ASV Senāta republikāņi ir gatavi bloķēt nesen publiskoto robežlīgumu, kas paredz 60 miljardu ASV dolāru palīdzību Ukrainai drošības jomā, 6. februārī paziņoja Senāta mazākuma līderis Mičs Makkonels. "Mums nav reālu iespēju pieņemt likumu," sacīja M. Makkonels.
Senatori 4. februārī pēc mēnešiem ilgušām sarunām aiz slēgtām durvīm atklāja vienošanās detaļas par ASV robežpolitiku un palīdzību ārvalstīm. ASV palīdzība Ukrainai ir apstājusies kopš 2023. gada rudens, jo republikāņu likumdevēji pieprasa piekāpšanos robežu drošības jomā.
Senāta vienošanās, ko vada republikānis Džeimss Lankfords, paredz piešķirt Ukrainai 60 miljardus ASV dolāru. Tas ietver arī palīdzību Izraēlai un stingrākus ierobežojumus imigrantiem un patvēruma meklētājiem uz ASV un Meksikas robežas.
Balsojums par likumprojektu Senātā paredzēts šodien 7. februārī. M. Makkonels un citi senatori uzskata, ka likumam nav izredžu iegūt 60 balsis.
"Mums bija ļoti spēcīga diskusija par to, vai šis produkts vispār varētu kļūt par likumu. Un spīkere mums diezgan skaidri pateica, ka tas nekļūs par likumu," žurnālistiem sacīja M. Makkonels.
ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons, stingrās līnijas republikānis un bijušā prezidenta Donalda Trampa atbalstītājs, ir teicis, ka jebkura vienošanās par robežu būs "mirusi jau ierodoties".
D. Tramps, kurš, visticamāk, būs republikāņu kandidāts 2024. gada prezidenta vēlēšanās, iebilda pret Senāta vienošanos vēl pirms vienošanās detaļu publiskošanas.
"Es sagaidu, ka priekšlikums turpināt likumprojekta izskatīšanu netiks pieņemts," sacīja Senāta mazākuma pārstāvis Džons Tīns, atsaucoties uz 7. februāra balsojumu.
Senāta sarunās iesaistītie demokrāti apstiprināja, ka priekšlikums netiks virzīts. "Kā izrādās, republikāņi nevēlas atrisināt problēmu," sacīja senators Kriss Mērfijs, galvenais demokrātu sarunu vedējs.
Tikmēr ASV prezidents Džo Baidens pirmdien solīja izmantot veto tiesības Pārstāvju palātas republikāņu likumprojektam, kas paredz 17,6 miljardu ASV dolāru palīdzību Izraēlai, nosaucot to par "cinisku politisku manevru", kura mērķis ir mazināt izredzes pieņemt plašākus tiesību aktus, kas paredz piešķirt līdzekļus Izraēlai, Ukrainai, Taivānai un ASV robežām.
Ilgstošais partiju konflikts Kongresā nozīmē, ka Ukrainas karaspēkam ir pārtraukta svarīgu līdzekļu plūsma.
Francijas prezidents Emanuels Makrons 30. janvārī paziņoja, ka Eiropai jābūt gatavai atbalstīt Ukrainas aizsardzību pat tad, ja ASV palīdzība turpinās kavēties.
"Mums jābūt gataviem rīkoties, lai aizstāvētu un atbalstītu Ukrainu, lai ko tas prasītu un lai ko nolemtu Amerika," sacīja E. Makrons.