Novembrī Krievija palaida sesto "Tundra" agrīnās brīdināšanas satelītu, un līdz 2024. gadam Krievijai ir jāizlaiž vēl četri, lai sasniegtu mērķi - kopumā 10 satelīti. Taču avoti apgalvo, ka kosmosa programmu kavē ražošanas problēmas un sankcijas.
Aizsardzības ministrijas satelītu grupa "Kupol" tika izstrādāta, lai palīdzētu valstij izsekot ballistisko raķešu palaišanu. "Kupol", kas pazīstama arī kā "EKS", kalpo kā padomju laika sistēmu "Oko" un "Oko-1", kas darbojās no 1982. līdz 2019. gadam, aizstājējs.
Krievija "EKS" atbalstam vēlas vismaz 10 "Tundra" satelītus orbītā, kā arī vairākus ģeostacionāros satelītus. Toreizējais Aerokosmisko spēku komandiera pirmais vietnieks ģenerālleitnants Pāvels Kuračenko 2016. gada beigās paziņoja, ka dienests plāno, ka līdz 2020. gadam orbītā būs visi 10 satelīti.
Taču tajā pašā gadā valdības izdotais laikraksts "Rossiyskaya Gazeta" ziņoja, ka Aizsardzības ministrija plāno līdz 2022. gadam izvietot kopumā 10 satelītus. Aptuveni tajā pašā laikā pašas Krievijas Aizsardzības ministrijas laikraksts citēja toreizējo Krievijas Aerokosmisko spēku komandieri, ģenerālpulkvedi Sergeju Surovikinu, kurš nosauca citu – daudz ilgākus termiņus. Saskaņā ar viņa teikto, "EKS" orbitālo kosmosa kuģu grupas izvietošana paredzēta tikai līdz 2024. gadam.
"Palaišanas tempu diktēs nepieciešamība nomainīt novecojušus vai vairs nedarbojošos satelītus," ASV medijam “Defense News” saka ilggadējs Krievijas kosmosa programmas novērotājs Bārts Hendrikss. "Lai nodrošinātu diennakts pārklājumu, ir nepieciešama vismaz četru satelītu grupa. Taču vienmēr ir labi, ja ir zināma dublēšanās, ne tikai lai pasargātu no satelītu darbības traucējumiem, bet arī lai samazinātu viltus trauksmes iespēju."
Pēc ceturtā satelīta "Tundra" palaišanas 2020. gada maijā, Krievijas aerokosmiskā uzņēmuma "Energia" ģenerāldirektors paziņoja, ka "EKS" satelītu grupa ir sasniegusi "minimālo operacionālo gatavību".
Lai gan "EKS" sistēmas izstrāde sākās 2000. gadā, tikai septiņus gadus vēlāk valdība parakstīja līgumu ar "Energia" par sistēmas piegādi. Taču vairākkārtējas ministrijas veiktās izmaiņas taktiskajās un tehniskajās prasībās izraisīja ražošanas aizkavēšanos, apgalvo uzņēmums.
Kosmosa tehnoloģijas
Krievija savu pirmo satelītu "Tundra" palaida 2015. gada novembrī ar kosmosa kuģi "Sojuz-2.1b". Krievija turpmāk vidēji vienā gadā plānoja palaist vismaz pa diviem satelītiem, taču 2017., 2019., 2020., 2021. un 2022. gadā tā bija spējīga palaist tikai pa vienam satelītam.
Daļa no Krievijas satelītu ražošanas problēmām ir saistītas ar mikroelektronikas pieejamību, kas ir ļoti svarīga komponente satelītu ražošanā. Krievijas kosmosa nozare ir ļoti atkarīga no ārvalstu detaļu un tehnoloģiju piegādēm, kas pats par sevi rada kavēšanos, "Defense News" sacīja kāds Krievijas aizsardzības uzņēmuma vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
"Sakarā ar pastāvīgām piegādātāju un komponentu izmaiņām katru reizi ir jāveic jauni sistēmu testi un jāizvērtē to atbilstība Aizsardzības ministrijas pieprasītajām specifikācijām. Tas rada aizkavēšanos," sacīja eksperts.
"Sākumā tā bija Rietumu elektronika, pēc 2014. gada to lielākā mērā aizvietoja Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas valstu ražotā elektronika," sacīja “Defense News” avots. "Dažos gadījumos tika iegādātas Ķīnas ierīces, no kurām tika iegūta mikroelektronika un uzstādīta Krievijas ierīcēs."
Janvārī Krievijas kosmosa aģentūras "Roscosmos" vadītājs Jurijs Borisovs apgalvoja, ka, neraugoties uz Rietumu sankcijām, kas liedz Krievijai importēt mikroelektroniku, Ķīna ir piekritusi pārdot komponentus, kas paredzēti raķešu un ar kosmosu saistītajām tehnoloģijām. "Roscosmos" ģenerāldirektora padomnieks Nikolajs Sevostjanovs lēsa, ka, lai pilnībā aizstātu ārvalstu iekārtas satelītos, būs vajadzīgi vismaz pieci gadi.
Vēl viens jautājums Krievijas valdībai ir raķetes "Sojuz-2.1b" kvalitāte, kas pēdējo deviņu gadu laikā ir saskārusies ar vismaz piecām tehniskām problēmām.
Izvietošana debesīs
Neatkarīgais kosmosa militarizācijas eksperts Pāvels Luzins sacīja, ka ir maz ticams, ka Krievija līdz 2024. gadam izvietos visus "Tundra" satelītus.
"Drīzāk tiks turpināta viena palaišana gadā. Tas nozīmē, ka viņi pabeigs satelītu palaišanu Molnijas orbītā ne ātrāk kā 2026. gadā," viņš prognozēja, norādot uz vidējo Zemes orbītu, kas vislabāk piemērota augstu platuma grādu novērošanai.
Saskaņā ar NASA datiem satelītam šajā orbītā ir nepieciešamas 12 stundas, lai pabeigtu savu orbītu, bet aptuveni astoņas stundas no tām satelīts pavada virs vienas Zemes puslodes. Molnijas orbītā satelīts pārvietojas pa galējo elipsi, kuras viena mala ir tuvu Zemei.
Integrēta kosmosa sistēma, piemēram, "EKS", vislabāk darbojas ar satelītiem gan augstā eliptiskā, gan ģeostacionārā orbītā. Pēc ģenerālpulkveža S. Surovikina teiktā, "augstas orbītas kosmosa izlūkošanas sistēmas izvietošana jāsāk no 2023. gada".
Taču Krievijas ģeostacionāro satelītu ražošana atpaliek no citām attīstītajām valstīm. Uzņēmuma "Energia" 2017. gada pārskatā norādīts, ka satelīti joprojām ir projektēšanas stadijā.
"Šķiet, ka ģeostacionārajiem satelītiem ir atšķirīga lietderīgā slodze un, iespējams, pat principiāli atšķirīgs dizains. Tas arī var radīt problēmas," sacīja B. Hendrikss.
"Angara" nesējraķete
Krievija izvēlējās nesējraķeti "Angara", lai "EKS" grupējuma ģeostacionāros satelītus nosūtītu kosmosā kā papildinājumu "Tundra" sistēmām. Aizsardzības ministrija 2020. gadā parakstīja līgumu ar kosmosa nesējraķešu ražotāju "Khrunichev Center" par četru raķešu "Angara-A5" ražošanu 2022.-2024. gada periodā.
Taču, kad 2022. gadā ministrija nesaņēma nevienu raķeti, tā iesūdzēja centru tiesā. Tiesas līdz šim ir nospriedušas, ka uzņēmumam valstij jāatmaksā gandrīz trešdaļa no ministrijas naudas prasījuma.
Ministrija iesūdzēja "Energia" tiesā arī 2019. gadā par attīstības traucējumiem saistībā ar jauno augšējo pakāpi "Persei-KV" raķetei "Angara-A5". Tiesa kopš tā laika ir pieņēmusi lēmumu par labu valstij, taču ne tādā apmērā, kā to pieprasīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Pēdējā "Angara-A5" starta laikā 2021. gadā konstruktori izmēģināja augšējo pakāpi "Persei", taču raķetes starts atkal izrādījās neveiksmīgs.
2022. gada septembrī "Khrunichev Center" pārstāvis paziņoja, ka pilnvērtīga "Angara" saimes raķešu sērijveida ražošana Omskas pilsētā sāksies līdz 2024. gadam.
Jau 2015. gadā tika paziņots, ka ražošana tiks pārcelta no Maskavas uz Omsku. Vladimirs Ņesterovs, kurš sniedza projektēšanas pakalpojumus "Khrunichev Center" un nomira pagājušā gada nogalē, savā grāmatā "Kosmiskais raķešu komplekss Angara: Radīšanas vēsture" daudz detalizētāk izskaidroja, kā ražošanas procesa pārcelšana to ietekmējusi.
"Tika izjaukts iedibinātais ražošanas cikls, no izstrādātāja tika izņemti trīs lieli uzņēmumi, kuros strādāja aptuveni 16 000 cilvēku, tika iedragātas ražošanas saites, cieta izstrādes darbi," raksta inženieris.
Taču, neraugoties uz kavēšanos un ģeostacionāro satelītu trūkumu "EKS", Krievijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka sestā satelīta "Tundra" palaišana nozīmē, ka valsts tagad var nepārtraukti uzraudzīt prioritārās teritorijas "Ziemeļu puslodē" - smalka norāde uz ASV un to Ziemeļatlantijas sabiedrotajiem.
"Tajā pašā laikā pašreizējās paaudzes satelītu garantētais darbības laiks ir vismaz septiņi gadi," sacīja P. Luzins. "Taču tie var kalpot arī pēc garantijas termiņa beigām. Problēmas, visticamāk, radīsies ar to plānoto atjaunošanu, kas jebkurā gadījumā būs jāsāk ap 2025.-2030. gadu."