Agresorvalsts Krievijas karaspēks iebrukumā Ukrainā turpina ciest zaudējumus, pietuvojoties 100000 kritušo atzīmei, taču neraugoties uz to turpina lēnu ieņemto teritoriju paplašināšanu Bahmutā, kur šobrīd notiek sīvākās kaujas.
Jaunākajā ASV Kara studiju institūta (ISW) analīzē teikts, ka Krievijas karaspēks kaujās no 1.oktobra līdz 20.decembrim Doneckas apgabalā Bahmutas apkaimē spējis ieņemt 192 kvadrātkilometrus.
Oktobrī krievi ieņēmuši 100 kvadrātkilometrus, bet no novembra sākuma līdz 20.decembrim - 92 kvadrātkilometrus, liecina ISW aplēses.
Tiesa teritoriālie ieguvumi nāk par dārgu cenu. Saskaņā ar Ukrainas armijas ģenerālštāba jaunākajiem datiem, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 99 740 karavīru.
Diennakts laikā iznīcināti 510 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 3002 tankus, 5979 bruņutransportierus, 1972 lielgabalus, 412 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 212 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 266 helikopterus, 1680 bezpilota lidaparātus, 653 spārnotās raķetes, 4608 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 178 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aizvien neskaidra ir arī Baltkrievijas iespējamā loma iespējamā otrā viļņa uzbrukuma plānošanā no Bltkrievijas teritorijas, cenšoties atkārtot šā gada sākuma scenāriju. Lai gan nesenās Krievijas un Baltkrievijas diktatoru tikšanās laikā neizskanēja skaļi un publiski paziņojumi par to, ka Baltkrievija varētu pievienoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, aizvien vērojamas zināmas Baltkrievijas puses aktivitātes Ukrainas pierobežā.
Pagaidu ierobežojumi neattiecas uz cilvēkiem, kam uz pierobežas joslu dodas darba pienākumu veikšanai, uz savu vai tuvinieku dzīvesvietu, ka arī izņēmuma gadījumos ar Valsts robežas komitejas priekšsēdētāja vai viņa pilnvaroto personu atļauju.
Kā norādīts portālā, diena, kad rīkojums stājas spēkā, ir 22.decembris. Kad ierobežojumi tiks atcelti, netiek minēts.
Kā liecina monitoringa organizācijas "Belaruski Gajun" informācija, otrdien fiksēta Krievijas tanku, kravas automašīnu un karavīru pārvietošana no Baltkrievijas vidienes un ziemeļu poligoniem, kur tie līdz šim bija dislocēti, uz dienvidiem - tuvāk Ukrainas robežai.
Kā sacīja Ukrainas armijas apvienoto spēku komandieris ģenerālleitnants Serhijs Nejevs, krieviem Baltkrievijas teritorijā ir pietiekami daudz spēku un līdzekļu, lai veiktu taktiskās darbības, un militāro draudu līmenis aug.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis turpina izpelnīties arvien vairāk atzinības par neseno frontes līnijas apmeklējumu, viesojoties Bahmutā, kas pēc būtības ir kara zona.
Ietekmīgais ASV laikraksts "New York Times" (NYT), kā arī citi mediji un komentētāji uzsver, ka Ukrainas prezidents, apmeklējot Krievijas uzbrukumā izpostīto Doneckas apgabala Bahmutu, demonstrē atšķirību starp sevi un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Dienā, kad Zelenskis apbalvoja karavīrus līdzās karaspēka priekšējām līnijām, Putins Kremlī izdalīja ordeņu amatpersonām un propagandistiem.
"Putina kunga televīzijas pasākumam, kā šķiet, mērķis bija parādīt auditorijai pašu mājās un ārzemēs, ka viņš ir apņēmības pilns turpināt karu, neraugoties uz to, ka atbilstoši amerikāņu amatpersonu aplēsēm Krievijas zaudējumi kritušo un ievainoto ziņā jau pārsniedz 100 000 cilvēku," teikts "New York Times" publikācijā.
Pēc Bahmutas apmeklējuma V. Zelenskis devies uz ASV, lai Vašingtonā tiktos ar saviem sabiedrotajiem.
Šodien gaidāma V. Zelenska tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Tāpat V. Zelenskis vizītes laikā Vašingtonā arī uzrunās ASV Kongresu.
Zelenskim paredzēts tikties ar Baidenu plkst.14 (plkst.21 pēc Latvijas laika) Baltā nama Dienvidu zālienā. Pēc tam abi dosies uz divpusējām sarunām Ovālajā kabinetā. Grafiks beidzas ar Zelenska uzrunu Kongresam plkst.16.30 (plkst.23.30 pēc Latvijas laika).
Baltajā namā Zelenskis kopā ar Baidenu paziņos par "ievērojamu jaunu drošības palīdzības paketi", pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Karīna Žanpjēra.
Vizīte "uzsvērs Savienoto Valstu nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas nepieciešams", pavēstīja Žanpjēra.
Baidens un Zelenskis apspriedīs ASV un sabiedroto sniegtos ieročus un apmācību, sankcijas un cita veida spiedienu uz Krieviju, kā arī Ukrainai nepieciešamo ekonomisko un humāno palīdzību, sacīja augsta Baltā nama amatpersona.
Paredzams, ka pēc tikšanās Baltajā namā Zelenskis uzrunās abas Kongresa palātas. Kā paziņojusi Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi, "ļoti īpaša uzmanība tiks pievērsta demokrātijai".
Vizīte tika klusi plānota kopš ar Baidena un Zelenska telefonsarunas 11.decembrī, kam sekoja oficiāls ielūgums pirms nedēļas un vizītes apstiprināšana svētdien.
Ukrainas prezidents tviterī apliecinājis, ka jau ir ceļā uz Vašingtonu.
Šis ir Zelenska pirmais ārzemju brauciens, kopš februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukuma.