Lielbritānija mudina Džo Baidena administrāciju nodrošināt Ukrainu ar ieročiem, kas var sasniegt Krievijas kontrolēto teritoriju. Lielbritānija, kas lepojas ar to, ka ir priekšā saviem Rietumu sabiedrotajiem jaunu ieroču sistēmu ieviešanā Ukrainā, tagad, šķiet, ir gatava nosūtīt Kijivai tāla darbības rādiusa raķetes, kuras Džo Baidena administrācija jau ilgstoši ir liegusi.
Paziņojumā par iepirkumu, ko 2. maijā publicēja Lielbritānijas vadītais Starptautiskais fonds Ukrainai, Lielbritānijas Aizsardzības ministrija lūdza "izteikt interesi" par Ukrainas armijas nodrošināšanu veikt triecienus ar darbības rādiusu līdz 300 kilometriem. Paziņojumā tika lūgts sniegt atbildes trīs dienu laikā.
Saskaņā ar britu amatpersonas teikto, kura atteicās apstiprināt iespējamo ieroču veidu, laiku vai daudzumu, norādīja, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Tomēr paziņojums ir būtisks solis ceļā uz to, lai Lielbritānija pati piegādātu šādu munīciju. Pieprasītās specifikācijas un spējas lielā mērā atbilst no gaisa palaižamajām raķetēm "Storm Shadow".
Ukraina jau sen ir lūgusi rietumvalstis pēc lielāka darbības rādiusa raķetēm, apgalvojot, ka šādi ieroči varētu mainīt kara gaitu, ļaujot tās spēkiem mērķēt uz Krievijas komandcentriem, apgādes līnijām, munīcijas un degvielas noliktavām dziļi Krimā un Krievijas kontrolētajā teritorijā Ukrainas austrumos. Tā kā Kijiva gatavojas sākt vērienīgu pretuzbrukumu jau tuvāko nedēļu laikā, iespēja uzbrukt tālu aiz Krievijas frontes līnijām palīdzētu atbrīvot ceļu sauszemes uzbrukumam ar tankiem un kājnieku vienībām.
"Storm Shadow" var uzstādīt uz Ukrainas rīcībā esošajām padomju laika lidmašīnām. Kijiva jau sen ir centusies iegūt šādas spējas un centusies mazināt Rietumu bažas par eskalāciju, solot, ka šādos uzbrukumos tiešā veidā pret Krievijas teritoriju neizmantos piegādātos ieročus.
Maskava ir apsūdzējusi Kijivu, ka tā ir pielāgojusi bezpilota lidaparātus tāla darbības rādiusa izmantošanai uzbrukumiem Krievijas iekšienē. Kijiva nav uzņēmusies atbildību ne par vienu no uzbrukumiem, bet ir apgalvojusi, ka tai ir tiesības ar saviem ieročiem uzbrukt mērķiem Krievijas iekienē.
Bažas, ka Ukraina varētu izšaut raķetes uz mērķiem Krievijā, ir galvenais iemesls, kāpēc SV prezidenta administrācija vairākkārt ir noraidījusi Ukrainas lūgumus piegādāt ASV tālā darbības rādiusa munīciju.
Amerikas Savienotās Valstis ir nodrošinājušas Ukrainu ar artilērijas raķešu palaišanas sistēmām, tostarp augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu HIMARS, bet tikai ar munīciju, kuras darbības rādiuss ir ierobežots līdz aptuveni 80 kilometriem. Šā gada sākumā paziņotajā ieroču piegādes paketē Pentagons paziņoja, ka nosūtīs Ukrainai no zemes palaižamas maza diametra bumbas (GLSDB), kuru darbības rādiuss ir divreiz lielāks. Tās var izšaut arī no HIMARS, bet to piegāde nav gaidāma agrāk kā šā gada beigās.
No "HIMARS" ir arī iespēja izšaut armijas taktisko raķešu munīciju "ATACMS", kuras darbības rādiuss ir vienāds ar "Storm Shadow", proti, 300 km. Taču Džo Baidena administrācija ir bijusi nelokāma, noraidot Ukrainas lūgumus piegādāt šos ieročus, un Pentagona amatpersonas, papildus bažām par konflikta eskalāciju, atsaucas arī uz nepietiekamām ASV militārās industrijas piegādes spējām.
Nedēļas pirms šīm piezīmēm saskaņā ar slepeniem ASV dokumentiem, kuri tika nopludināti, izmantojot ziņojumapmaiņas platformu "Discord", ASV izlūkdienesti apstiprināja, ka Lielbritānija plāno nosūtīt Ukrainai nenoteiktu skaitu raķešu "Storm Shadow", kā arī britu personālu, kas palīdzētu mērķēšanas procesā.
"Apvienotā Karaliste būs pirmā valsts, kas nodrošinās Ukrainu ar lielāka darbības rādiusa ieročiem," savā Minhenes uzrunā teica R. Sunaks.
Būt pirmajai ir kaut kas tāds, uz ko Lielbritānija ir centusies visa kara laikā, sākot ar bijušā premjerministra Borisa Džonsona valdību. Lielbritānija ir bijusi otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Ukrainai pēc ASV. Pagājušajā gadā tā ir piešķīrusi munīciju 2,5 miljardu ASV dolāru vērtībā. Lai gan tā ir tikai neliela daļa no Vašingtonas sniegtā, briti ir pretendējuši uz vislielāko palīdzību, nosūtot dažus no pirmajiem no pleca palaižamajiem pretgaisa un prettanku ieročiem, lai cīnītos pret Krievijas iebrukumu 2022. gada februārī, un pavisam nesen, apmācot pilotus NATO standarta iznīcinātāju lidmašīnām.