Krievijas bruņotie spēki turpina plaši paļauties uz “Štorm Z” militārajām vienībām lokalizētu uzbrukumu veikšanā Ukrainā. Šādas vienības pirmo reizi Ukrainā parādījās 2022. gadā, taču tagad to plašā izmantošana liecina par grūtībām, ar kurām saskaras Krievijas armija, ziņo Apvienotas Karalistes Aizsardzības ministrija.
Atsaucoties uz izlūku ziņojumu, visdrīzāk sākotnēji Krievija veidojusi “Štorm Z” kā atsevišķas elitāras vienības, kuras spētu pārņemt taktisko iniciatīvu kaujas laukā. Tomēr kopš 2023. gada pavasara novērojams, ka faktiski tās ir pārveidotas par soda bataljoniem, kuru personālsastāvu veido cietumnieki un regulārās armijas karavīri, pret kuriem uzsāktas disciplinārlietas.
No vairākiem avotiem arī secināms, ka šīm vienībām ir viszemākā loģistikas un medicīniskā atbalsta prioritāte Krievijas armijā, tomēr tās bieži tiek iesaistītas lokalizētās ofensīvās.
Britu izlūku ziņojumā arī teikts, ka Krievijas karaspēkam nereti izdevušās veiksmīgas aizsardzības operācijas, tomēr “Štorm Z” klātesamība norāda uz ārkārtējiem izaicinājumiem Krievijas spējā mobilizēt kājniekus uzbrukuma operāciju veikšanai.
Ziņu aģentūra "Reuters" šīs vienības pielīdzina Otrā pasaules kara laikā PSRS izmantotajiem soda bataljoniem, kas tika izveidoti, pamatojoties uz diktatora Josifa Staļina bēdīgi slaveno pavēli Nr. 227, kas plašāk pazīstama kā "Ne soli atpakaļ!". Ar šo pavēli tika izveidoti ne tikai soda bataljoni, bet arī sprostvienības, kas atklāja uguni pa karavīriem, kuri nedevās uzbrukumā vai mēģināja atkāpties.