Ukraina šobrīd ir viena no ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotākā vieta pasaulē, jo piesārņota ir vairāk nekā 260 kvadrātkilometrus plaša teritorija. To, cik bīstama ir šāda situācija, “TV3” raidījumā “900 sekundes” skaidro Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas komandieris majors Gatis Muižnieks.
Viņš atzīst, ka ik dienu ukraiņu sapieri darbojas arī Ukrainas atbrīvotajās teritorijās, veicos smago, bet atbildīgo darbu. Regulāri tiek atmīnēti konkrētu teritoriju koridori, lai civiliedzīvotāji pamazām varētu atgriezties savās mājās, kā arī būtu droša piekļuve kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc pieejamās informācijas, ukraiņu sapieri šobrīd attīra teritoriju no sprādzienbīstamiem priekšmetiem ar jaudu 40 hektāri dienā, taču darbu ātrums var mainīties atkarībā no teritorijas – vai tā ir apdzīvota vieta, vai, piemēram, atklāts lauks.
Viņš norāda, ka vienkāršāk neitralizēt ir konvencionālo jeb rūpnieciski ražoto munīciju, grūtāk –improvizētās spridzināšanas ierīces.
Eksperts atzīst, ka ar šo “mantojumu” sapieriem diemžēl būs jācīnās vēl gadu desmitiem. Arī Latvijā joprojām ik gadu tiek atrasts un neitralizēts ap 5000 lādiņu, kas šeit palikuši no 1. un 2. pasaules kara.
Raksturojot Latvijā atrastos sprādzienbīstamos priekšmetus, majors G. Muižnieks saka, ka pārsvarā tie ir dažādi artilērijas lādiņi, mīnmetēja mīnas un rokas granātas. Ik pa laikam gadās atrast arī kādu retāku eksemplāru, piemēram, lielākas aviācijas bumbas. Nesenākais gadījums, kad tika atrasta 500 kilogramu smaga aviācijas bumba, bija pērnā gada novembris. Un tas bija Saldus novada Zvārdes pagastā.
Majors G. Muižnieks vēlreiz uzsver, ka, atrodot aizdomīgu priekšmetu, kas, iespējams, varētu būt sprādzienbīstams, pirmkārt, to nevajag aiztikt vai mēģināt pārvietot. Vēlams atzīmēt vai norobežot vietu, kur tas atrodas. Tam izmantot var arī dabā pieejamos materiālus vai citas atpazīšanas zīmes, ideālā variantā – marķējošo lentu. Tālāk jāziņo, zvanot pa tālruni 110 vai informēt tuvāko policijas iecirkni. Šī informācija nonāks Nacionālo bruņoto spēku rīcībā, un nesprāgušās munīcijas neitralizētāji dosies uz norādīto vietu, lai izvērtētu situāciju.
Vidējo gada laikā speciālisti dodas aptuveni 1200 izbraukumos, ziemas sezona parasti ir mierīgāka, bet, rudenī un pavasarī, kad notiek aktīvi lauku apstrādes, kā arī būvniecības darbi, iedzīvotāji sprādzienbīstamus priekšmetus atrod biežāk.
“Ir bijis, kad vasarā ir pat līdz 16 izsaukumiem dienā,” rezumē Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas komandieris.
