Krievijas aizsāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā pierādījis, ka mūsdienās prognozēt karadarbības attīstību kļūst arvien neiespējamāk. Vairums ekspertu sākotnēji apgalvoja, ka Kijiva kritīs trīs dienās, taču šodien tie paši eksperti spiesti atzīt, ka Ukraina var un prot aizstāvēties. Ukraiņu karavīru cīņasspars un prasme pārliecināja Rietumvalstis par tālākā militārā atbalsta nepieciešamību. Lai gan šovasar Ukrainas sabiedrotie lika lielas cerības uz vasaras pretuzbrukumu, panāktās izmaiņas frontē ne tuvu nebija tik plašas, lai teikt, ka uzvara ir tuvu. Šobrīd Ukraina atkal saskaras ar problēmām - ASV un virkne NATO valstu tā arī nav spējīgas piegādāt tik daudz ieroču un aprīkojuma, lai ukraiņu pretuzbrukums būtu veiksmīgs. Viedokļu, kā Ukrainas aizstāvjiem veiksies 2024. gadā netrūkst, taču, ņemot vērā kara grūti paredzamo gaitu, aizvien nav iespējams pateikt, kurš no tiem izrādīsies ticamākais. Tālab šajā “Sargs.lv” rakstā apkopojam dažādus iespējamos scenārijus karadarbības attīstībai, konfliktam ieejot trešajā gadā.
Krievijas diktators un kara noziedznieks Vladimirs Putins atkal un atkal ir skaidri norādījis, ka viņa mērķis nav iekarot tikai 20% no Ukrainas teritorijas. Viņaprāt, Krievija un Ukraina ir vienots veselums. Savukārt neatkarīgas ukraiņu nācijas pastāvēšana ir “ārvalstu sazvērestības plāns pret Krieviju”. Nesenā V.Putina runa Krievijas Aizsardzības ministrijā vēlreiz apstiprina šo ambīciju. Viņš neslēpj, ka vēlas okupēt Ukrainas austrumu un dienvidu daļas. Savukārt pārējo Ukrainas teritoriju Krievijas tirāns, gribētu pārvērst par faktiski okupētu Kremļa marionešu režīma pārvaldītu valsti, kas maz atšķirtos no mūsdienu Baltkrievijas.
Turklāt V. Putina politiskais mērķis ir atjaunot Krieviju kā jaunu lielvaru, pārveidojot Eiropas politisko kārtību. Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas "vienotības" atjaunošana ir priekšnoteikums šai atdzimšanai.
Ņemot vērā Rietumu vilcināšanos, kas saistīta ar ieroču ražošanu, piegādēm un plānošanu, 2024. gads Ukrainai būs vissarežģītākais kopš pirmajiem diviem kara mēnešiem.
Līdz 2023. gada vidum Kijiva vairāk vai mazāk bija pārstājusi paļauties uz Rietumiem, kas tai līdz šim piegādāja bezpilota lidaparātus, elektroniskās kaujas sistēmas un bruņotas kaujas mašīnas, piemēram, tankus un kājnieku kaujas mašīnas. Ukrainas valdība izskatīja iespēju šo tehniku sākt ražot uz vietas Ukrainā. Tika uzsākta vērienīga programma, lai ne tikai atjaunotu Ukrainas pirmskara bruņojuma rūpniecības apjomus, bet pat tos fundamentāli uzlabotu ar Rietumu aizsardzības uzņēmumu palīdzību. Šī pieeja guvusi zināmus panākumus, taču nedz jaunā kaujas tehnika, nedz to ražošanas jaudas nebūs gatavas līdz nākamajam gadam. Kā norāda analītiķi jauna un moderna kaujas tehnika lielākos daudzumos būs pieejama tikai 2026. gadā.
Krievijas iebrukums Ukrainā licis sasparoties NATO aliansei – gan ASV, gan pārējiem sabiedrotajiem. Alianse apņēmusies Ukrainu apgādāt ar tai vitāli nepieciešamo munīciju un gaisa spējām, piemēram, F-16 iznīcinātājiem. Taču šajā brīdī ļoti daudz ko izšķir laiks, proti, jo ilgāks laiks paiet debatējot par palīdzību, jo tālākā nākotnē atbīdās Ukrainas uzvaras datums. Vilcināšanās dēļ dažu mēnešu vietā tie kļūst par gadiem.
Diemžēl Rietumi nespēja īstenot nepieciešamo politiku, lai mazinātu Ukrainas materiālo resursu trūkumu. Kopumā netika īstenoti saskaņoti aizsardzības rūpniecības centieni, lai atbalstītu Ukrainu ar dažāda veida bruņojumu un ieročiem. Arī munīcijas ražošana ir krietni aizkavējusies, jo īpaši Eiropā: no 2,3 miljoniem smagās artilērijas šāviņiem, ko Ukraina izmantoja 2023. gadā, tikai 300 000 nāca no Eiropas. Kopīgas Eiropas iepirkumu iniciatīvas attiecībā uz munīciju kļuva reālas tikai 2023. gada beigās, un līdzīgas iniciatīvas attiecībā uz militāro aprīkojumu sāksies ne agrāk kā 2024. gada pirmajā pusē.
Ukraina joprojām būs atkarīga no Rietumiem attiecībā uz lidmašīnu, lidaparātu bruņojuma un sarežģītu pretgaisa aizsardzības raķešu piegādēm. Šo sistēmu sarežģītība neļauj veikt ražošanu Ukrainas teritorijā. Ukraina joprojām būs atkarīga arī no ārvalstu artilērijas munīcijas piegādēm, jo karā izmantotās munīcijas daudzums un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Šajā kontekstā ir divi galvenie scenāriji – pozitīvais un negatīvais.
Pozitīvais scenārijs
Saskaņā ar Ukrainai vispozitīvāko scenāriju Donalds Tramps netiek ievēlēts ASV prezidenta amatā, un vadībā paliek līdzšinējā ASV prezidenta administrācija, kas skaidri atbalsta Ukrainu. Tas, iespējams, ļautu ASV sākt sniegt Ukrainai dāsnāku palīdzību, jo īpaši modernākus iznīcinātājus "F-16C/D" kā arī beidzot piegādāt tālās darbības ballistiskās raķetes ATACMS. Ar šiem ieročiem Ukraina spētu atbīdīt Krievijas gaisa spēkus tālāk no frontes, tādējādi samazinot to efektivitāti, kas ļautu veiksmīgāk veikt sauszemes operācijas.
Kamēr Ukraina bremzē Krievijas uzbrukumu un nodara ievērojamus zaudējumus okupantu karaspēkam un aprīkojumam, tai vienlaicīgi izdodas uzlabot pašas karavīru apmācības pasākumus aiz frontes līnijas. Tas palielinātu savu vienību saliedētību, veido "jauno spēku" brigādes un ļautu testēt jaunu elektroniskās karadarbības aprīkojumu un bezpilota aizsardzības ieroču prototipus.
Eiropas Savienība (ES) oficiāli iekļāvusi aizsardzības nozari ilgtspējīgas rūpniecības sarakstā, kas atvieglo piekļuvi pētniecības un attīstības fondiem, kredītiem un apdrošināšanai. Tas ļauj uzlabot munīcijas, transportlīdzekļu rezerves daļu un elektronikas ražošanu, kas tiek izmantota Ukrainas dronu ražošanā. Un, lai gan šāds ES solis nāk daudz par vēlu, tā ietekme būs jūtama turpmākajos gados.
Līdz 2024. gada beigām Ukraina, iespējams, būs radījusi priekšnoteikumus, kas nepieciešami, lai atgūtu iniciatīvu un atbrīvotu vairāk teritoriju 2025. gadā, kad no pašmāju un Rietumu rūpniecības līnijām nobrauks vairāk bruņutehnikas un munīcijas. Šajā sakarā ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti maz ietekmētu notikumus Eiropā, taču tas NATO prasītu krietni lielākus resursus nekā līdz šim.
Negatīvais scenārijs
Visnegatīvākais scenārijs Ukrainai ir tāds, ka D. Tramps kļūst par ASV prezidenta amata kandidātu, un ASV diskursā dominē arvien vairāk pret Ukrainu vērsta retorika. Eiropa, visticamāk, turpinās sūtīt ieročus, bet Eiropas aizsardzības uzņēmumiem trūks ražošanas jaudas un rezerves krājumu, kas nepieciešami, lai kompensētu savas armijas spējas. Ukrainai bruņutehnikas trūkums kļūs īpaši jūtams 2024. gada otrajā pusē, kad eiropieši būs izsmēluši savus aukstā kara ieroču un transporta krājumus.
Tādējādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem aizvien vairāk trūks munīcijas un raķešu, kas nepieciešamas, lai uzturētu aizsardzības pasākumus. Krievijas bruņotie spēki varētu izmantot šo situāciju, lai palielinātu spiedienu uz Ukrainas līnijām. Krievijas izrāvienu var apturēt tikai tad, ja Ukrainas spēki atkāpjas. Šis spiediens neļautu Ukrainai pienācīgi rotēt savus spēkus frontē, un tā nespētu atsaukt brigādes no frontes, lai tās apmācītu un atjaunotu. Līdz 2024. gada beigām lielākā daļa Ukrainas brigāžu būtu nogurušas un izsmeltas.
Tā kā laika gaitā Ukrainai sāktu pietrūkt "zeme-gaiss" un "gaiss-gaiss" tipa raķetes, Krievija to izmantotu, lai veiktu stratēģisko bombardēšanu Ukrainas pilsētās. Šīs bombardēšanas kampaņas varētu kavēt Ukrainas plānus atjaunot savu aizsardzības rūpniecību un aizstāt Rietumu kaujas sistēmas ar vietējās ražošanas sistēmām.
Šāda situācija piespiestu daļu ukraiņu bēgt ārpus valsts. Līdz 2024. gada beigām 10 miljoni ukraiņu varētu aizbēgt uz ES, un to skaits turpinātu tikai pieaugt. Bēgļu uzņemšanas izmaksas eiropiešiem būs daudz lielākas nekā izmaksas, kas saistītas ar militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Ja gada beigās Donalds Tramps tiek ievēlēts ASV prezidenta vēlēšanās, Eiropas politisko eliti varētu pārņemt panika, un daudzas Eiropas galvaspilsētas pilnībā pārtrauktu piegādes Ukrainai, novirzot militārās preces saviem bruņotajiem spēkiem, jo baidītos par ASV aiziešanu no Eiropas un iespējamu Krievijas uzbrukumus savai valstij.
Jo vairāk Ukraina un Krievija cenšas gūt uzvaru, jo lielāks ir strupceļš. Daļēji tas ir saistīts ar abu armiju strukturālajiem trūkumiem, piemēram, sliktu taktiku un resursu trūkumu. Karā arvien vairāk izplatās tādas tehnoloģijas kā bezpilota lidaparāti un GPS vadāmā munīcija, kas pārvietošanos atklātā teritorijā padara riskantu. Tas nozīmē, ka, visticamāk, turpināsies ierakumu karš un asiņainas personāla kaujas par maziem ciemiem vai pilsētām.
Arī politiskie procesi var būtiski ietekmēt kara attīstību. Galēji labējo partiju uzplaukums Eiropā un iespējamā Donalda Trampa pārvēlēšana var satraukt Kijivu. Līdzšinējie bijušā ASV prezidenta D. Trampa izteikumi neliecina, ka gadījumā, ja viņš nāks pie varas, tad atbalsts Ukrainai saglabāsies. Ir vien mīklaini izteikumi, ka viņa valdīšanas laikā it kā karš Ukrainā beigsies, taču neviens nezina, vai tas domāts ar Ukrainas vai Krievijas uzvaru.
Tāpat nevar izslēgt, ka atbalsts Ukrainai var samazināties citu bruņotu konfliktu dēļ. Pasaules uzmanība no Ukrainas jau ir tikusi daļēji novirzīta uz Palestīnas teroristiskā grupējuma “Hamās” uzbrukumu Izraēlai. Savukārt uzmanība uz Gazu var pārvirzīties uz iespējamiem konfliktiem starp Izraēlu un Irānu, Irānu un Ameriku, kā arī Ķīnu, Taivānu un Ameriku. Taču tikpat iespējams, ka negaidīts konflikts radīsies kaut kur citur, kas novirzīs uzmanību no Ukrainas un potenciālo palīdzību tai.
