aviobāzēm un kuģiem.
Tomēr spriedze dramatiski pieauga pēc sprādziena 8.oktobrī, kad tika sabojāta nozīmīga militārās piegādes līnija starp Krimu un Krieviju - V. Putina valdīšanas simbols – nelikumīgi uzbūvētais Krimas tilts.
Cilvēki Krimā, kuru vidū bija uzņēmēji, juristi un IT darbinieki, laikrakstam “Politico” stāsta, ka krievi ir nemierīgi un meklē proukrainiskas simpātijas, baidoties par sabotāžām, kas var tikt raidītas pret viņiem. Taču Kijeva nekad nav oficiāli uzņēmusies atbildību par sprādzienu uz Krimas tilta.
"Sankciju dēļ daudzi cilvēki ir zaudējuši darbu, un cenas visam, īpaši pārtikai, ir uzlēkušas debesīs, un arī izvēles iespējas nav lielas. Ja jūs nopelnījāt 1000 dolārus mēnesī pirms februāra, tagad jums jāpelna aptuveni 3000 dolāri, lai nodrošinātu nepieciešamo, īpaši kad tūrisma nozare ir mirusi," sacīja IT darbinieks. Viņi atzīst, ka situācijai pasliktinoties, ir izveidojušās vairākas partizānu šūniņas.
Iedvesmojoties no Krimas tilta sprādziena, viņa šūna plāno sabotēt militāros objektus, izmantojot vienkāršas sprāgstvielas, kas izgatavotas no amonija nitrāta un dīzeļdegvielas.
"Apkārt ir daudz provokatoru, un krievi ir satraukti, tāpēc mēs esam modri. Mēs zinām citas partizānu grupas, taču drošības apsvērumu dēļ aktīvi nesazināmies," viņš sacīja. "Mums ir vienošanās ar policijas priekšnieku, kurš saprot, ka Krievija zaudē, un ir noraizējies. Ar solījumu, ka vēlāk atdarīsim labu, viņš mums iedos sava arsenāla atslēgu, kad situācija to prasīs.” viņš piebilda.
Lai gan nav skaidri zināms, vai šīs partizānu grupas var radīt nopietnus draudus, taču atvaļinātais ASV ģenerālis Bens Hodžess (Ben Hodges), bijušais Amerikas Savienoto Valstu armijas Eiropā komandējošais ģenerālis, saka, ka bija gaidījis Kijivas mudinātu partizānu šūnu veidošanos.
"Esmu pieļāvis šādu ideju. Atcerieties, ka ukraiņi, to darīja vācu bruņotajos spēkos visa Otrā pasaules kara laikā. Pastāv sabotāžas un sacelšanās tradīcijas, ””Politico” sacīja atvaļinātais ģenerālis.
"Krima pieder Ukrainai"
Ukrainas nesenās uzvaras Ukrainas ziemeļaustrumos un dienvidos ir radījušas cerību staru Krimas atgūšanai. Krievijas armijai atkāpjoties no Hersonas, kas atrodas 130 kilometrus no pussalas galējās ziemeļu daļas, Krima iekļūst Ukraiņu raķešu diapazonā.
Pēc Krimas sagrābšanas Kremlim bija ambīcijas pārvērst to par vēl vienu mirdzošu Soču pludmali vai parādīt to par Franču Rivjēras līdzinieci Melnajā jūrā. Dzīvokļu celtniecība sākās strauji, plānojot Sevastopoli padarīt par nozīmīgu Krievijas kultūras centru. Nākamgad bija jāpabeidz jauns operas nams, muzejs un baleta akadēmija. Kopš 2014. gada uz pussalu pārcēlušies aptuveni 800 000 krievu.
Ukrainas amatpersonas intervijā “Politico” norādīja, ka Rietumeiropas līderi visvairāk ir satraukti par Krimas situācijas attīstību. ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs (Mark Milley) ir apšaubījis Ukrainas spēju militāri atgūt pussalu, norādot, ka tā būtu pārspīlēta rīcība.
Pentagona preses konferencē 16. novembrī ASV ģenerālis sacīja: "Ukrainas militārās uzvaras iespējamība, kas definēta kā krievu izraidīšana no visas Ukrainas, iekļaujot to, ko viņi definējuši vai ko viņi uzskata par Krimu, militārā iespējamība, ka tas notiks drīzumā nav augsta.”
Taču Baltais nams nav noraidījis prezidenta Džo Baidena 26. februāra izteikumu, kad viņš skaidri pauda Vašingtonas nostāju: "Mēs vēlreiz apstiprinām vienkāršu patiesību: Krima ir Ukraina."
Spiediens pieaug
Ukrainas spēki ir palielinājuši militāro aktivitāšu skaitu Krimā un tās tuvumā, izmantojot gan gaisa, gan inovatīvus jūras dronus pret Krievijas karakuģiem, kas atrodas Sevastopolē, Krievijas karaflotes bāzē Melnajā jūrā. Krievijas ieceltais Sevastopoles gubernators Mihails Razvožajevs (Mikhail Razvozhaev) sociālajos tīklos pēc šī uzbrukuma paziņoja, ka pāris bezpilota lidaparāti ir pārtverti, vēlāk piebilstot, ka vēl trīs dronus ir iznīcinājuši Krievijas karakuģi.
Kijeva nav komentējusi šo uzbrukumu, taču nesnen Ukrainas augstākā drošības dienesta amatpersona apstiprināja Izraēlas preses informāciju, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti Krimā nogalināja 10 Irānas militāros padomniekus.
Šķiet, ka uzbrukumi satrauc Krievijas bruņotos spēkus, īpaši tos, kuri pakļauti jūras dronu uzbrukumiem. Oktobra uzbrukumā bija iesaistīts pusducis radio vadāmu jūras dronu, kas aprīkoti ar ūdens motociklu dzinējiem. Tiek uzskatīts, ka daži no gandrīz sešus metrus garajiem droniem ir sabojājuši divus kuģus, mīnu meklētāju un, vēl svarīgāk, fregati “Admiral Makarov”. 18.novembrī ukraiņi atkārtoja uzbrukumus karakuģiem Krievijas dienvidu Melnās jūras pilsētas Novorosijskas ostā.
Kāds Krimas iedzīvotājs “Politico” sacīja, ka bezpilota aparātu triecieni, šķiet, likuši Krievijas jūras spēku komandieriem pārdomāt savu kuģu izvietojumu.
“Krievu karakuģu grupa vēl nesen regulāri atradās krastā pie manas mājas. Es mēdzu viņus vērot un, ja viņi izšāva raķetes, es sazinājos ar savu ģimeni dažādās Ukrainas pilsētās, lai brīdinātu, ka viņu virzienā ir izšauta raķete. Bet tagad karakuģi ir attālinājušies, tie bija šeit pārāk neaizsargāti,” sacīja Krimas iedzīvotājs.
Pašlaik krievi nostiprina savas aizsardzība pozīcijas, īpaši Džankojas rajonā, Krimas stepes ziemeļu daļā pie Sivaša līča, kā norāda Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta pārstāvis Andris Čerņaks (Andrii Chernyak).
"Šobrīd viņi turpinās izolēt Krimu, apšaudot Krimas tiltu un ieņemot sauszemes piekļuvi pussalai, kas sākas Rostovā un iet gar Azovas jūras ziemeļu krastu cauri Mariupolei un Melitopolei un tālāk uz pussalu. Ukraiņi grasīsies nokļūt pie tilta un sauszemes savienojuma, kas ir astoņpadsmitā gadsimta aplenkuma taktikas forma," sacīja bijušais ģenerālis B.Hodžess.
Viņš saka, ka šī aplenkuma taktika tiks papildināta ar augsto tehnoloģiju ieroču spējām. "ASV flote ir ieguldījusi daudz pūļu bezpilota jūras sistēmu attīstībā, un redzēt, ko ukraiņi ir darījuši ar bezpilota lidmašīnu uzbrukumiem, mani patiešām iespaido," viņš sacīja.
B.Hodžess prognozē, ka ukraiņi mēģinās "izcīnīt ceļu pāri jūras šaurumam, kad būs piemēroti apstākļi", piebilstot: "To ietekmēs griba un loģistika."
