Kalnu Karabahā hroniski nepietiekama uztura dēļ no dzīves aizgājis 40 gadus vecs vīrietis, un šis ir pirmais bada nāves gadījums Azerbaidžānas īstenotās reģiona blokādes dēļ, pavēstīja Kalnu Karabahas cilvēktiesību ombudsmens Gegams Stepanjans. Paziņojumā par nāves iemesliem reģiona ombudsmens atsaucas uz tiesu medicīnas ekspertu slēdzienu.
Decembrī Azerbaidžāna slēdza Lačinas koridoru - vienīgo ceļu, kas armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu savieno ar Armēniju.
Pusgada laikā vienīgais pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču avots 120 000 reģiona iedzīvotāju bija Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas un Krievijas miera uzturētāju kontingenta humānie konvoji.
Tas izraisījis akūtu pārtikas, medikamentu un degvielas trūkumu.
15.jūlijā Azerbaidžāna pārtrauca reģionā laist arī Sarkanā Krusta automašīnas, un tā rezultātā humānā katastrofa saasinājās.
Februārī ANO Starptautiskā tiesa Hāgā, kur Armēnija bija vērsusies ar prasību, lika Azerbaidžānai īstenot visus tai pieejamos pasākumus, lai pa Lačinas koridoru nodrošinātu cilvēku, transporta un kravu netraucētu kustību abos virzienos.
Azerbaidžāna tiesas lēmumu ignorē, bet Baku propagandisti apgalvo, ka ceļš esot atvērts.
2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Neskatoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām ASV un Eiropas Savienības (ES) paspārnē, uz abu valstu robežas bieži notiek sadursmes.