Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir bijuši neskaitāmi pierādījumi, kas liecina, ka Krievijas bruņoto spēku vienību komandieri, kā arī ierindas karavīri ir pastrādājušas daudzus kara noziegumus – pret civiliedzīvotājiem vērstu seksuālo vardarbību, spīdzināšanu, kā arī piespiedu pārvietošanu un izraidīšanu no iedzīvotāju mājām. Pat visneaizsargātākie kara upuri - bērni - nav bijuši pasargāti no šīm zvērībām. “Sargs.lv” skaidro, kādus tieši kara noziegumus pret ukraiņu bērniem ir pastrādājuši Krievijas karavīri un kādi ir to iemesli – vai tā ir kopēja Kremļa genocīda politika, vai tomēr individuāla karavīru rīcība.
Latvijas medijus 15. decembrī pāršalca ziņa par Harkivas un Hersonas apgabalos atrastajām spīdzināšanas kamerām, kas paredzētas tieši bērniem. Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Ļubinecs informēja medijus, ka bērnu spīdzināšanas kameras ir fiksētas pirmo reizi. Piemēram, viens no zēniem tur ticis turēts 90 dienas.
Puika stāstīja, ka viņu graizīja ar nazi, apdedzināja vairākas ķermeņa daļas ar sakarsētu metālu, vairākas reizes tika arī veikta psiholoģiskā spīdzināšana, draudot ar nošaušanu, taču tikai šaujot pāri galvai, lai iebiedētu. Zēns arī 24 stundas diennaktī dzirdējis sieviešu un vīriešu kliedzienus, kuri arī netālu tikuši spīdzināti.
Krievi katru otro dienu devuši bērniem ūdeni, gandrīz nedevuši ēst, kā arī izmantojuši psiholoģisku spiedienu, stāstot, ka vecāki viņus pametuši un pie viņiem vairs neatgriezīsies.
Kāds 14 gadus vecs zēns tika notverts tikai tāpēc, ka viņš nofotografēja salauztu krievu militāro aprīkojumu. Viņš tika aizturēts un turēts šādā kamerā, kurā tika arī spīdzināts.
Lai gan gribētos domāt, ka šie ir vienīgie moku kambari, kuros veikti kara noziegumi pret ukraiņu bērniem, diemžēl jāatzīst pretējais. “Sargs.lv”, pētot informāciju par krievu karavīru pastrādātajiem noziegumiem, atklāja šausminošu ainu.
Līdz šim Krievijas karavīru paveiktie kara noziegumi pret ukraiņu bērniem
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome ir definējusi sešus nopietnus pārkāpumus pret bērniem bruņota konflikta laikā:
- bērnu vervēšana un izmantošana bruņotos konfliktos;
- bērnu nogalināšana un sakropļošana;
- uzbrukumi skolām, slimnīcām un neaizsargātām personām;
- izvarošana un cita veida seksuāla vardarbība pret bērniem;
- bērnu nolaupīšana;
- humānās palīdzības piekļuves liegšana.
Bērnu vervēšana un izmantošana bruņotos konfliktos
Lai gan nav pierādījumu, ka bērni būtu tieši piedalījušies Krievijas un Ukrainas kara kaujās, Krievijas Federācija ir izmantojusi bērnus arī citu kara funkciju veikšanai. Kā norāda “Lībera tiesību un kara institūts” Vestpointā (The Lieber Institute for Law & Warfare at West Point) Krievija izlūkošanas nolūkos izmantojusi ukraiņu bērnus.
Ukrainas Drošības dienesta veiktajā izmeklēšanā noskaidrots, ka Krievijas Federācijas specdienesti izmantojuši ukraiņu bērnus, lai, izmantojot it kā nekaitīgas viedtālruņu spēles, ievāktu informāciju par stratēģisku objektu, piemēram, kontrolpunktu vai transporta maršrutu atrašanās vietu. Spēles atalgo lietotājus ar virtuālām balvām par noteiktu objektu atrašanu un fotografēšanu. Turklāt vienā no atbrīvotajām Ukrainas pilsētām Krievijas bruņoto spēku karavīri apmaiņā pret naudas atlīdzību pamudināja 12 gadus vecu jaunieti sniegt informāciju par Ukrainas bruņoto spēku personālu, ekipējumu un karavīru amatiem.
Bērnu nogalināšana un sakropļošana
Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka 2022. gada 9. septembrī Krievijas uzbrukumos Ukrainā kopš 2022. gada 24. februāra ir nogalināti vismaz 383 nevainīgi bērni un ievainoti vairāk nekā 743.
Šie skaitļi nav galīgi un neaptver visu zvērību apmēru pret bērniem, kas veikti īslaicīgi okupētajās teritorijās, tostarp tādās pilsētās kā Mariupole un Hersona, kurā tika atklātas bērnu spīdzināšanas kameras. Ir ievākti pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina, ka Krievijas karaspēks veica Ukrainas bērnu spīdzināšanu, sakropļošanu un nogalināšanu.
Krievijas armija ir tīši uzbrukusi evakuācijas automašīnām, kas apzīmētas ar vārdu “Bērni”, vēsta “Lībera tiesību un kara institūts”. Papildus tiek atzīts, ka ir veikti noziegumi pret cilvēci – bērnu slepkavības, tīša lielu ciešanu vai smagu miesas bojājumu vai garīgās un fiziskās veselības ievainojumu nodarīšana, kā arī genocīds.
Vienā no gadījumiem kāds 14 gadus vecs zēns atrasts miris kopā ar savu kaimiņu. Abiem bija ievainojumi galvās, kas atbilst šautām brūcēm, liecinot, ka viņiem tika izpildīts nāvessods.
Šo iemeslu dēļ Ukrainā vecāki saviem bērniem uz muguras raksta vārdus un uzvārdus, kā arī kontaktinformāciju, gadījumā, ja bērns tiek noslepkavots, lai būtu iespējams identificēt mirstīgās atliekas.
Vēl vienā ANO uzskaitītajā pārkāpumā tika atklāta ieslodzījuma vieta skolas pagrabā Jahidnē, Čerņigovas apgabalā. Tajā 28 dienas tika turēti un spīdzināti 70 bērni starp 365 civiliedzīvotājiem un šie dati ir tikai par šī gada februāri un martu.
Okupanti arī apsūdzēja upurus informācijas nodošanā Ukrainas armijai, kā arī uzbrukumu un sabotāžu veikšanā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem. Cietušie ziņoja, ka karavīri upurus sauca par "fašistiem" un "lopiem".
Uzbrukumi skolām, slimnīcām un neaizsargātām personām
Iepriekš vairākkārt ticis ziņots par Krievijas pastāvīgajiem uzbrukumiem slimnīcām, skolām, dzemdību namiem. Ukrainas Izglītības ministrija norāda, ka līdz 9. septembrim bombardētas vai apšaudītas tikušas 2177 izglītības iestādes un pilnībā iznīcinātas 284.
Turklāt veselības aprūpes iestādes, piemēram, slimnīcas, klīnikas, ātrās palīdzības stacijas un asins pārliešanas punkti ir bijuši pastāvīgu Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma objekti. Ukrainas Veselības ministrija paziņojusi, ka līdz 8. septembrim vien apšaudītas 826 slimnīcas un 127 ir iznīcinātas.
Plašā izglītības un medicīnas iestāžu iznīcināšana ir netiešs pierādījums tam, ka Krievijas spēki karadarbību jau no pirmās kara dienas ir vērsuši pret civilajiem objektiem. Tas nepārprotami norāda uz apzināta genocīda pazīmēm.
Izvarošana un citi seksuālās vardarbības veidi pret bērniem
Vairāki ziņojumi liecina, ka ukraiņu bērni ir bijuši tieši seksuālās vardarbības upuri un liecinieki seksuālai vardarbībai, ko pastrādājuši Krievijas karavīri.
“Ukraine Crisis Media Center” norāda, ka katru dienu Ukrainas Psiholoģiskās palīdzības zvanu centrs saņem ziņojumus par seksuālajiem noziegumiem, ko izdarījuši krievi.
Diennaksts laikā tika saņemti 56 zvani:
- Izjumā 9 gadus vecas trīnītes viņu mātes priekšā izvaroja Krievijas karavīrs, pēc kā meitenes guva smagus dzimumorgānu ievainojumus.
- Mātei redzot, deviņus mēnešus vecā meita tika izvarota ar sveci.
- Divi krievi izvaroja gadu vecu zēnu, kurš no gūtajām traumām mira.
- Divus gadus vecu meiteni izvaroja 67 un 78 gadus veci krievu okupanti.
ANO ziņo, ka Ukrainā izvarošanas upuri ir līdz pat 82 gadu vecumam. Parasti sievietes un meitenes izvaro mājās vai aizved uz neapdzīvotu vietu. Vairumā gadījumu papildus tiek veikta arī spīdzināšana un tuvinieku piespiešana vērot seksuālo vardarbību. ANO komisija dokumentēja arī citas seksuālās vardarbības gadījumus pret sievietēm, vīriešiem un meitenēm.
Kijevas apgabalā 2022. gada martā divi Krievijas karavīri iekļuva mājā, vairākas reizes izvaroja 22 gadus vecu sievieti, veica seksuālas vardarbības aktus pret viņas vīru un piespieda pāri stāties dzimumaktā viņu klātbūtnē. Tad viens no karavīriem piespieda viņu 4 gadus veco meitu viņam veikt orālo seksu, kamēr vecākiem tas bija jāvēro.
Čerņigovas apgabalā 2022. gada martā Krievijas bruņotie spēki vairāk nekā nedēļu bija iebrukuši kādā ukraiņu mājā. Vienības komandieris tajā laikā vairākkārt seksuāli izmantoja 16 gadus vecu meiteni un draudēja nogalināt citus ģimenes locekļus, kuri mēģinātu viņu aizsargāt.
Vēl viens notikums tika atklāts Čerņigovas apgabalā 2022. gada martā, kad Krievijas bruņoto spēku karavīrs ielauzās mājā, draudēja iedzīvotājiem ar ieroci un izvaroja sievieti viņas 3 gadus vecā dēla acu priekšā.
Papildus vēl atklātie izvarošanas gadījumi, ko ziņojusi Ukrainas cilvēktiesību komisāre Ļudmila Deņisova ir:
- Divas 12 un 15 gadus vecas meitenes izvaroja krievu karavīri;
- Krievu karavīrs ar tējkaroti izvaroja sešus mēnešus vecu meitenīti;
- Pieci krievu karavīri turēja māti, bet divi citi orāli un anāli izvaroja divus gadus vecus dvīņu zēnus, kuri mira no asins zaudēšanas;
- Divi krievu karavīri mātes acu priekšā izvaroja trīs gadus vecu zēnu, un bērns no gūtajām traumām mira.
Šie ir tikai daži no atklātajiem seksuālajiem noziegumi pret bērniem. Stigmatizācija, kas joprojām ieskauj seksuālo vardarbību, prasa pacietību, līdz upuri jūtas pietiekami droši un pienācīgi aprūpēti, lai runātu par notikušo. Daži upuri atsakās runāt. Vairāki domā par pašnāvību.
Turklāt ne vienmēr ir iespējams tiesu ekspertīzē dokumentēt izvarošanas esamību un visu upuru traumu apmēru. Autopsijas ziņojumos bieži vien uzmanība tiek pievērsta tiešajam nāves cēlonim, nevis iegūtajām traumām pirms nāves. Kā arī vairumā gadījumos ģimenes locekļi lūdz neveikt pēcnāves ekspertīzi.
Bērnu nolaupīšana
Bērnu nolaupīšana definē trīs darbības – nelikumīga izraidīšana, piespiedu pārvietošana un ieslodzīšana. Ir pietiekami daudz liecību, kas norāda, ka Krievija izmanto visas šīs metodes pret ukraiņu bērniem.
Viņu vidū ir bērni, kas deportēti vai pārvietoti kopā ar vecākiem vai citiem radiniekiem, bērni, kas deportēti no bērnu namiem, un bērni, kuri kļuvuši par bāreņiem kara dēļ.
Šie noziegumi jau tiek izmeklēti valsts un starptautiskā mērogā, tomēr nozīmīgākais izaicinājums ir izveidot efektīvus mehānismus ukraiņu bērnu atgriešanai dzimtenē. Diemžēl starptautiskās tiesības tam neparedz nekādus īpašus instrumentus, izņemot konfliktā iesaistīto pušu vienošanos. Pašreizējā Krievijas politika, kas ietver vienkāršotas adopcijas procedūras ieviešanu un ukraiņu bāreņu nodošanu krievu ģimenēm, liecina, ka šāda pieeja, visticamāk, nebūs veiksmīga.
Humānās palīdzības piekļuves liegšana
Visbeidzot, arī humānās palīdzības piekļuves liegšana ir noziegums, kas kaitē bērniem un var pārkāpt visas viņu pamattiesības. Starp šīm tiesībām ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz veselību; tiesības uz drošību; tiesības uz bērna fiziskajai, garīgajai, morālajai un sociālajai attīstībai atbilstošu dzīves līmeni; tiesības uz brīvību, personas integritāti un cieņu un tiesības uz izglītību.
Šis nozieguma veids pret bērniem ir pastrādāts daudzās Ukrainas pilsētās, tostarp Trostjanecā, Irpiņā, Mariupolē un Volnovahā. Vairākās liecībās ir minēts, ka aizturēšanas kamerās bērniem reti ir dots ūdens, ēdiens, kā arī saslimšanas gadījumā nav pieejas medikamentiem, kā arī netiek sniegta medicīniskā aprūpe. Jaunākajam bērnam, kurš mira šādu apstākļu dēļ, bija tikai sešas nedēļas.
Kara noziegumi – daļa no Krievijas militāri politisko mērķu sasniegšanas līdzekļiem?
“Sargs.lv” aptaujātie eksperti norāda, ka krievu okupantu kara noziegumu sistemātiska veikšana ir neatņemama agresijas sastāvdaļa, taču lielāko jautājumu rada noziegumu veikšana tieši pret bērniem, kuriem vēl nav izveidojusies spēcīga politiskā nostāja, arī kā fizisks spēks aizstāvēt savu valsti, kā tas ir pieaugušam cilvēkam.
Vienlaikus ir skaidrs, ka šādas pret civiliedzīvotājiem vērstās darbības ir ar skaidru mērķi – mocīšana kā informācijas ieguves līdzeklis un mēģinājums par jebkuru cenu salauzt sabiedrības pretestības garu.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģisko pētījumu centra vadītājs Toms Rostoks neuzskata, ka šāda pieeja būtu sistematizēta militāri – politiskajā vadībā. Drīzāk tā saistīta ar vienību komandieru nespēju kontrolēt padoto rīcību.
Viņš atzīt, ka Krievija nesoda kara noziedzniekus un ļauj viņiem to turpināt, savukārt paši karavīri turpina vardarbību, apzinoties, ka, visticamāk, šie kara noziegumi paliks nesodīti. Lai sodītu karavīrus par pastrādātajiem noziegumiem, tas ir jādara pašai Krievijai, taču tā to, pēc eksperta domām, nedarīs.
T. Rostoks gan uzsver, ka pastāv scenāriji, kas ļautu vainīgos novest līdz kara tribunālam, taču ir neiespējami tiesāt visus noziedzniekus, jo viņu ir pārāk daudz, kā arī daudzi cietušie tiks nogalināti, vai arī nevēlēsies liecināt.
Viņš identificē vairākus iemeslus, kas izskaidro Krievijas karavīru nežēlīgo rīcību pret ukraiņu bērniem. Viens no iemesliem ir naids pret ukraiņiem, kas ar propagandas palīdzību ir nodots Krievijas karavīriem, kā arī pašai Krievijai ir milzīgi karavīru upuri šī kara laikā, kas vēl vairāk vairo iebrucēju naidu.
Ukrainas drošības dienests ir publiskojis sarunas ierakstu, kurā sieviete izsaka naidu un dusmas pret ukraiņu bērniem, kuri skolā ir teikuši krievu bērniem, ka 9. maijs nav viņu svētki, atzīstot, ka vēlētos viņus mocīt un redzēt, kā viņi mirst.
Kā norāda T.Rostoks, no informācijas, kas parādījusies no krievu puses, var spriest, ka bija plānots likvidēt tā vai citādi daļu no Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir nacionāli noskaņoti un tie, kuri varētu pretoties Krievijas okupācijai.
Nākamais iemesls, kas skaidro Krievijas karavīru rīcību - viņi apzinās, ka ukraiņi ziņo par Krievijas karavīru pozīcijām un, kad tiek apšaudīta kāda no krievu vienībām, Ukrainas iedzīvotāji tiek vainoti pie šo karavīru nāvēm.
Skaidrot psiholoģiskos iemeslus šādai Krievijas karavīru rīcībai pret bērniem “Sargs.lv” aicināja NBS galveno psihologu atvaļinātu majoru Vilni Čerņavski.
Viņš uzver: “Šo nevar skaidrot ar krievu mentalitāti, jo, ja mēs paskatāmies uz dažādām Krievijas armijas vienībām, piemēram, “Vāgnera grupu”, kurā tiek iesaukti kriminālnoziedznieki vai mazāk izglītotākie cilvēki, tas ir tikai likumsakarīgi, ka viņi veiks necilvēcīgus noziegumus arī kaujas laukā. Šī prakse tiek ievazāta no Krievijas cietumu sistēmas un tur valdošās kultūras.”
Atvaļinātais majors Vilnis Čerņavskis norāda, ka galvenais iemesls, kādēļ tiek veikta izvarošana un spīdzināšana ir, lai ietekmētu upuru ģimenes locekļus un atklātu svarīgu informāciju. Otrs mērķis – atklāta ņirgāšanās par Ukrainas civiliedzīvotājiem, lai pazemotu Ukraiņu tautu un piespiestu viņus padoties.
Uz jautājumu par psiholoģiskajām sekām, ko piedzīvotais atstās bērniem, Vilnis Čerņavskis norāda, ka karš atstās psiholoģiskas sekas jebkuram bērnam Ukrainā. “No šādām psiholoģiskām traumām šie bērni, iespējams, arī nekad neatgūsies. Cilvēkam pēc tam ir ļoti sarežģīti rehabilitēties. Šīs atmiņas un pārdzīvojumi nāk viņam līdzi visu atlikušo mūžu, un kādā brīdī tas tik un tā nāks ārā. Tieši tāpēc Krievijas karavīri to izmanto.”
Krievu karavīri sekojuši V. Putina “Mein Kampf” padomiem
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka Krievija 24. februārī, uzsākot visaptverošu iebrukumu Ukrainā, izziņoja divus galvenos mērķus. Kā savā televīzijas paziņojumā norādīja diktators V. Putins, tā sauktās “speciālās militārās operācijas” mērķis, kā Krievijā apzīmē pašas sākto karu pret Ukrainu, ir “denacifikācija” un “demilitarizācija”.
Ko nozīmē Ukrainas “denacifikācija”, tika skaidrots Kremļa kontrolētās propagandas ziņu aģentūras “Ria Novosti” aprīļa sākumā publicētajā politologa Timofeja Sergeiceva rakstā “Ko Krievijai vajadzētu darīt ar Ukrainu”. Tajā aprakstīts detalizēts politiskais plāns Ukrainas valstiskuma likvidēšanai, sabiedrības fiziskai iznīcināšanai un apspiešanai, kā arī mērķtiecīgai Ukrainas kolonizācijai.
Kā uzskata eksperti, iespējams, šis mazpazīstamais “politologs” drīzāk tikai “parakstījies” zem šī traktāta, kas sava vēstījuma, rosinātās rīcības un politisko mērķu mērogā līdzinās nacistiskās Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera ideoloģiskajam manifestam “Mein Kampf”. Speciālistu vērtējumā tā patiesie autori meklējami Kremlī.
Vēl jo nozīmīgāks ir fakts, ka Kremļa propagandas medijs “Ria Novosti” traktātu “Ko Krievijai vajadzētu darīt ar Ukrainu” publicēja šā gada 3. aprīlī – dienā, kad pasaulei atklājās krievu karavīru pastrādātās zvērības no okupantiem atbrīvotajā Kijivas piepilsētā Bučā.
Savu sekošanu šādai politikai sistemātiski apliecina okupantu spēki Ukrainā, kuri pastāvīgi apšauda ne tikai Ukrainas aizstāvju pozīcijas, bet arī visiem spēkiem cenšas iznīcināt civiliedzīvotājus. No okupantiem atbrīvotajās okupētajās teritorijās jau atklāti tūkstošiem veiktu civiliedzīvotāju slepkavību, izvarošanu, kā arī marodierisma gadījumu.
Šobrīd no krievu okupantu spēkiem atbrīvotajās teritorijās darbojas starptautiskie izmeklētāji, lai fiksētu Krievijas pastrādātos kara noziegumus un sagatavotu dokumentus starptautiskajai tiesvedībai.
