24. februārī apritēs gads kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā. Tieši ar šo notikumu sākās pastiprināta Rietumu valstu palīdzības sniegšana Ukrainai. Jā sākotnēji tas bija tikai atbalsts ukraiņu karavīru apmācībā, tad šobrīd tā transformējusies par pilnvērtīgu militāro apgādi, kurā iekļauti arī smagie ieroči – pretgaisa aizsardzības iekārtas, artilērija un kaujas tanki. Portāls “Sargs.lv”, izpētot atklātajos avotos pieejamo informāciju, apkopoja datus par to, kā attīstījušās ieroču piegādes Ukrainai pēc pilna apmēra Krievijas iebrukuma.
Par Krievijas agresijas sākumu Ukrainā var uzskatīt 2014. gadu, kad Krievija okupēja un anektēja Krimas pussalu, bet pēcāk Kremļa atbalstītie kaujinieki iebruka un okupēja Ukrainas austrumu daļu. Signāli par potenciālu pilna mēroga karu Ukrainā sāka parādīties 2021. gada pavasarī. Jau tad ASV izlūkdienesti brīdināja, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir reāls. Šī drošības drauda dēļ ASV un citi sabiedrotie pastiprināja Ukrainas karavīru apmācību, lai kara gadījumā tie būtu sagatavotāki un profesionālāki.
19. februārī ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā tuvāko dienu laikā. Piecas dienas vēlāk, 24. februāra rītā, tas arī notika. Šis neizprovocētais karš lika mainīt nostāju daudzām valstīm, kuras līdz šim ar palīdzību Ukrainai vilcinājās. Portāls “Sargs.lv”, izpētot atklāto informāciju, apkopoja ieroču piegāžu attīstību, kas būtiski stiprinājusi Ukrainas aizsardzības spējas.
Ieroču piegādes ir ļoti sensitīva informācija, tāpēc, īpaši kara sākuma posmā, tās publiski netika detalizēti apspriestas. Arī šobrīd daļa ieroču tiek nosūtīta uz Ukrainu bez publiskām ziņām, kas neļauj uzzināt precīzu ieroču, raķešu, munīcijas un tehnikas skaitu,.
Turpmākajā rakstā portāls “Sargs.lv” apkopoja dažādus ieroču un bruņojuma sūtījumus, kas iezīmē vienoti tendenci, proti, sākumā valstis bija piesardzīgas letālu ieroču nosūtīšanā, taču konfliktam ieilgstot, situācija ir mainījusies. Pēdējā informācija liecina, ka Ukrainas sabiedrotie nu ir gatavi nosūtīt Ukrainai arī Rietumos ražotos smagos kaujas tankus. Diskusijas sākušās arī par kaujas lidmašīnu iespējamām piegādēm.
Piesardzīgās piegādes kara sākumā
Lai arī pilna mēroga karš sākās 2022. gada februārī, principā varam teikt, ka tā pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kad Krievijas atbalstīti kaujinieki iebruka Ukrainas austrumu daļā. Kopš tā laika vairākas valstis ir sniegušas dažāda veida palīdzību Ukrainai, lai tā spētu pretoties agresoram. Visvairāk to darīja ASV, kas no 2014. gada līdz 2022. gada 24. februārim jau bija piešķīrusi militāro palīdzību Ukrainai gandrīz 3 miljardu dolāru apmērā, kas, galvenokārt, bija paredzēta tehnikas un apmācību nodrošināšanai. 2018. gadā ASV pārdeva 210 un gadu vēlāk vēl 150 prettanku raķetes “Javelin”. Vēlāk atklājās, ka ASV jau no 2022. gada septembra Ukrainai bija nosūtījusi vairāku veidu ieročus, tai skaitā “Stinger” pretgaisa aizsardzības raķetes.
Vairojoties Krievijas radītajiem draudiem Ukrainai, Rietumvalstis saprata, ka ir nepieciešams intensificēt Ukrainas karavīru apmācību. Jau 2022. gada janvāra sākumā Lielbritānija nosūtīja militāros instruktorus Ukrainas karavīru apmācībai un piegādāja tai 2000 prettanku raķetes un “Saxon” bruņutransportierus. 22. janvārī Ukrainu sasniedza arī ASV pirmā militārās palīdzības pakete 200 miljonu dolāru vērtībā.
Pieaugot Krievijas pilna mēroga iebrukuma draudiem, arī Rietumvalstīs auga sabiedrības spiediens uz valdībām pēc plašākas militārās palīdzības, un arvien vairāk valstis lēma par labu palīdzības sniegšanā Ukrainai. ASV, Lielbritānija un Austrumeiropas valstis ieņēma vadošo lomu letālas militārās palīdzības sniegšanā, kamēr, Eiropas vadošā ekonomika - Vācija oficiāli paziņoja, ka tā nepiegādās Ukrainai letālus militāros ieročus. Tā vietā Vācija piešķīra 5,3 miljonus eiro lauka slimnīcas izveidei.
Februāra sākumā Latvija, Polija, Lietuva, Igaunija un Kanāda lēma piegādāt Ukrainai vieglos kājnieku ieročus, “Javelin” prettanku raķetes un pretgaisa aizsardzības sistēmas “Stinger”. Kā vēlāk izrādījās, tad tieši šo ieroču piegādes bija kritiski svarīgas kara sākuma stadijā, kad ukraiņi atvairīja krievu okupantu gaisa desanta uzbrukums.
25. februārī ASV prezidents Džo Baidens apstiprināja papildu militāro palīdzību 350 miljonu dolāru vērtībā, kas ietvēra dažāda veida bruņojumu un ieročus, tai skaitā “Stinger”. Krievijas aizsāktais pilna mēroga karš lika atvērt acis daudzām valstīm, tai skaitā Vācijai. Dienu vēlāk Vācija paziņoja, ka nosūtīs 1000 prettanku ieročus un 500 “Stinger”. ASV un Austrumeiropas valstu piemēram sekoja arī citas Eiropas valstis, kuras pārsvarā sūtīja dažāda veida pārnēsājamās ieroču sistēmas, kuras paredzētas tanku un gaisa mērķu iznīcināšanai. Februāra beigās šiem sūtījumiem pievienojās arī Skandināvijas valstis.
Atbalsts palielinās
Marta sākumā parādījās vairākas ziņas, kurās, citējot dažādas amatpersonas, tika apspriesta “MiG” iznīcinātāju piegāde Ukrainai. Vēlāk, 5. martā, Ukrainas prezidents V. Zelenskis uzrunā ASV Kongresam lūdza šo iznīcinātāju piegādi, un jau nākamajā dienā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens medijiem atzina, ka ir dota “zaļā gaisma” šī sūtījuma īstenošanai. Publiskajā telpā nerimās interese par šo potenciālo piegādi, jo dažādu amatpersonu teiktais bija atšķirīgs. Viss tapa skaidrs 9. martā, kad Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs oficiāli noraidīja šādu iespējamību. Galvenais pamatojums bija vienkāršs – šādu iznīcinātāju piegāde nestu salīdzinoši mazu devumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, taču radītu lielus drošības riskus.
Kara pirmajās nedēļās Rietumvalstu līderi bija piesardzīgi, jo domāja, ka lielāks militārs atbalsts Ukrainai, var rezultēties plašākā karā ārpus Ukrainas teritorijas. Daudz drosmīgāk rīkojās valstis, kuras jau iepriekš tieši vai netieši ir bijušas pakļautas Krievijas imperiālistu agresijai. Piemēram, Čehija bija pirmā valsts, kura Ukrainai nosūtīja smagos kaujas tankus “T-72”. Dažas dienas vēlāk, 8. aprīlī, Slovākija paziņoja, ka Ukrainā ir nogādājusi “S-300” pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Aprīļa vidū palīdzības paketēs Ukrainai sāka dominēt dažāda veida haubices, gan ASV sūtītās 155mm, gan Kanādas sūtītās “M777” haubices. Tāpat arī Francija piegādāja pašgājējhaubices “CAESAR”, kas veiksmīgi sevi pierādīja okupantu uzbrukumu atvairīšanā.
Lai arī vairāki eksperti uzskata, ka tanku izmantošana mūsdienu karā ir neefektīva, tomēr Ukrainā novērotā situācija liecina par pretējo. Konflikta situācijā, kur gaisa telpas izmantošana ir pārlieku bīstama, tieši tanku skaits spēlē lielu lomu, lai spētu veikt rezultatīvas sauszemes operācijas. Polija līdz šim ir lielākā Ukrainas apgādātāja ar tankiem, proti, līdz aprīļa beigām tā bija piegādājusi aptuveni 200 dažādu modifikāciju “T-72” tanku Ukrainai, kas ir bijis neatsverams pienesums krievu okupantu uzbrukumu atvairīšanā.
Lielu lomu šajā karā spēlē arī dažādi bezpilota lidaparāti, piemēram, “Bayraktar TB2”, kas spēj nepamanīti pielidot pie ienaidnieka pozīcijām un iznīcināt tās. Turku uzņēmuma “Baykar” ražotais bezpilota lidaparāts karā Ukrainā ieguva neizmērojamu popularitāti. Šī iemesla dēļ lietuviešu aktīvisti iesaistījās ziedojumu vākšanā, lai Ukrainas armijai nopirktu un uzdāvinātu vienu šādu dronu, taču, kad nepieciešamie līdzekļi tika savākti, uzņēmums nolēma uzdāvināt šo dronu Ukrainai bez maksas. Vēlāk šāda kampaņa atkārtojās ar tādu pašu iznākumu, proti, “Baykar” bezpilota dronus Ukrainas aizstāvjiem vienkārši dāvināja.
Moderno raķešu sistēmu piegādes
Karam turpinoties, Ukrainas iedzīvotāji un valsts infrastruktūra tika pakļauta vēl lielākai iznīcībai. Valsts amatpersonu un sabiedrības spiediena rezultātā Rietumvalstis pieņēma lēmumu par modernāku ieroču piegādi Ukrainai, kas ļautu iznīcinātu pretinieku apgādes līnijas. Kara vasaras mēnešos liels uzsvars tika likts uz daudzkārtējām raķešu palaišanas sistēmām, kas spētu nodrošināt krievu okupantu apgāžu līniju iznīcināšanu. Jūnija vidū Ukrainā ieradās pirmās HIMARS sistēmas, kas kopumā iezīmēja lielu pagriezienu ieroču piegāžu jomā. Vēlāk jūlijā tika paziņots, ka ASV piegādās arī NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmas. Arī Lielbritānija un Norvēģija Ukrainu sāka apgādāt ar “M270” augstas mobilitātes "zeme-zeme" raķešu sistēmām. Septembra beigās ASV lēma par vēl papildu 16 HIMARS piegādi Ukrainai.
Krievu okupanti regulāri apšauda Ukrainu ar dažāda veida raķetēm, kas nodara lielus postījumus mierīgajiem civiliedzīvotājiem. Ukraina jau ilgstoši lūdza pēc pretgaisa aizsardzības sistēmām, taču Rietumvalstis (neieskaitot ASV) bija piesardzīgas ar šādu modernu un sarežģītu ieroču nosūtīšanu Ukrainai. Vācija ilgstoši kavējās ar ieroču piegādēm Ukrainai, un šādi lēmumi nepalika nepamanīti starptautiskajā telpā. Vairāku Rietumvalstu amatpersonas un globāla mēroga mediji asi nosodīja Vāciju par tās neizlēmību un ieroču piegāžu bremzēšanu. Lai izvairītos no pārlieku liela nosodījuma, Vācija tomēr nolēma nosūtīt četras “IRIS-T” pretgaisa aizsardzības sistēmas. Pirmā Ukrainu sasniedza oktobra vidū. Vēlāk novembrī Ukraina saņēma arī ASV solīto NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmu. Decembra vidū ASV paziņoja, ka Ukrainai nosūtīs arī vēl jaudīgāku pretgaisa aizsardzības sistēmas bateriju – PATRIOT.
Tanku rūkoņa
Tuvojoties kara gadadienai, Rietumvalstis paziņoja par vēl plašākām militārā atbalsta paketēm Ukrainai. Šā gada janvāri kopumā varētu dēvēt par “tanku mēnesi”, proti, viss aizsākās ar Francijas izteikto gatavību Ukrainai nosūtīt ar lielgabaliem apgādātās kājnieku kaujas mašīnas “AMX-10 RC”, kas tautā tika dēvētas par “vieglajiem tankiem”. Šāds paziņojums izdarīja lielu spiedienu uz Vāciju, kura spītīgi pretojās “Leopard 2” tanku nodošanai Ukrainai. Lai mazinātu sabiedrības neapmierinātību, Vācija nākamajā dienā paziņoja par “PATRIOT” baterijas un 40 “Marder” kājnieku kaujas mašīnu piegādi. Vēlāk arī ASV paziņoja par palīdzības paketi 3 miljardu dolāru vērtībā, kurā iekļautas 50 kājnieku kaujas mašīnas “Bradley”, 100 “M113” bruņutransportieri un cita tehnika. Vēl dažas dienas vēlāk arī Kanāda paziņoja, ka Ukrainai nodos savu pirmo pretgaisa aizsardzības sistēmu NASAMS.
Visa šī apsolītā palīdzība ir būtiska, lai Ukraina spētu aizsargāt savus civiliedzīvotājus un teritoriju no tālākas okupācijas, taču, lai atgūtu jau okupētās teritorijas, nepieciešama lielāka uzbrukuma jauda – smagie kaujas tanki.
Janvāra vidū Polija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā ir gatava nosūtīt “Leopard 2” tankus, taču tam ir nepieciešama ražotājvalsts Vācijas atļauja. Vācijas līdzšinējā kavēšanās lēmumu pieņemšanā atkal atkārtojās, un šāda atļauja netika dota. Daudz izlēmīgāk rīkojās Lielbritānija, kura 14. janvārī paziņoja, ka Ukrainai nosūtīs 14 smagos kaujas tankus “Challenger 2”, kas būtu pirmie Rietumos ražotie modernie kaujas tanki Ukrainai.
Turpinoties diskusijām par “Leopard 2” tanku nodošanu Ukrainai, ASV 19. janvārī paziņoja par vēl vienu ievērojamu palīdzības paketi 2,5 miljardu dolāru vērtībā, kas ietvēra astoņas tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas “Avenger”, 59 kājnieku kaujas mašīnas “Bradley” un 90 bruņutransportierus “Stryker”.
Visu šo laiku aktīvi notiek sarunas par smago kaujas tanku nodošanu Ukrainai, taču Vācija neapstiprina šādas piegādes. Kopumā jau 12 valstis ir apņēmušās nosūtīt vairāk nekā 100 “Leopard” dažādu versiju tankus, ja Vācija tam dotu atļauju. Daļa valstu sūtītu savus “Leopard” tankus, taču daļa valstu palīdzētu atjaunot Vācijas noliktavās esošos tankus. 24. janvārī Polija iesniedz oficiālu pieprasījumu, taču Vācija ir gatava nodot šos tankus tikai tādā gadījumā, ja ASV Ukrainai nosūtīs “Abrams” tankus. Nedaudz negaidīti, bet dienu vēlāk ASV amatpersonas oficiāli paziņo, ka nosūtīs Ukrainai 31 “Abrams” tanku. Dažas stundas vēlāk arī Vācija paziņo par 14 “Leopard 2A6” tanku piegādēm. Tiesa Vācijas valdība un tās vadītājs Olafs Šolcs jau kārtējo reizi medijos izpelnījās nosodījumu par kavēšanos ar Ukrainai piegādāt tik nepieciešamo militāro palīdzību. Šāda situācija atkārtoti parāda, ka pat tāda Eiropas lielvalsts kā Vācija, ir ļoti būtiski atkarīga no ASV lēmumiem. 27. janvārī Polija pauda gatavību Ukrainai piegādāt 60 “PT-91 Twardy” smagos kaujas tankus, kas balstīts padomju tanka "T-72M1" licences variantā.
Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas devītajā tikšanās laikā 14. februārī NATO ģenerālsekretārs paziņoja, ka šobrīd prioritāte nav daudzkārt medijos apspriestā iznīcinātāju piegāde Ukrainai. Tā vietā tiks likts uzsvars uz jau piegādāto ieroču turpmāku izmantošanu un nodrošināšanu gan munīcijas, gan remonta jomā. Vienlaikus J. Stoltenbergs atzīmēja, ka tiek strādāt pie pretgaisa aizsardzības attīstīšanas Ukrainā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un Nīderlande sadarbojas, lai Ukrainai nodrošinātu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot". Francija un Itālija strādā, lai nodrošinātu pretgaisa aizsardzības sistēmu "SAMP/T".
Pēc šīs tikšanās klajā nāca arī ne tik labas ziņas, proti, Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja, ka Ukraina saņems no Rietumu sabiedrotajiem mazāk tanku "Leopard 2", nekā bija solīts. Pistoriuss pēc tikšanās ar kolēģiem no citām NATO valstīm atzīmēja, ka Rietumu sabiedrotajiem būs grūti savākt divus pilnus bataljonus ar tankiem "Leopard 2", lai tos nosūtītu uz Ukrainu, kā bija solīts. Vācija un Portugāle ir vienīgās valstis, kas uzņēmušās saistības nosūtīt uz Ukrainu tankus "Leopard 2A6". Vācija apsolījusi 14 šī modeļa tankus, bet Portugāle - trīs. Saskaņā ar viņa teikto Polija ir savākusi apmēram 30 "Leopard 2A4" vecās versijas vienības, kas ir gandrīz pietiekami Ukrainas standarta bataljonam, kurā ir 31 tanku vienība, tomēr daudzi no šiem tankiem ir sliktā stāvoklī un tiem vajadzīgs remonts.
B. Pistoriuss piebilda, ka šie tanki Ukrainā varētu ierasties tikai aprīļa beigās. Arī Kanāda piegādās četrus “Leopard 2” tankus, kamēr citas Eiropas valstis, tostarp Nīderlande, Dānija un Norvēģija, ir runājušas par savu tanku nosūtīšanu, bet vēl nav paudušas galīgo apņemšanos. Vācija un tās sabiedrotie arī sniegs Ukrainai vismaz 100 vecāku “Leopard 1” modeļu, taču lielai daļai no tiem ir nepieciešama atjaunošana.
