Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kurš vadījis cīņu pret krievu iebrucējiem kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2024. gada februārī, atcelts no līdzšinējā amata. Neilgi pēc tam prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka virspavēlnieka amatā iecēlis līdzšinējo sauszemes spēku komandieri Oleksandru Sirski. Portāls “Sargs.lv” sazinājies ar militārajiem ekspertiem - Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu un Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu, lai noskaidrotu, kā šīs izmaiņas ietekmēs turpmāko kara attīstību Ukrainā.
Pēc V. Zalužnija nomaiņas Ukrainas prezidents V. Zelenskis izteicies, ka vēlas, lai V. Zalužnijs paliek viņa komandā, kas varētu liecināt, ka izmaiņu cēlonis nav personiskas nesaskaņas. Tāpat V. Zalužnijs atzina, ka pienācis laiks mainīt militāro stratēģiju karā pret Krieviju. "2022. gada uzdevumi atšķiras no 2024. gada uzdevumiem. Tāpēc ikvienam arī ir jāmainās un jāpielāgojas jaunajai realitātei," pēc atcelšanas no amata, par kuru baumas klīda jau labu laiku, izteicās V. Zalužnijs.
Arī V. Kuzmins skaidroja, ka šobrīd nevar skaidri pateikt šo izmaiņu cēloni, taču to varētu rādīt laiks, proti, tuvākie pieņemtie lēmumi. Izmaiņas kara taktikā un plānošanā būs pirmie skaidrojumi, kāpēc notika komandiera nomaiņa. Proti, ja gaidāms kāds straujš manevrs vai izmaiņas, tad pēc tā varēs spriest, kas pirms tam nav apmierinājis Ukrainas prezidentu vai viņa padomdevējus. Pētnieks norādīja, ka versijas ir dažādas, taču patiesību zina tikai daži cilvēki.
Komandiera nomaiņa nozīmē, ka arī mainīsies komandiera komanda, kam būs nepieciešams laiks. Šīs izmaiņas nenesīs tūlītējus pagrieziena punktus karā, jo jaunajai komandai būs nepieciešams laiks adaptācijai un jaunu stratēģiju ieviešanai.
Gan paši karavīri, gan mediji ir ziņojuši, ka līdzšinējais komandieris V. Zalužnijs ir bijis liela autoritāte karavīru lokā, kas radīja savstarpēju uzticēšanos, kas kara apstākļos ir ļoti būtiska.
Arī pētnieks V. Kuzmins atzīmē, ka V. Zalužnijs ir bijis liela autoritāte gan karavīriem, gan sabiedrībai. Šeit gan jāatzīmē, ka sabiedrībai vairumā gadījumu ir grūti objektīvi novērtēt komandiera darbu, jo liela daļa lēmumu ir nezināmi. Tāpat arī visas kara veiksmes un neveiksmes nevar piedēvēt V. Zalužnijam, jo tas ir gan karavīru, gan komandiera padotībā esošo virsnieku darbs. Arī vairāki ukraiņu kara blogeri ir bijuši rezervēti vai pat negatīvi noskaņoti saistībā ar līdzšinējā komandiera nomaiņu. Lielā mērā tas saistīts ar O. Sirska raksturīgo Padomju laika kara vešanas stilu, kas raisa nezinu un neapmierinātību daļā sabiedrības.
Majors J. Slaidiņš atzina, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kas tuvākajā laikā mainīsies kara laukā, jo šobrīd Ukraina ir iegājusi aizsardzības pozīcijās. Šobrīd daudz kas ir atkarīgs no tā, kā Rietumi un ASV palīdzēs Ukrainai, lai sekmētu tās uzbrukumus un arī aizsardzību. Lai arī mobilizācijas likums nav pieņemts, tomēr šobrīd Ukraina cīnās gan ar bruņojuma, gan ar karavīru trūkumu, kas neļauj veikt veiksmīgu pretuzbrukumu. Šobrīd Ukraina ir iegājusi citā kara fāzē, kur vairāk tā koncentrējas uz dronu izmantošanu. Viņi ir mainījuši taktiku, lai uzbruktu naftas un gāzes objektiem, kas sponsorē Krievijas uzbrukumu Ukrainai, tādējādi, iespējams, nākotnē mazinot šo atbalstu.