Donbasā gaidāms Krievijas uzbrukums, taču viss būs atkarīgs no tā, vai Krievija un tās diktators Vladimirs Putins būs novērsis būtiskus trūkumus loģistikas un koordinācijas jomā. Tuvākajās nedēļās viņš, šķiet, mēģinās novērst savas militārās neveiksmes ar vēlās ziemas ofensīvu. Ļoti iespējams, ka viņš rīkosies vēl drastiskāk, lai glābtu Krieviju un sevi no turpmākiem pazemojumiem. Tomēr vai bijušajam KGB aģentan tas izdosies? Vai Krievija joprojām var uzvarēt Putina izvēlēto karu pret Ukrainu, saskaroties ar varonīgu un vienotu ukraiņu pretestību?
Karu jau no paša sākuma raksturoja kļūdaini vērtējumi un kļūdaini aprēķini. V.Putins un viņa ģenerāļi nepietiekami novērtēja Ukrainas pretestību, pārvērtēja savu spēku spējas un neparedzēja, cik lielu militāro un ekonomisko atbalstu Ukraina saņems no ASV un Eiropas valstīm.
Kijiva nepadevās dažu dienu laikā, kā to bija plānojis Kremlis. V. Putina spēki vasarā un rudenī tika atspiesti atpakaļ, līdz novembrim Ukraina atguva vairāk nekā pusi teritorijas, ko krievi ieņēma pirmajās iebrukuma nedēļās. Tagad Krievija ir spiesta iesaistīties dārgā un ilgstošā konvencionālajā karā, kas ir izraisījis reti sastopamas nesaskaņas valsts politiskajā un militārajā "virtuvē" un licis Kremļa iekšējām cīņām izplūst atklātībā.
Vienīgā uzvara, ko Krievijas spēki ir guvuši vairāku mēnešu laikā, tika gūta janvārī, kad ukraiņi atkāpās no sāls ieguves pilsētas Soledaras Doņeckas reģionā Ukrainas austrumos. Pazīmes liecina, ka krievi atrodas uz vēl vienas uzvaras sliekšņa - Bahmutā, kas atrodas tikai dažus kilometrus uz dienvidrietumiem no Soledaras.
Taču neviena no šīm asiņainajām uzvarām nav nekas vairāk par simbolisku panākumu, neraugoties uz lielajiem upuriem, ko, iespējams, cietušas abas puses. No taktiskā viedokļa neviena no šīm uzvarām nav nozīmīga, un dažas Rietumu amatpersonas apgalvo, ka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim būtu bijis labāk, ja viņš būtu agrāk atkāpies no Soledaras un tagad no Bahmutas, līdzīgi kā krievi novembrī atkāpās no savām militāri bezcerīgajām pozīcijām pie Hersonas.
Lai panāktu reālu Krievijas militārās situācijas pavērsienu, V.Putins tuvākajās nedēļās paļausies uz to, ka viņa spēki, papildināti ar mobilizētajiem rezervistiem un iesauktajiem karavīriem, veiks jaunu lielu ofensīvu. Ukrainas amatpersonas sagaida, ka ofensīva sāksies ātrāk nekā pavasarī. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs preses konferencēs pēdējās dienās brīdināja, ka Krievijai okupētajā Ukrainā un gar robežām var būt pat 500 000 karavīru, kas ir gatavi uzbrukumam. Viņš apgalvo, ka tas varētu sākties ap šā mēneša pirmo kara gadadienu 24. februārī.
Citas Ukrainas amatpersonas uzskata, ka ofensīva notiks martā, bet visticamāk pirms Rietumu smago kaujas tanku un kājnieku kaujas mašīnu ierašanās. V. Zelenskis sestdien brīdināja ukraiņus, ka valstī sākas "laiks, kad okupants met arvien vairāk un vairāk savu spēku, lai salauztu mūsu aizsardzību".
Visas acis pievērstas Donbasam
Krievi, visticamāk, koncentrēsies uz Donbasa reģionu austrumos. Ukrainas militārās izlūkošanas dienesta amatpersona Andrijs Čerņaks laikrakstam "Kyiv Post" sacīja, ka V. Putins saviem bruņotajiem spēkiem ir pavēlējis līdz marta beigām ieņemt visu Doņecku un Luhansku. "Mēs esam novērojuši, ka Krievijas okupācijas spēki pārvieto uz austrumiem papildu uzbrukuma grupas, vienības, ieročus un militāro aprīkojumu," sacīja A. Čerņaks. "Saskaņā ar Ukrainas militārās izlūkošanas datiem V. Putins ir devis pavēli ieņemt visas Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijas."
Citām Ukrainas amatpersonām un Rietumu militārajiem analītiķiem ir aizdomas, ka Krievija varētu izspēlēt dažus paņēmienus, lai novērstu uzmanību. Viņu skatījumā no Baltkrievijas varētu nākt viltus manevrs, kas imitētu pagājušā gada februārī notikušo ziemeļu virzienu uz Kijivu. Taču Ukrainas aizsardzības amatpersonas lēš, ka pašlaik Baltkrievijā ir tikai 12 000 Krievijas karavīru, kas šķietami piedalās kopīgās mācībās ar Baltkrievijas armiju, un tas diez vai ir pietiekami, lai veiktu uzbrukumu.
"Atkārtotam uzbrukumam Kijivai nav lielas jēgas," sacīja amerikāņu eksperts Krievijas bruņoto spēku jautājumos un Vašingtonā bāzētā domnīcas "Center for a New American Security" pētnieks Maikls Kofmans. "Operācija, lai pārrautu apgādes līnijas rietumos vai sagrābtu atomelektrostaciju pie Rivnes, varētu būt reālāka, taču tam būtu nepieciešami daudz lielāki spēki nekā tie, ko Krievija pašlaik ir izvietojusi Baltkrievijā," viņš norādīja savā analīzē.
Tomēr joprojām nav skaidrs, kur tieši notiks Krievijas galvenie triecieni 600 kilometrus garajā frontes līnijā Ukrainas Donbasa reģionā. Rietumu militārie analītiķi negaida, ka Krievija veiks uzbrukumu gar visu fronti - drīzāk ir iespējams, ka tā uzsāks uzbrukumu divos vai trijos virzienos, koncentrējoties uz dažiem svarīgākajiem ciematiem un pilsētām, kur ir saņemtas ziņas par pastiprinātu karaspēka un tehnikas koncentrēšanu pāri Krievijas robežai.
Luhanskas apgabalā Krievijas spēki ir izveduši iedzīvotājus pie Krievijas kontrolētajām frontes līnijas daļām. Reģiona gubernators Serhijs Haidajs uzskata, ka izraidīšanas mērķis ir atbrīvoties no iespējamiem ukraiņu spiegiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas novēro Ukrainas artilēriju. "Notiek aktīva Krievijas karaspēka pārvietošana uz reģionu, un viņi noteikti kaut ko gatavo austrumu frontē," S. Haidajs sacīja žurnālistiem.
O. Rezņikovs ir izteicies, ka sagaida, ka Krievijas ofensīva notiks vienlaikus no austrumiem un dienvidiem - no Zaporižjas dienvidiem, kā arī Doņeckas un Luhanskas. Gatavojoties galvenajai ofensīvai, Krievijas spēki ir pārbaudījuši piecus punktus gar fronti, otrdien preses brīfingā paziņoja Ukrainas ģenerālštābs. Viņi norādīja, ka Krievijas karaspēks ir pārgrupējies dažādās frontes līnijas daļās un veicis uzbrukumus pie Kupjanskas Harkivas apgabalā un Limanā, Bahmutā, Avdijivkā un Novopavļivkā Doņeckas austrumos.
Kombinēto ieroču karadarbība
Tomēr izrāviens, visticamāk, krieviem neizdosies, ja viņi nespēs novērst divas būtiskas nepilnības, kas līdz šim kavējušas viņu militārās operācijas - sliktu loģistiku un nespēju koordinēt kājnieku, bruņutehnikas, artilērijas un gaisa spēku atbalstu, lai panāktu savstarpēji papildinošu iedarbību, kas citādi pazīstama kā kombinētais bruņojuma karš.
Janvārī, paziņojot par ģenerāļa Valērija Gerasimova (bijušā Aizsardzības štāba priekšnieka) iecelšanu Krievijas spēku Ukrainā virspavēlnieka amatā, Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra "nepieciešamību organizēt ciešāku mijiedarbību starp karaspēka veidiem un ieročiem", citiem vārdiem sakot, uzlabot kombinēto ieroču šķiru karu.
M. Kofmans vērtē, ka Krievijas loģistikas problēmas, iespējams, lielā mērā ir pārvarētas. "Krievijas loģistikā ir notikusi diezgan liela reorganizācija un pielāgošanās," viņš teica.
Ja tas neizdosies, Krievijai daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā V. Gerasimovam ir izdevies apmācīt savus papildinātos spēkus apvienotā bruņojuma karadarbībā, un par to ir lielas šaubas, vai viņam pietika laika.
Krieviju atbalstošie militārie blogeri ir pieprasījuši vēl vienu mobilizāciju, sakot, ka tā būs nepieciešama, lai panāktu izrāvienus, kas nepieciešami, lai mainītu Krievijas militāro likteni. Bijušais Krievijas izlūkdienesta virsnieks un paramilitārais komandieris Igors Girkins, kuram bija būtiska loma Krimas okupācijā un vēlāk Donbasā, apgalvo, ka būs nepieciešama mobilizācija, lai pārvarētu Ukrainas aizsardzības spēkus, izmantojot tikai skaitlisko spēku.
Rietumu militārajiem analītiķiem ir aizdomas, ka Ukrainā un Krievijā pašlaik ir aptuveni vienāds karavīru skaits. Tas nozīmē, ka ģenerālim V. Gerasimovam vajadzēs daudz vairāk, ja viņš vēlas panākt attiecību trīs pret vienu, kas, kā liecina militārās doktrīnas, ir nepieciešama, lai uzbrūkošie spēki gūtu panākumus.
Taču citi bažījas, ka Krievijai ir pietiekami daudz spēku, ja tie ir koncentrēti, lai gūtu lokālus panākumus. Bijušais britu armijas kājnieku komandieris Ričards Kemps prognozē "ievērojamus Krievijas ieguvumus tuvākajās nedēļās". Mums ir jābūt reālistiem attiecībā uz to, cik slikti varētu būt - pretējā gadījumā šoks var izjaukt Rietumu apņēmību," viņš raksta. Pastāv bažas, ka, ja krieviem izdosies gūt ievērojamus teritoriālos ieguvumus Donbasā, tad, visticamāk, pieaugs spiediens no dažu Rietumu sabiedroto puses, lai panāktu sarunas.
Taču V. Gerasimova norādītie cilvēkresursu trūkumi ir pamudinājuši citus analītiķus teikt, ka, ja Rietumu apņēmība noturēsies, paša Putina piesardzība kavēs Krievijas izredzes uzvarēt karā.
"Putina svārstīgā kara lēmumu pieņemšana liecina par viņa vēlmi izvairīties no riskantiem lēmumiem, kas varētu apdraudēt viņa valdīšanu vai starptautisko eskalāciju - neskatoties uz to, ka viņa maksimālistiskais un nereālistiskais mērķis, proti, pilnīga Ukrainas iekarošana, visticamāk, prasa uzņemties papildu risku, lai būtu kādas cerības uz panākumiem," šonedēļ veiktajā analīzē norādīja ASV Kara pētījumu institūts.
