Krievijas plašsaziņas līdzekļi 10. janvārī ziņoja, ka par Krievijas sauszemes spēku štāba priekšnieku iecelts ģenerālpulkvedis Aleksandrs Lapins, bijušais Centrālā militārā apgabala (CMD) un Krievijas spēku komandieris Harkivas austrumu un Doņeckas ziemeļu apgabalos, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War).
Krievijas izdevums "URA", atsaucoties uz neidentificētiem Krievijas Aizsardzības ministrijas (AM) avotiem, ziņoja, ka Lapins 9. janvārī pārņēma Krievijas Sauszemes spēku štāba priekšnieka amatu no ģenerālpulkveža Vasilija Tonkoškurova. Nav skaidrs, kāpēc Tonkoškurovs tika atbrīvots no šī amata un kāds būs viņa nākamais uzdevums. Lai gan oficiālie Kremļa un Aizsardzības ministrijas avoti šo apgalvojumu nav apstiprinājuši, Krievijas informācijas telpā militāro komentētāju vidū tas tika plaši izplatīts un uz to reaģēja kā uz faktu. Krievijas armijas štāba priekšnieks nav frontes komandiera amats, un, lai gan Lapina konkrētie pienākumi (pašlaik sadrumstalotajā Krievijas komandstruktūrā) nav skaidri, maz ticams, ka viņš tieši komandēs karaspēku Ukrainā.
Lapina iepriekšējais komandiera amats bija apvīts ar pretrunām pēc veiksmīgās Ukrainas pretuzbrukuma operācijas, kas 2022. gada septembrī atkaroja lielus teritorijas apgabalus Harkivas apgabala austrumos un Doņeckas apgabala ziemeļos. Krievijas Aizsardzības ministrija 2022. gada 24. jūnijā apstiprināja Lapina iecelšanu "Centrālā" grupējuma komandiera amatā un norādīja, ka viņš ir atbildīgs par operācijām Severodoņeckas-Lisičanskas apgabalā un, visticamāk, plašākā Luhanskas-Doņeckas apgabala pierobežas zonā. 2022. gada 4. jūlijā Lapins saņēma medaļu "Krievijas varonis" par savu lomu Krievijas veiktajā Lisičanskas ieņemšanā. Lapins bija arī komandieris, kas bija atbildīgs par Limanu, Doņeckas apgabalā, un saņēma spēcīgu kritiku no ievērojamām Krievijas informatīvajā telpā izskanējušām balsīm par viņa izvirzīto atbildību par milzīgajiem Krievijas zaudējumiem pēc veiksmīgas Ukrainas pretuzbrukuma operācijas 2022. gada septembra vidū.
Lapina iecelšana armijas štāba priekšnieka amatā, iespējams, bija paredzēta kā pretsvars pieaugošajai siloviku ietekmei. Gan Prigožina, gan Kadirova rīcībā ir lielākoties privāti bruņotie spēki (Kadirova čečenu kaujinieki un Prigožina Vāgnera grupa), un viņi izmanto šo spēku gūtos panākumus, lai politiski sevi popularizētu, kā par to bieži ziņoja "ISW". Ņemot vērā to, ka Krievijas armijas štāba priekšnieka amats ir vairāk loģistikas un organizatoriskās pārraudzības, nevis komandējošā amatā, Krievijas Aizsardzības ministrija, iespējams, izmanto Lapina iecelšanu, lai apliecinātu apņemšanos pareizi strukturēt Krievijas sauszemes spēkus, reaģējot uz pastāvīgo kritiku par Krievijas armijas efektivitāti. Lai gan Kremlis dažkārt ir distancējies un pat vainoja armiju par militārajām neveiksmēm Ukrainā, Kremlis, visticamāk, ir ieinteresēts stiprināt sabiedrības priekšstatu par valsts militāro spēku. Krievijas militārais aparāts kopumā, visticamāk, gūst labumu no sabiedrības uztveres, ka tas ir pienācīgi pārvaldīts kara laika instruments. "ISW" jau iepriekš ir ziņojis par Kremļa mēģinājumiem reabilitēt Krievijas Aizsardzības ministrijas un ar to saistīto elementu reputāciju, tostarp par iepriekšējiem centieniem reabilitēt Lapina reputāciju.
Bijušais Krievijas kaujinieku komandieris Donbasā Igors Girkins norādīja, ka viņš atbalstītu Krievijas prezidenta Vladimira Putina atstādināšanu no amata, kas ir viņa līdz šim tiešākā kritika Putinam. Girkins kritizēja Putinu par to, ka viņš ieceļ un atsakās atcelt Krievijas militāros līderus, kuri pārrauga biežas un katastrofālas militārās neveiksmes, atsaucoties uz Lapina iecelšanu amatā.
Lapina iecelšana amatā var arī liecināt par to, ka Krievijas Aizsardzības ministrijai aizvien biežāk ir jāaizpilda svarīgi vadošie amati ar iepriekš publiski asi kritizētiiem ģenerāļiem. Bijušais Krievijas Austrumu militārā apgabala komandieris ģenerālpulkvedis Aleksandrs Čaiko, kurš vadīja neveiksmīgos Krievijas centienus ieņemt Kijivu kara sākumposmā, kļuva par Krievijas bruņoto spēku komandieri Sīrijā. Šķiet, ka ģenerālpulkvedis Andrejs Serdjukovs, bijušais Krievijas gaisa desanta spēku (VDV) komandieris, kurš, kā ziņots, tika atlaists no amata sakarā ar Krievijas desantnieku slikto sniegumu, tagad, šķiet, ir nomainījis Čaiko Krievijas grupējuma Sīrijā komandiera amatā. Šķiet, ka Krievijas Aizsardzības ministrija izmanto iepriekš apkaunojušos un nepopulāros ģenerāļus, lai ieņemtu citus, ar frontes līniju nesaistītus komandiera amatus, kas liecina, ka sistemātiski trūkst šiem amatiem piemērotāku ģenerāļu.
Ziņas par Lapina iecelšanu amatā radīja vēl lielāku šķelšanos jau tā sašķeltajā Krievijas prokara informācijas telpā. Bijušais kaujinieku komandieris un blogeris Igors Girkins paziņoja, ka Lapina jaunais amats esot "pārpratums", jo Lapina vadītie Krievijas spēki cietuši lielus zaudējumus Harkivas apgabalā. Girkins secināja, ka Lapins pārstāv "huligānisku" mēģinājumu demonstrēt savu neaizskaramību. Ar Vāgnera grupu saistītā Telegram grupa apgalvoja, ka Lapins ir atbildīgs arī par katastrofālo 2022. gada 5. maija Bilohorovkas upes šķērsošanu, un papildus vainoja Lapinu par Limanas zaudēšanu. Citi militārie blogeri reaģēja neitrālāk vai pat pozitīvāk, un viens no tiem izteica pieņēmumu, ka nevis Lapins, bet gan ģenerālleitnants Romāns Berdņikovs ir atbildīgs par Limanas zaudēšanu. Vienprātības trūkums par to, kas komandēja Limanas fronti, Krievijas milblogeru kopienā vēl vairāk norāda uz Krievijas komandķēdes neskaidrību. Lapina jaunā loma, visticamāk, vēl vairāk padziļinās plaisu starp silovikiem un ar tiem saistītiem milblogeriem un milblogeriem, kuri vēsturiski ir bijuši labvēlīgāki Kremlim un Krievijas aizsardzības ministrijai.
Situācija frontē
Krievijas spēki nav ieņēmuši visu Soledaru, neraugoties uz vairākiem nepatiesiem Krievijas apgalvojumiem, ka pilsēta ir kritusi un ka Bahmutai draud nenovēršama ielenkšana. Vairāki Krievijas avoti apgalvoja, ka Vāgnera grupas spēki 10. janvārī virzījās uz Soledaras rietumiem. Vāgnera grupas finansists Jevgeņijs Prigožins šos apgalvojumus atspēkoja, atzīmējot, ka Vāgnera grupas spēki joprojām cīnās pret saskaņotu Ukrainas pretestību. "ISW" ir novērojusi tikai vizuālu apstiprinājumu tam, ka Vāgnera grupas spēki atrodas Soledaras centrālajā daļā no 10. janvāra, tomēr realitāti par teritorijas kontroli Soledarā aizēno pilsētas kauju dinamiskais raksturs, un Krievijas spēki lielākoties jau mēnešiem ilgi ir centušies gūt ievērojamus taktiskos panākumus Soledaras apgabalā. Pat, ka krieviem izdosies ieņemt Soledaru, tad tas nenozīmētu tūlītēju Bahmutas aplenkšanu. Soledaras kontrole ne vienmēr ļaus Krievijas spēkiem kontrolēt svarīgākās Ukrainas sauszemes apgādes līnijas Bahmutā.