Uzbrukumus Krievijas lidlaukiem Rjazaņas, Saratovas un Kurskas apgabalos, bija labi izplānoti Ukrainas bruņoto spēku triecieni. Taču aizvien paliek noslēpums, kā viņi to spēja izdarīt. Agresorvalsts Krievijas Aizsardzības ministrijas versija – vecie padomju bezpilota lidaparāti. Bet vai tiešām šie droni ir spējīgi veikt tālas distances un raidīt tik precīzus uzbrukumus, to skaidro britu raidsabiedrība BBC sadarbībā ar žurnālistu Andreju Zaharovu , kuru Krievijas varas iestādes iekļāvušas ārvalstu aģentu sarakstā.
5.decembra pēcpusdienā Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka tās pašas dienas rītā notika drona uzbrukums militārajiem lidlaukiem Rjazaņas un Saratovas apgabalos. Otrdien neidentificēts drons uzbruka Kurskas lidostai, kura arī tiek izmantota militārajām vajadzībām. Pēc gubernatora Romāna Starovoita teiktā, trieciens veikts pa "naftas rezervuāru", kas aizdedzies.
Krievijas Aizsardzības ministrijas vēstījumā teikts "5. decembra rītā Kijivas režīms, lai atspējotu Krievijas tālsatiksmes lidmašīnas, ar padomju laikā ražotiem reaktīviem bezpilota lidaparātiem (UAV) mēģināja uzbrukt “Djagilevo” militārajam lidlaukam Rjazaņas apgabalā un “Engelsa” lidlaukam Saratovas apgabalā."
Krievija apgalvo, ka droni tika notriekti, un to fragmenti "nedaudz sabojāja divu lidmašīnu virsbūvi", kā arī nogalināja trīs militāro lidmašīnu tehniķus un ievainoja četrus.
Par to, ka "padomju ražotie reaktīvie bezpilota lidaparāti" ir Tu-141 "Strizh", ziņoja Krievijas militāristiskie telegrammu kanāli, tomēr pirmais bija prokremliskā rupora "Komsomoļskaja Pravda" darbinieks Aleksandrs Kots.
No tehniskā viedokļa šāda bezpilotu lidmašīnu izmantošana ir visai neiespējama, jo Tu-141 ir diezgan veca ierīce, kas paredzēta izlūkošanai un veikt ar to uzbrukumus ir ļoti sarežģīti.
Ticamākā versija šajā gadījumā ir, ka Ukraina ir radījusi jaunu dronu ar lielu darbības rādiusu un kravnesību. Par to jau iepriekš ir runājuši Ukrainas militārās rūpniecības nozares pārstāvji, taču nav pieejama sīkāka informācija.
Padomju "Strizh"
Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojums par padomju laikā ražoto dronu triecienu norāda par Tu-141 “Strizh” izmantošanu.
Kurskas lidosta atrodas pilsētas teritorijā, apmēram septiņus kilometrus uz austrumiem no pilsētas centra. Līdz Ukrainas robežai no Kurskas lidostas taisnā līnijā ir aptuveni 100 kilometri. No lidlauka “Engels-2” līdz tuvākajai Ukrainas bruņoto spēku kontrolētajai teritorijai ir vairāk nekā 500 kilometru. No “Djagilevo” militārā lidlauka Rjazaņas apgabalā līdz Ukrainas robežai ir vairāk nekā 450 kilometri.
Vienīgais bezpilota lidaparāts, kas Ukrainas spēkos ir saglabājies kopš padomju laikiem un kura darbības rādiuss ir pietiekams, lai sasniegtu šāda attāluma mērķus, ir Tu-141.
Ukrainas bruņotie spēki izmanto arī padomju bezpilota lidaparātus Tu-143 “Reys”, kura galvenā atšķirība no “Strizh” ir mazāks izmērs un darbības rādiuss.
Abas ierīces tika izveidotas “Tupolev” konstruktoru birojā pagājušā gadsimta 60. gados. Kopš 1950. gadu beigām “Tupolev” birojs ir izstrādājis virkni bezpilota transportlīdzekļu, tostarp stratēģiskās virsskaņas izlūkošanas un kamikadzes dronus. Taču tikai “Strizh” un “Reys” ir nonācis masveida ražošanā.
Sākotnēji “Strizh” bija iecerēts militārās izlūkošanas reidiem. Tika pieņemts, ka ierīce, kas var lidot ar virsskaņas ātrumu (1230 kilometriem stundā) tiks pāri frontes līnijai, veiks izlūkošanu vairāku simtu kilometru attālumā un pēc tam atgriezīsies tādā pašā veidā.
“Reys” tika izveidots kā vienkāršāks lidmašīnas modelis ar nemainīgu kreisēšanas ātrumu - 950 kilometri stundā. Tā kopējais lidojuma attālums bija 180 kilometri, taču tikai vienvirziena lidojuma gadījumā.
Tas nozīmē, ka “Reys” nevarēja pārvarēt 450 kilometrus garo distanci līdz “Djagilevo” militārajam lidlaukam Rjazaņas apgabalā.
Vai ir iespējams pārveidot Tu-141 par kamikadzes dronu?
Tu-141 tūkstoš kilometru lielais darbības rādiuss būtu vairāk nekā pietiekams uzbrukumiem “Engelsa” un “Djagilevo” lidlaukiem, nemaz nerunājot par Kursku.
Abu dronu uzbūve ļauj mainīt izlūkošanas aprīkojumu pret kaujas lādiņiem. Pirmais nodalījums ir noņemams un tajā nav grūti uzstādīt sprāgstvielas un drošinātāju, ņemot vērā, ka Ukrainā tiek ražotas sarežģītas spārnotās raķetes, kas norāda, ka Ukrainai ir speciālisti un nepieciešamais aprīkojums dronu modifikācijai.
Dronu uzlabošanu sarežģī navigācijas sistēmu un mērķa atlases iespējamība, kas ir divas dažādas sistēmas.
Abi droni, jo īpaši Tu-141, bija autonomi jeb tos nevadīja ārējs operators, bet gan borta dators – automātiskā borta vadības sistēma ABSu-143, kurā ietilpst autopilots.
Izlūkošanas bezpilota lidaparāta uzdevums ir lidot pāri noteiktai zonai, fotografējot zonu kopumā, nevis atsevišķus mazus objektus. Pie šādas operācijas izpildes vairāku desmitu metru novirze diez vai ir kritiska, taču simtiem kilometru attālumā novirze palielinās un var kļūt diezgan liela, tādējādi apgrūtinot iespēju trāpīt mērķī, ja Ukraina to vēlētos raidīt pa objektiem Krievijā.
Arī “Strizh” atgriešanās ir visai sarešģīta. Tas nenosēžas kā lidmašīna vai mūsdienu bezpilota lidaparāts, bet gan nolaižas ar izpletni.
Tajā pašā laikā uzbrukuma laikā “Djagilevo” lidlaukam, spriežot pēc fotogrāfijām, kas parādījās internetā, bezpilota lidaparāts eksplodēja pie bumbvedēja Tu-22M3. To apstiprina “ImageSat” satelītattēls, kurā redzamas ugunsgrēka pēdas pie viena no bumbvedējiem.
Satellite photos from @ImageSatIntl showing the aftermath of the attack on the Russian Dyagilevo airbase today. The photos show burn marks near a Tu-22M3 bomber. H/t @manniefabian pic.twitter.com/582vhK2xLg
— Rob Lee (@RALee85) December 5, 2022
Pēc neapstiprinātās informācijas, “Engels-2” lidlaukā tika bojāti divi Tu-95 bumbvedēji. Tomēr satelītattēli neliecina par nopietnu lidmašīnas bojājumu.
Aftermath if the alleged Ukrainian strike at the Engels airbase, Dec 4th/Dec 6th @planet images comparison. Several fire trucks and a foam beneath Tu-95 is clearly visible (also I'd say some craters, but I'm not 100% sure). pic.twitter.com/EkJMKKzpdY
— Mark Krutov (@kromark) December 6, 2022
Spriežot pēc fotogrāfijām no “Djagilevo” lidlauka, drona trieciena nobīde bija tikai par dažiem metriem no lidmašīnas. Tas nozīmē, ka precizitāte atbilda labai mūsdienu spārnotajai raķetei. Tu-141 navigācijas sistēma šādu precizitāti nespētu nodrošināt.
Pēc tam ieslēdzas izvietošanas galva - radars, kas skenē apgabalu, meklējot mērķi; pasīvā sistēma, kas uztver signālu no ienaidnieka radara; infrasarkanais sensors, kas novirza raķeti uz siltuma avotu, vai sensors, kas meklē lāzera stara punktu, kas izgaismo mērķi.
Mūsdienu augstas precizitātes satelītnavigācijas sistēmas jau ir sasniegušas tādu precizitātes līmeni, ka dažas raķetes var trāpīt mērķī, izmantojot tikai tā koordinātas, bet Tu-141 vada tradicionāls 70. gadu padomju autopilots, kura precizitāte ir tālu no GPS. Šāds navigators ir piemērots tikai raķetēm ar kodolgalviņu, kurām desmitiem metru liela novirze nav svarīga.
Kā parādījās Tu-141 versija
Versija ar lidlauku apšaudīšanu ar bezpilota lidaparātiem Tu-141 daudziem šķita pārliecinoša. Tas arī ir diezgan saprotami.
Šie izlūkošanas lidaparāti galvenokārt bija paredzēti operācijām pret NATO valstu armijām kara gadījumā Eiropā. Tāpēc PSRS sabrukuma laikā lielākā daļa Tu-141 nonāca bijušajās padomju republikās, kas robežojas ar Eiropas valstīm, jo īpaši Ukrainā.
Ukraina karā pret agresorvalsti Krieviju izmantoja Tu-141, kā ziņoja speciālisti no “Oryx” grupas, kas analizē datus par ieročiem no pieejamiem avotiem. Gan Krievijas telegrammu kanāli, gan valsts plašsaziņas līdzekļi diezgan bieži ziņoja, ka Ukraina pārveido šos bezpilota lidaparātus par trieciena lidaparātiem.
14.septembrī vairāki Krievijas kanāli ziņoja, ka Stavropolē it kā nokritis ukraiņu “Strizh”, kā rezultātā vairāki cilvēki guvuši ievainojumus. Tomēr pēc šī paziņojuma kanāls “Astra” attēlos identificēja Krievijas spārnotās raķetes “Kalibr” daļas.
Taču ir grūti noskaidrot kam šie droni pieder. 2022. gada 10. martā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā avarēja drons, kurš tika identificēts kā Tu-141. Spriežot pēc lidojuma trajektorijas, tas šķērsoja Ungārijas teritoriju, no kurienes ielidoja Horvātijas gaisa telpā.
Krievija vainoja Ukrainu drona palaišanā, savukārt ukraiņi uzskata, ka tas ir Krievijas “Strizh”. Maskava apgalvo, ka tā nav izmantojusi šos bezpilota lidaparātus kopš 1991.gada, savukārt Kijiva norāda, ka uz bezpilota lidaparāta ir sarkanas zvaigznes, bet Ukrainas Gaisa spēki kā savu emblēmu izmanto trejzobi.
Jāatzīst gan, kā 13. novembrī rakstīja prokrieviskais Telegramm kanāls "Хроника оператора БпЛА", Ukrainas bruņotie spēki ir pārstājuši izmantot Tu-141 un Tu-143. Pēc šī kanāla ziņām, šo dronu krājumi Ukrainā vai nu izsīka, vai arī Ukrainas bruņotie spēki sāka tos taupīt.
Caur pretgaisa aizsardzības vairogu
Vēl viena izplatīta versija ir tāda, ka Ukrainas bruņotie spēki izmanto Tu-141, lai likvidētu vai samazinātu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas efektivitāti. Šim nolūkam nav nepieciešami droni, kas spēj veikt īpašus uzdevumus, svarīgākais ir informācija par pretgaisa aizsardzības bateriju un radaru atrašanās vietu.
Taču tagad, kad trīs militārajiem lidlaukiem ir uzbrukuši Ukrainas bezpilota lidaparāti, šis apgalvojums ir maz ticams.
Šādu svarīgu objektu kā tālsatiksmes un stratēģiskās aviācijas lidlauku pretgaisa aizsardzība ir bijusi vērsta uz "klasiskajiem" gaisa mērķiem - lidmašīnām, helikopteriem, spārnotajām raķetēm un ballistiskajām raķetēm jau kopš padomju laikiem.
Tikmēr pēdējos gados, īpaši Karabahas konfliktā un Ukrainas kara laikā, arvien vairāk tiek izmantoti kamikadzes droni, kas strukturāli atšķiras no “Strizh”. Tipisks piemērs ir Irānas "Shahed-136", kuru Ukrainā aktīvi izmanto Krievija.
Šādi droni var lidot nelielā augstumā, tāpēc tos ir grūti atklāt. Turklāt paša drona dizains samazina tā redzamību, kas apgrūtina pretgaisa aizsardzības sistēmas spēju notriekt uzbrucēju.
Ja Krievija atzītu, ka Ukraina izmantojusi līdzīgus dronus, uzbrūkot lidlaukiem, tas būtu daudz mazāks trieciens tās pretgaisa aizsardzības reputācijai.
Jaunums Ukrainas bruņojumā?
Ir vēl viena versija, kas varētu izskaidrot šos uzbrukumus.
Novembra sākumā Ukrainas ieroču un militārās tehnikas ražotāja "Ukroboronprom" vadītājs Oļegs Boldirevs paziņoja, ka līdz gada beigām Ukraina saņems jaunus smagos bezpilota lidaparātu ar "tūkstošiem" kilometru darbības rādiusu un ar 75 kilogramus smagu kaujas lādiņu.
"Bezpilota lidaparāts ir jau lidojis un nolaidusies. Šis ir smagais drons, tā pacelšanās svars ir vairāk nekā 200 kilogrami. Domāju, ka pirms jaunā gada mēs to prezentēsim un parādīsim Ukrainas bruņotajiem spēkiem," sacīja Oļegs Boldirevs.
Šie bezpilota lidaparāti varētu izskaidrot informāciju, ko izplatīja vārdā nenosaukta augsta ranga Ukrainas militārpersona laikrakstā “The New York Times”. Saskaņā ar šo informāciju 5.novembrī vienā no uzbrukumiem piedalījusies ukraiņu diversijas un izlūkošanas grupa, kas palīdzējusi novadīt dronu līdz mērķim. Pārbaudīt šādu informāciju karā nav iespējams, taču, ja tā izrādītos patiesība, tas izskaidrotu precizitāti, ar kādu bezpilota lidaparāti trāpīja lidmašīnām.
Tiesa, šis apstāklis radītu jaunu jautājumu – agresorvalstij Krievijai – kā tagad aizsargāt savus stratēģiskos lidlaukus savas teritorijas dziļumā?
Kā raidorganizācijai BBC sacīja kāds pazīstams Krievijas pētnieks, kurš vēlējās palikt anonīms, "lidlauki vienmēr ir bijuši viegli pieejami", tomēr piebilstot, ka tas bija "agrāk". Cik pieejami šādi objekti ir tagad, viņš nekomentēja.
