Teroristu organizācijas “Hamas” brutālais uzbrukums Izraēlai notika Vladimira Putina dzimšanas dienā. Krievija izbauda un daļēji arī veicina haosu vairākos pasaules mēroga karstajos punktos, kas novirza Rietumu uzmanību no Ukrainas. Šāds katastrofāls drošības satricinājums Tuvajos Austrumos, iespējams, bija patīkams pārsteigums Krievijas diktatoram, kura stratēģiskā prioritāte ir novērst Rietumu atbalstu un uzmanību no Ukrainas.
Lielais jautājums ir par to, cik lielu nozīmi piešķirt Kremlim par pieaugošajām krīzes situācijām - Izraēlā, Kosovā, Kaukāzā un Āfrikā. Daudziem ir kārdinoši uztvert V.Putinu kā meistaru vai marionešu raustītāju, kurš uzkurina vairākus konfliktu, nekā Rietumi ar tiem spēj tikt galā.
Patiesībā Krievija nav izraisījusi visas šīs krīzes, bet tagad viņi labprāt pielej eļļu ugunij un izmanto to savā labā. Krievija izbauda haosu. Kremļa gavilējošie propagandisti jau izplata stāstījumu, ka karš Tuvajos Austrumos ir Krievijas uzvara un nauda Ukrainai izsīks.
"Iespējams, ka šī bija vislabākā Putina dzimšanas dienas dāvana. Uzbrukums Izraēlai sadalīs uzmanību, ņemot vērā ASV dabisko koncentrēšanos uz Izraēlu," sarunā ar “POLITICO” sacīja kāds ES diplomāts.
"Mēs ceram, ka tas dramatiski neietekmēs atbalstu Ukrainai, taču, protams, daudz kas būs atkarīgs arī no konflikta ilguma Tuvajos Austrumos. Ja mēs patiesi vēlamies būt ģeopolitiska Eiropas Savienība, mums jāspēj risināt vairākas krīzes vienlaikus."
Jūtot draudus, ka Rietumi varētu zaudēt uzmanību Kijivai, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izcēlis faktu, ka Hamas atbalstītāja Irāna un Krievija ir tuvi sabiedrotie, un cīņu pret Krieviju un cīņu pret islāmistu kaujiniekiem uzskata par vienu un to pašu. "Izraēlas žurnālisti, kas ir bijuši Ukrainā, Bučā, tagad saka, ka viņi redzējuši to pašu ļaunumu, kuru radīja Krievija. Tas pats ļaunums. Un vienīgā atšķirība ir tāda, ka tur ir teroristiska organizācija, kas uzbruka Izraēlai, un šeit ir teroristiska valsts, kas uzbruka Ukrainai."
Kremlis līksmo
Cik lielā mērā uzbrukumam Izraēlai ir iesaistīti krievi? Sāksim ar Hamas uzbrukumu. Krievija jau sen ir atbalstījusi islāmistu kaujiniekus, un Hamas līderis Ismails Hanijehs un citas amatpersonas nesen ir devušās braucienos uz Maskavu. Pēc sestdienas uzbrukumiem krievi ātri vien nolasīja putekļus no vecajiem plāniem atjaunot Izraēlas robežas līdz 1967. gada robežām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka palestīniešu valsts izveidi kavē ASV "destruktīvā politika".
Tikmēr Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs priecīgi apgalvoja, ka tagad finansējums Ukrainai neizbēgami samazināsies.
Vai tas liecina, ka Krievija ir tieši iesaistīta uzbrukumos? Tas šķiet maz ticams. Krievija nav ne tuvu tik svarīga kā Irāna, kad runa ir par “Hamas” apgādi ar ieročiem vai finansējumu.
Bijušais augsta ranga ASV izlūkdienesta ierēdnis Normans Rouls apgalvoja, ka Maskavas politiskais atbalsts “Hamas” grupējumam to iedrošina uz vardarbību, taču norādīja, ka Krievijas loma, visticamāk, būs pieticīga. "Šī stratēģija ļauj krieviem apgalvot, ka viņi atbalsta miera procesu, bet no tā izrietošā vardarbība traucē reģionam, novērš politikas veidotāju uzmanību no Krievijas kara Ukrainā un novirza ASV jūras spēkus no Melnās jūras uz Vidusjūras austrumiem," viņš sacīja “POLITICO”.
Flirts ar “Hamas” teroristiem un atbalsts palestīniešiem palīdz V.Putinam sevi pasniegt kā nozīmīgu spēlētāju globālajā izkārtojumā pret Rietumiem, kurā piedalās tādas valstis kā Ķīna un Irāna. Tikai pirms dažām dienām viņš paziņoja, ka Krievijas nodoms ir "veidot jaunu pasauli", apsūdzot Rietumus karā Ukrainā un sakot, ka konflikts notiek par "principiem, uz kuriem balstīsies jaunā pasaules kārtība".
Krievijas sabiedrotā un galvenais ieroču piegādātājs - Irāna, protams, arī vēlas jaunu pasaules kārtību, taču ir diskutabls jautājums, cik tieši Teherāna dod konkrētus rīkojumus grupējumam “Hamas”.
Krīze Kaukāzā
Dienvidkaukāzā esošā Kalnu Karabaha ir vēl viens karstais punkts, kurā V.Putina kritiķi diktatoru apsūdz apzinātā krīzes izraisīšanā. Nesen vairāk nekā 100 000 etnisko armēņu bija spiesti bēgt no Kalnu Karabahas pēc Azerbaidžānas bruņoto spēku veiktās 24 stundu militārās operācijas 19. un 20. septembrī.
Arī šajā gadījumā situācija ir sarežģīta. Dažās aprindās šī katastrofa tika uzskatīta par Krievijas vājuma pazīmi - ka Maskava vairs nevar garantēt armēņu drošību Turcijas atbalstītās Azerbaidžānas uzbrukuma apstākļos.
No otras puses, Krievija cenšas likt noprast, ka tā apzināti atteikusies no atbalsta Karabahas armēņiem, tādējādi izdarot spiedienu uz ASV un ES, lai tās palīdzētu bēgļu jautājumā. Maskavas vēstījums ir tāds, ka tā soda Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu par atkāpšanos no savienības ar Krieviju un mēģinājumiem virzīt savu valsti tuvāk Rietumiem.
Šajā gadījumā, visticamāk, V. Putinam bija sava loma. Tikai nedaudzi pieredzējuši analītiķi uzskata, ka Azerbaidžāna būtu nosūtījusi savus karavīrus operācijā Kalnu Karabahā bez Maskavas zaļās gaismas.
It kā nejauši, bet Azerbaidžānas spēkiem virzoties uz priekšu, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu bija ieradies Teherānā uz sarunām ar augsta ranga Irānas militārajām un drošības amatpersonām, tostarp Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieku Mohammadu Bagheri un Islāma revolucionārās gvardes aviācijas un kosmosa spēku vadītāju Amiru Ali Hadžizadehu.
Arī Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels neatstāj šaubas, ka, viņaprāt, pie Kaukāza katastrofas ir vainojams V.Putins, sakot, ka armēņus "nodevusi" Krievijas miera uzturētāju bezdarbība.
Situācija Balkānos
Četras dienas pēc tam, kad Azerbaidžāna ieņēma Kalnu Karabahu, pienāca kārta Balkāniem, kur notika nekaunīga un pārsteidzoša sadursme starp bruņotiem serbiem un Kosovas policiju Banjskas ciematā Kosovas ziemeļu Zvečanas pašvaldībā. Kosova apsūdzēja Serbijas prezidentu Aleksandaru Vučiču, ka viņš devis rīkojumu uzbrukumam, bet citi tah;a saskata galēji labējo serbu ultranacionālistu vainu, kuriem ir ciešas saites ar Maskavu.
Kosovas iedzīvotāji, kurus pamatā veido etniskie albāņi, jau sen apgalvo, ka Krievija ir galvenais spēks, kas cenšas izraisīt jaunu karu Balkānos. Vēl pagājušajā mēnesī Albānijas premjerministrs Edi Rama sacīja, ka Krievija izmanto spriedzi Kosovas jautājumā, lai attaisnotu savus "neoimperiālos sapņus".
Neatkarīgi no tā, vai Putins iesaistās tieši vai ne, karadarbības uzliesmojums Balkānos noteikti būtu Krievijas interesēs, jo tas vēl vairāk novirzītu uzmanību kara nogurdinātajiem Rietumiem, kuriem jau tā izaicinājums ir saglabāt savu vienotību Ukrainas atbalstam.
Vēl 2018. gadā, liecinot Kongresa komisijai, bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers, kurš labi pārzina ģeopolitiskās mahinācijas, noraidīja uzskatu, ka visas "atsevišķās krīzes dažādās ģeogrāfiskās teritorijās" ir tikai sakritību rezultāts. Viņš toreiz brīdināja, ka "atgriežas tradicionālās lielvaru sāncensības shēmas".
