Saskaņā ar pirmo neatkarīgo statistisko analīzi par Krievijas zaudējumiem tās uzsāktajā karā pret Ukrainu līdz šim krituši gandrīz 50 000 krievu karavīru.
Divi neatkarīgie krievu mediji "Mediazona" un "Meduza" sadarbībā ar Vācijas Tībingenes Universitāti, izmantojot Krievijas oficiālos datus, spējuši kaut nedaudz kliedēt neskaidrību ap Maskavas stingrā slepenībā turēto informāciju par tās ciestajiem zaudējumiem pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Lai to paveiktu, izmantota statistikas metodoloģija, kas tika pielietota Kovid-19 pandēmijas laikā, lai noteiktu mirušo skaitu, pamatojoties un tā dēvēto pārmērīgo mirstību. Balstoties uz mantojumu reģistriem un oficiālajiem mirstības datiem, pētnieki aplēsuši, cik lielā mērā to vīriešu skaits, kas nav pārsnieguši 50 gadu vecumu un miruši laikā no 2022.gada februāra līdz 2023.gada maijam, pārsniedz parastos mirstības rādītājus.
Krievija publiski atzinusi, ka karā pret Ukrainu krituši tikai nedaudz vairāk nekā 6000 karavīru. Tikmēr Ukraina ziņo, ka līdz pirmdienai likvidēto iebrucēju skaits jau pārsniedzis 234 000, tomēr nav īsti skaidrs, vai šajā skaitlī iekļauti vienīgi kritušies, vai arī tie ir kopējie krievu zaudējumi, ieskaitot arī ievainotos, gūstā saņemtos un bez vēsts pazudušos.
Tikmēr "Mediazona" un britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu dienests sadarbībā ar brīvprātīgajiem, izmantojot sociālās saziņas vietnes un kapsētu fotogrāfijas visā Krievijā, izveidojuši to krievu kritušo datubāzi, kuru nāves fakts ir apstiprināts. Līdz 7.jūlijam tādā veidā bija jau identificēti 27 423 kritušie krievu karavīri. Taču patiesais krievu zaudēju apmērs, protams, ir daudz lielāks.
"Tie ir tikai tie karavīri, kurus mēs zinām pēc vārdiem, un viņu nāvi katrā gadījumā apstiprina vairāki avoti," norādījis "Mediazona" redaktors Dmitrijs Treščaņins. "Novērtējums, ko veicām kopā ar "Meduza", ļauj mums ieraudzīt apslēptos nāves gadījumus, (..) ko Krievijas valdība ar tādu apsēstību, taču neveiksmīgi cenšas paturēt slepenībā."
"Mediazona" un "Meduza" žurnālistu iegūtie Krievijas mantojuma lietu reģistru dati attiecas uz vairāk nekā 11 miljoniem cilvēku, kas miruši laikā no 2014. gada līdz 2023. gada maijam.
Šis pieaugums aptuveni atbilst Baltā nama maijā sniegtajam novērtējumam, ka kopš decembra Ukrainā krituši vairāk nekā 20 000 krievu iebrucēju, tomēr tas ir mazāks nekā ASV un Lielbritānijas izlūkdienestu aplēstais kritušo krievu skaits.
Februārī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka karā varētu būt krituši aptuveni 40 000 līdz 60 000 krievu. Savukārt ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvalde vērtē, ka, apritot gadam kopš pilna mēroga karadarbības sākuma, krievu zaudējumi sasnieguši 35 000 līdz 43 000 kritušo.
Treščaņins atzīst, ka ārkārtīgi grūti savākt datus par visiem kritušajiem, jo karā pret Ukrainu līdztekus regulārajai armijai ir iesaistītas Krievijas gvardes vienības un dažādas privātās militārās kompānijas, no kurām algotņu banda "Vagner" ir lielākā, taču nebūt ne vienīgā. Ļoti neskaidrs ir arī jautājums par karadarbībā iesaistītajiem ieslodzītajiem, kurus sākotnēji vervēja "Vagner", bet tagad - jau Aizsardzības ministrija.
Tikmēr Tībingenes Universitātes pētnieks Dmitrijs Kobaks, kas savulaik pētījis mirstību Krievijā Kovid pandēmijas laikā, izvērtējis Krievijas oficiālās statistikas aģentūras "Rosstat" datus par mirstību 2022. gadā.
Viņš konstatējis, ka 2022. gadā mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 50 gadiem par 24 000 pārsniedzis prognozēto, un tas saskan ar datiem, ko atklājusi mantojuma lietu analīze.
Turklāt šajos skaitļos nav iekļauti krievi, kas oficiāli joprojām skaitās pazuduši bez vēsts, kā arī Ukrainas pilsoņi, kas krituši, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā karojot pret savu valsti Krievijas uzturēto kolaboracionistu vienību sastāvā.
