Krievijas Aizsardzības ministrija 11. janvārī paziņoja, ka ģenerālštāba priekšnieks armijas ģenerālis Valērijs Gerasimovs pārņems komandiera amatu karā Ukrainā, kas ir daļa no lielās Krievijas komandstruktūras maiņas, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War).
Krievijas Aizsardzības ministrija oficiāli paziņoja, ka V. Gerasimovs kļūs par apvienotās spēku grupas komandieri, un iecēla trīs V. Gerasimova pakļautībā esošos vietniekus: Aviācijas un kosmosa spēku virspavēlnieku, līdzšinējo komandieri karā Ukrainā armijas ģenerāli Sergeju Surovikinu, Sauszemes spēku virspavēlnieku armijas ģenerāli Oļegu Saljukovu un Krievijas ģenerālštāba priekšnieka vietnieku ģenerālpulkvedi Alekseju Kimu.
S. Surovikins kopš 2017. gada oktobra ieņēma Gaisa un kosmosa spēku komandiera amatu un no 2022. gada jūnija līdz oktobrim komandēja "Dienvidu" spēku grupu Ukrainā, taču vēlāk tika iecelts par vispārējo kara komandieri Ukrainā
O. Saljukovs kopš 2014. gada ieņēma Krievijas Sauszemes spēku virspavēlnieka amatu, bet A. Kims kopš 2022. gada septembra ieņēma Ģenerālštāba priekšnieka vietnieka amatu pēc vairākiem amatiem Krievijas militārajās augstskolās.
Krievijas Aizsardzības ministrijas publiskajā paziņojumā šīs restrukturizāciju izmaiņas tika formulētas kā nepieciešamas gan Krievijas komandvadības un kontroles uzlabošanai, gan Krievijas operāciju Ukrainā intensificēšanai.
Šāds Kremļa saimnieka V. Putina lēmums un Krievijas Aizsardzības ministrijas publiskais paziņojums par izmaiņām, atšķirībā no vairākām iepriekšējām izmaiņām Krievijas komandstruktūrā, par kurām oficiāli netika paziņots, liecina - Kremlis iecerējis V. Gerasimova iecelšanu amatā kā būtisku pavērsienu - gan faktiskajā kara vadīšanā, gan Krievijas Aizsardzības ministrijas lomas formulējumā.
V. Gerasimova iecelšana komandiera amatā, visticamāk, sekmē divus Kremļa centienus: mēģinājumu uzlabot Krievijas komandvadību un kontroli izšķirošiem militārajiem centieniem 2023. gadā un politisku soli, lai stiprinātu Krievijas Aizsardzības spēku pret Krievijas militāristu un siloviku, piemēram, Vāgnera grupas finansista Jevgeņija Prigožina, kas ir kritizējuši Kremļa kara vadīšanu, izaicinājumiem.
V. Gerasimova iecelšana amatā, visticamāk, ir paredzēta, lai atbalstītu iecerētos izšķirošos Krievijas militāros centienus 2023. gadā, atsākot Krievijas uzbrukuma operācijas.
ASV Kara izpētes institūts jau iepriekš ir novērtējis, ka Krievijas spēki, šķiet, gatavojas izšķirošam militāram triecienam, iespējams, Luhanskas apgabalā. Institūts arī prognozējis visbīstamāko rīcības virzienu - jaunu Krievijas iebrukumu Ukrainā no Baltkrievijas uz Ukrainas ziemeļiem, lai gan tas joprojām ir maz ticams.
Pašreizējie Krievijas spēku veidošanas centieni, visticamāk, ir paredzēti, lai atbalstītu kāda veida turpmākas uzbrukuma operācijas, un V. Gerasimovs, kurš apstiprināja un neiebilda pret Krievijas katastrofālo 2022. gada februāra kara plānu, visticamāk, tagad nesāks pretoties V. Putinam.
Turklāt ir ļoti iespējams, ka V. Gerasimova izvirzīšana par labu Prigožina un siloviku frakcijas favorītam S. Surovikinam daļēji bija politisks lēmums, lai Krievijas iekšpolitiskajā cīņā par varu nostiprinātu Krievijas Aizsardzības ministrijas pārākumu.
Krievijas Aizsardzības ministrija un siloviku frakcija, ko bieži vien publiski visvairāk pārstāv "Wagner Group" finansists Jevgeņijs Prigožins, 2022. gadā ir strīdējušās par Krievijas rīcību karā Ukrainā.
S. Surovikins, iepriekšējais kara komandieris Ukrainā, bija J. Prigožina publisks favorīts, un Ukrainas izlūkdienesti ziņoja, ka S. Surovikins ir Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu konkurents.
Nav skaidrs, kāpēc V. Putins netieši pazemināja S. Surovikinu par labu V. Gerasimovam, atšķirībā no iepriekš nomainītajiem Krievijas komandieriem, kuri tika vainoti neveiksmēs kaujas laukā.
V. Gerasimova paaugstināšana amatā, visticamāk, daļēji ir politisks gājiens, lai vājinātu siloviku frakcijas ietekmi, un signāls J. Prigožinam un citiem dalībniekiem, lai mazinātu savu kritiku pret Aizsardzības ministriju.
Tomēr Putina veiktā Gerasimova paaugstināšana amatā un ļoti kritizētā Krievijas Aizsardzības ministrija var pamudināt tādus silovikus kā J. Prigožins vēl vairāk sadalīt Krievijas informācijas telpu un vērsties pret Kremļa kara vadību.
J. Prigožins ir neatlaidīgi popularizējis Vāgnera grupu uz Krievijas aizsardzības reputācijas rēķina un var dubultot savu spožo reklāmu Krievijas sociālajos medijos un ar valsti saistītos medijos, lai apliecinātu savu spēku pārākumu.
Gerasimova centieni, visticamāk, sastapsies ar pretestību no Prigožina un citu dalībnieku puses, kuri vēlas saglabāt savu privāto līdzdalību Ukrainas karā. Iespējams, ka Prigožins zināja par Putina lēmumu atkārtoti iecelt šos komandierus un mēģināja šo ziņu novērst, pastiprinot informāciju par Vāgnera centieniem pēdējo dienu laikā ieņemt Soledaru, lai pretendētu uz uzvaru.
Maz ticams, ka Gerasimovs varētu veiksmīgi izpildīt Putina nereālistiskās cerības, ko viņš sagaida no viņa darbības. Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā par komandvadības pārstrukturēšanu nav norādīts, kā darbosies komandķēde Gerasimova vadībā, izņemot to, ka ir nosaukti trīs Gerasimova "padotie", un Krievijas komandstruktūra, visticamāk, paliks sašķelta.
Tikmēr Latvijas Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns norāda, ka Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova iecelšana par Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka komandieri ir neliels pārsteigums, taču apšaubāms, vai līdz ar komandieru pārbīdēm Krievijai būs jauna stratēģija Ukrainā.
Līdzšinējais Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka komandieris Sergejs Surovikins amatā bija trīs mēnešus operācijā, un nevarētu gluži apgalvot, ka bija galīgi nesekmīgs. "Skaidrs, ka viņam bija dota politiska atļauja atkāpties no Hersonas, kas bija noorganizēta kā nosacīti veiksmīga atkāpšanās operācija. Trīs mēnešos no viņa tika gaidīti kādi rezultāti, taču skaidrs, ka ar esošajiem resursiem neko lielu panākt nevarēja," viņš norādīja.
Arī pulkvedis K. Pudāns pieļauj, ka Gerasimova iecelšana varētu būt saistīta ar vēlmi nostiprināt Krievijas Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku lomu pret pārmetumiem, kas izskan no tā dēvētajiem "silovikiem", Ramzana Kadirova un Jevgēņija Prigožina, kuri it kā ir S. Surovikina atbalstītāji.