Leģions “Krievijas brīvība” ir viena no divām (kopā ar Krievijas brīvprātīgo korpusu) pret esošo Krievijas varu vērstajām militārajām vienībām, kas pēdējās nedēļas laikā izvērsušas uzbrukuma operācijas Krievijas pierobežā Belgorodas apgabalā. Intervijā laikrakstam “The Times” leģiona komandieris ar segvārdu Cēzars apgalvo, ka šobrīd norit darbs pie tūkstošiem jaunu kaujinieku vervēšanas, lai gatavotos uzbrukumam Maskavai ar mērķi gāzt Vladimiru Putinu no varas.
Leģions “Krievijas brīvība” tika izveidots pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24. februārī, un leģiona sastāvā lielākoties ir pārbēdzēji no Krievijas armijas. Bijušais Krievijas Valsts Domes deputāts un opozicionārs Iļja Ponomarjovs atklāj, ka pašreiz leģionā ietilpst četri bataljoni, bet jaunu krievu karavīru rekrutēšana notiek no vairākiem avotiem.
“Mums ir nopietnas spējas,” intervijā britu žurnālistiem stāsta Cēzars, “mūsu rīcībā ir mīnmetēji, bruņutransportieri, pretgaisa aizsardzības sistēmas “Stinger”, portatīvās prettanku sistēmas un efektīva dronu izlūkošanas vienība.” Cēzara vienība ir bataljona līmenī, taču plāni ir to ievērojami paplašināt, jo arvien vairāk Krievijas pilsoņu saprot, ka ir iespējams cīnīties pret Putina diktatūru un to uzvarēt.
Pagājušajā nedēļā īstenotais uzbrukums bija pirmās šāda veida kaujas darbības Krievijas teritorijā kopš kara sākumā, kā arī pirmais bruņotais iebrukums Krievijā kopš sadursmēm starp padomju un Ķīnas karavīriem uz robežas 1969. gadā, norāda laikraksts. Krievijas varasiestādes bija spiestas evakuēt simtiem iedzīvotāju, kamēr partizāni nebija atgriezušies atpakaļ Ukrainā. Tiesa, šobrīd militārās aktivitātes Krievijas pierobežā atsākušās ar jaunu sparu.
Cēzars puspajokam stāsta, ka viņa vienības ieroči ir iegādāti tiešsaistes iepirkšanās vietnēs “AliExpress” un “eBay”, kā arī pašas Krievijas militāro preču veikalos. Viņš uzsver, ka visi leģiona biedri ir Krievijas pilsoņi, taču atzīst, ka daļa ir dienējuši Ukrainas bruņotajos spēkos. “Mēs neesam noziedznieku banda vai privātā militārā kompānija kā “Vagner”. Mēs cīnāmies Ukrainas spēku struktūrā. Mūsu galvenais mērķis un uzdevums ir Ukrainas aizsardzība un tās teritoriju deokupācija. Pēc tam mēs dosimies atbrīvot arī savas mājas.”
Leģiona komandieris nenoliedz, ka viņu īstenotie reidi ir atbalsts Ukrainas plānotajam pretuzbrukumam, vienlaikus tie kalpo kā rekrutēšanas kampaņas un iedrošina krievus pretoties Putinam, pirms karš ir ielauzies viņu mājās. “Krievijas pilsoņi var sazināties ar mūsu pārstāvjiem, iziet pārbaudi un atlases procesu, un pēc apmācības pievienoties leģionam. Viņi var nokļūt Ukrainā caur vairākām neitrālām robežvalstīm. Mums ir stabils rekrūšu pieplūdums, un viņu skaits arvien pieaug. Arvien vairāk Krievijas pilsoņu saprot, ka šis karš ir noziedzīgs un ir jāaptur.”
Krievijas sabiedrībai ir jāsaprot, ka “tie, kas paceļ zobenu pret citiem, arī paši var tikt nokauti ar zobenu,” viņš piebilst. “Šodien Krievijas sabiedrība respektē tikai spēku, un mēs esam to parādījuši.”
Cēzars apgalvo, ka partizānu spēkiem izdevies iznīcināt divas Krievijas mehanizēto kājnieku rotas, nogalinot ap 150 karavīru un iznīcinot vai sabojājot ap 20 tehnikas vienību. Tikmēr Maskava apgalvo, ka sadursmēs nogalināti 70 partizāni, taču arī nav sniegusi nekādus pierādījumus. Leģiona komandieris pauž, ka viņa grupā bijuši divi kritušie un desmit ievainotie.
Par savu dzīvību Cēzars neuztraucas, bet viņa ģimene ir drošībā Ukrainā, turklāt viņš jau esot bijis izsludināts meklēšanā Krievijā. Uzaudzis Sočos, pārcēlies uz Sanktpēterburgu, kur 20 gadus strādājis par fitnesa treneri. Viņš bijis iesaistīts divās labējās grupās – Krievijas Imperiālajā kustībā un Tautas milicijā, ko Krievijas valdība nodēvējusi par teroristiskām organizācijām. “Krievijas izlūkdienesti mani vajā jau ilgus gadus. Vairākas reizes esmu ticis arestēts, taču nekad neesmu iesēdināts cietumā. Domāju, ka tagad viņi to nožēlo,” viņš piebilst ar smaidu sejā.
Cēzars uzstāj, ka leģions ir centriski noskaņota organizācija, neraugoties uz viņa pagātnes piederību. Tikmēr Aleksejs Baranovskis, kurš pārstāv leģiona politisko spārnu, laikrakstam pauž, ka leģionam nav savas ideoloģijas: “Tā ir politiski neitrāla organizācija bez ideoloģiska uzstādījuma. Tā vienīgais mērķis ir gāzt Putina režīmu.”
Partizāni uzskata, ka Krievija ir gatava revolūcijai. “Visa Krievija ir milzīgs trotila gabals,” uzskata Cēzars. “Tu vari darīt, ko gribi, un tas nesprāgs, bet, ja izmantosi nelielu detonatoru, sprādziens būs ellišķīgs. Ukrainā mēs šobrīd gatavojam šo detonatoru.”
Tiesa, atbalsts šādai leģiona rīcībai Krievijā nav izteikti jūtams. “Īstai partizānu kustībai ir nepieciešams savas tautas atbalsts, taču šobrīd es tādu neredzu,” laikrakstam norāda Ukrainas militārais eksperts Petro Čerņiks.
Viņam piebalso arī Ukrainas bruņoto spēku pulkvedis Vladislavs Selezņevs: “Nedomāju, ka leģionam “Krievijas brīvība” un Krievijas brīvprātīgo korpusam pietiek resursu, lai izveidotu drošības perimetru gar Ukrainas valsts robežu. Taču jebkurā gadījumā šī ir viņu vērienīgākā informatīvi-militārā akcija.”
Viņš nedomā, ka šīs vienības tuvākajā laikā būs spējīgas realizēt plašāka mēroga militāras operācijas, taču līdzīga rakstura darbības noteikti ir sagaidāmas arī turpmāk. Ukrainas bruņoto spēku pulkvedis neizslēdz, ka tās var pāraugt vērienīgākā kustībā, taču viss ir atkarīgs no Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotājiem, kuriem būtu jāatsaucas leģiona “Krievijas brīvība” un Krievijas brīvprātīgo korpusa aicinājumam.