Kā norāda Satversmes aizsardzības birojs savā pārskatā par pagājušo gadu, tad karadarbība Ukrainā turpināsies vēl vismaz visa 2023. gada garumā. SAB uzskata, ka Krievijas stratēģiskais mērķis joprojām ir nemainīgs, tāpēc iespējama jaunas uzbrukuma kampaņas atsākšana pēc ziemas perioda.
“Ir gandrīz droši, ka gan Krievija, gan Ukraina izmantos uzbrukuma iespējas, ja tādas radīsies,” pausts biroja sagatavotajā pārskatā. “Krievijas režīms joprojām izskata iespēju
atjaunot uzbrukumu Kijivai. Tajā pašā laikā minimālais taktiskais mērķis saglabāsies Donbasa ieņemšana.”
SAB ekspertu skatījumā šobrīd nav priekšnoteikumu miera sarunu atsākšanai, jo Krievija
nav gatava pamest Ukrainas teritoriju, savukārt Ukraina nav gatava teritoriāliem zaudējumiem. Tikmēr Krievijas raidītie signāli par gatavību atsākt sarunas uzskatāmi par viltus gājienu, jo tieši Krievija būtu galvenā ieguvēja no jebkāda veida pamiera noslēgšanas, iegūstot laiku, lai pārgrupētu spēkus un sagatavotos jauniem uzbrukumiem.
Ukrainas uzvarai karā nepieciešams ievērojami lielāks Rietumu militārais atbalsts, un šobrīd abām karojošajām pusēm trūkst bruņojuma un munīcijas, tāpēc to sagāde būs viens no svarīgākajiem karadarbības ietekmes faktoriem. Tāpat karadarbību būtiski ietekmēs arī spēja papildus piesaistīt karavīrus, kā arī abu valstu finansiālā un ekonomiskā situācija, norāda Latvijas specdienests.
2023. gadā Ukraina turpinās uzrunāt starptautisko sabiedrību, lai novērstu nogurumu no kara, savukārt Krievija turpinās centienus mazināt Rietumvalstu sniegto atbalstu Ukrainai, mēģinot šķelt Rietumus un turpinot izplatīt draudus par kodolieroču izmantošanu.
“Krievijas pozīcijām pasliktinoties, pieaugs dažādu izmisuma soļu riski, lai situāciju mainītu sev par labu,” vēsta specdienests, tomēr SAB vērtējumā šobrīd ir zema iespējamība, ka Krievija karadarbībā izmantos kodolieročus. To pielietošanai būtu pārāk augstas likmes, kas varētu izraisīt tiešāku Rietumvalstu iesaisti karā, kā arī atsvešināt Krievijai draudzīgākās valstis, piemēram, Ķīnu un Indiju.
Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, taču gada laikā Krievija nav spējusi sasniegt nevienu no sākotnēji izvirzītajiem mērķiem, kas ietvēra Ukrainas “denacifikāciju” un demilitarizāciju, kā arī pēc Ukrainas sniegtajiem aprēķiniem zaudējusi gandrīz 150 000 karavīru un vairākus tūkstošus dažādu militārās tehnikas vienību.
