Agresorvalsts Krievijas okupācijas karaspēks, ciešot milzīgus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus, turpina virzību Austrumukrainas pilsētas Bahmutas iekšienē, ko sīvās cīņās sargā Ukrainas karaspēka vienības.
Par spīti spēcīgajai Ukrainas bruņoto spēku aizsardzībai, ASV Kara izpētes institūts (ISW), atsaucoties uz ziņām no Krievijas avotiem un ģeolokācijas datiem, ziņo, ka Krievijas spēki pēdējās nedēļas laikā ir pārņēmuši savā kontrolē vēl aptuveni piecus procentus Bahmutas teritorijas un tagad ieņem aptuveni 65% pilsētas.
Saskaņā ar ISW datiem, no dienvidiem algotņu grupējuma "Vagner" vienības pavirzījušās līdz pašam centram, tirgum un Kultūras pilij, kas atrodas blakus domes ēkai; pilsētas ziemeļrietumos "Vagner" pilnībā ieņēmis krāsaino metālu apstrādes rūpnīcas “AZOM” teritoriju un pavirzījies uz dienvidiem industriālajā zonā.
Tomēr arī Krievijas zaudējumi ir lieli. Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba datiem, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 172 340 karavīrus. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 610 iebrucēji.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakardien notukušajā Sumu vizītes laikā intervijā aģentūrai “"Associated Press” norādījis, ka gadījumā, ja Krievijas karaspēks sagrābs Bahmutu, agresorvalsts diktators un kara noziedznieks Vladimirs Putins šo uzvaru "pārdos" Rietumiem un Ķīnai.
"Ja Krievijas karaspēks sagrābs Bahmutu, Vladimirs Putins pārdos šo uzvaru Rietumiem, savai sabiedrībai, Ķīna, Irānai," intervijā teica V.Zelenskis.
Kā norādīja Ukrainas prezidents, jebkurš zaudējums šobrīd būtībā var apdraudēt pretošanās tempus Ukrainā.
"Mēs nevaram izlaist soļus, jo karš - kā pīrāgs - sastāv no uzvaru gabaliņiem. Mazas uzvaras, mazi soļi," viņš sacīja.
Zelenskis arī apliecināja gatavību uzņemt Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu Ukrainā.
Šonedēļ Zelenskis jau paziņoja, ka lūdzis sarunas ar Sji.
"Mēs esam gatavi viņu šeit redzēt. Es gribu ar viņu parunāt. Es esmu ar viņu kontaktējies pirms pilnmēroga kara. Bet visa šī gada laikā, vairāk nekā gada, mums kontaktu nav bijis," norādīja Ukrainas prezidents.
Tokmēr ASV paudušas atbalstu īpaša tribunāla izveidei Krievijas tiesāšanai par "agresijas noziegumu" pret Ukrainu.
Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par kara noziegumiem un apsver jautājumu par agresijas noziegumu, tomēr tai nav jurisdikcijas pār Krieviju, kas nav Hāgas tribunāla dalībvalsts.
ASV Valsts departamenta pārstāvis sakariem ar presi otrdien sacīja, ka ASV atbalsta īpašu tribunālu agresijas noziegumam saistībā ar Krievijas 2022.gada februāra iebrukumu Ukrainā.
"Mēs saredzam, ka šādai tiesai būs nozīmīgs starptautiskais atbalsts, īpaši no mūsu partneriem Eiropā, un ideālā gadījumā tā atradīsies kādā citā Eiropas valstī," pavēstīja Valsts departamenta pārstāvis.
ASV vēstniece globālo krimināltiesību jomā Beta van Šāka paziņoja, ka ASV vēlas, lai šai tiesai būtu starptautisks personāls un resursi.
"Mēs uzskatām, ka internacionalizēta tiesa, kas ir sakņota Ukrainas tiesiskajā sistēmā, bet kas arī ietver starptautiskus elementus, nodrošinās visskaidrāko ceļu uz jauna tribunāla izveidošanu un maksimalizēs mūsu izredzes panākt jēgpilnu saukšanu pie atbildības," pirmdien uzrunā Amerikas Katoļu universitātē sacīja diplomāte.
"Mēs esam apņēmības pilni strādāt ar Ukrainu un mieru mīlošām valstīm visā pasaulē, lai iestātos par šādu tribunālu, nodrošinātu tam darbiniekus un resursus tā, lai mēs panāktu vispārēju saukšanu pie atbildības par starptautiskajiem noziegumiem, kas tiek pastrādāti Ukrainā."
Šī ir pirmā reize, kad ASV, kam bijušas sarežģītas attiecības ar SKT, tiešā formā atbalsta īpaša tribunāla izveidi Ukrainai.
Eiropas Savienība novembrī pieteica tribunāla ideju, un janvārī tā tika atbalstīta balsojumā Eiropas Parlamentā.
