Noziedzīgās Krievijas diktators Vladimirs Putins 26. februārī parakstīja divus dekrētus, ar kuriem oficiāli atjauno Maskavas un Ļeņingradas militāros apgabalus, tādējādi iezīmējot Krievijas militāro spēku pārstrukturēšanas un reformu centienus. Maskavas militārā apgabala un Ļeņingradas militārā apgabala atjaunošana atbalsta paralēlos mērķus - nostiprināt kontroli pār Krievijas operācijām Ukrainā īstermiņā un vidējā termiņā. Tāpat ilgtermiņā šādi plāni palīdzētu sagatavoties iespējamam liela mēroga konvencionālajam karam pret NATO, ziņo ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
V. Putins parakstīja vienu dekrētu, ar kuru Krievijas Ziemeļu flotei (ZF) tiek atņemts "starpdienestu stratēģiskās teritoriālās organizācijas" (Rietumu militārajā terminoloģijā - apvienotā štāba) statuss un Ziemeļrietumu federālā apgabala zeme, kas iepriekš atradās ZF pakļautībā, tiek nodota jaunizveidotajam Ļeņingradas militārajam apgabalam (ĻMA).
V. Putins parakstīja arī otru dekrētu, ar kuru formāli atjaunoja ĻMA un Maskavas militāro apgabalu (MMA). Ļeņingradas militārais apgabals tādējādi pārņems lielāko daļu teritorijas, kas iepriekš atradās Ziemeļu flotes pakļautībā, un MMA pārņēma lielāko daļu teritorijas, kas iepriekš atradās Rietumu militārā apgabala (ZF) pakļautībā. Otrajā dekrētā Dienvidu militārajā apgabalā (DMD) tiek iekļauta arī okupētā Ukraina, proti, visas Hersonas, Zaporižjas, Doņeckas un Luhanskas apgabala teritorijas. Tāpat šajā sarakstā atrodas visa Krima nevis tikai tās daļas, kuras pašlaik atrodas Krievijas okupācijas zonā. Gan okupēto, gan neokupēto Ukrainas teritorijas daļu iekļaušana vēl vairāk norāda uz to, ka Krievija saglabā maksimālistiskus mērķus Ukrainā un cenšas pilnībā iekļaut Krievijas Federācijā visas piecas minētās Ukrainas teritorijas.
Iepriekš Ziemeļu flotes pārziņā bijušo reģionu oficiālā nodošana, visticamāk, ir daļa no plašākiem Krievijas centieniem atjaunot militāro apgabalu pavēlniecību kā galveno Krievijas sauszemes spēku štābu, vienlaikus nododot jūras spēkus Krievijas Jūras spēkiem, ziņo "ISW". Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļi 2023. gada novembrī ziņoja, ka visu piecu Krievijas flotu - Ziemeļu, Klusā okeāna, Baltijas un Melnās jūras flotes un Kaspijas jūras flotes - jūras spēki varētu atgriezties tiešā Krievijas Jūras spēku pakļautībā, savukārt flotu sauszemes, aviācijas un pretgaisa aizsardzības līdzekļi tiks nodoti militāro apgabalu komandām. Šī informācija vēl nav apstiprināta, taču šķiet, ka Krievijas militārie spēki cenšas no jauna konsolidēt sauszemes spēkus un līdzekļus militāro apgabalu pakļautībā, vienlaikus konsolidējot jūras spēkus Krievijas jūras spēku komandķēdes pakļautībā.
26. februāra dekrēts oficiāli likvidē Rietumu militāro apgabalu, ko Krievijas Aizsardzības ministrija (AM) izveidoja 2010. gadā. Iepriekš šis apgabals aptvēra Krievijas robežu ar Ukrainas ziemeļaustrumiem, Baltkrieviju un Baltijas valstīm, kas izstiepa stratēģisko fokusu starp Krievijas operāciju pārraudzību Ukrainā un NATO. Tāpēc Rietumu militārā apgabala atkal sadalīšana ir tiešs risinājums šim jautājumam. ĻMA tagad darbosies gar NATO ziemeļaustrumu robežu, bet MMA robežosies ar Ukrainas ziemeļaustrumiem un Poliju, kas ļaus Krievijai vienlaicīgi izvietot karaspēku pret NATO un racionalizēt komandvadību un kontroli karam Ukrainā. V. Putins iepriekš apgalvoja, ka Maskavas militārā apgabala izveidošana bija nepieciešama pēc Somijas pievienošanās NATO, tādējādi norādot uz skaidru Kremļa nodomu izmantot apgabalu, lai pretdarbotos NATO.
Krievijas mērķis ir militāri dominēt Baltijas jūras reģionā, un tuvāko gadu laikā Krievijas sauszemes spēku un gaisa desanta karaspēka skaitliskais sastāvs Igaunijas virzienā būtiski pieaugs, ikgadējā ziņojumā norāda Igaunijas Ārējais izlūkdienests.
2022. gada beigās Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par plāniem pārskatīt Krievijas bruņoto spēku organizatorisko struktūru, reformēt militāro vadību, izveidot papildu vienības un formējumus gandrīz visās karaspēka šķirās un palielināt personālsastāvu līdz 1,5 miljoniem karavīru. Šīs vērienīgās reformas plānots īstenot trīs līdz četru gadu laikā, un tās tiek pamatotas kā atbilde uz NATO paplašināšanos.
Saskaņā ar vienu no iespējamajiem scenārijiem Krievijas sauszemes spēku un gaisa desanta spēku personālsastāvs Igaunijas virzienā var gandrīz divkāršoties salīdzinājumā ar aptuveni 19 000 cilvēku, kas bija līdz 2022. gada 24. februārim, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tas, cik lielā mērā šīs vienības sasniegs kaujas gatavību, ir atkarīgs no Krievijas spējas rekrutēt, apmācīt un noturēt dienestā līgumkaravīrus, paskaidrots ziņojumā.
Otrs prioritārais reģions ir Somijas virziens, kur Krievijas militārā klātbūtne iepriekš bija minimāla, bet situācija mainījusies pēc tam, kad Somija pērn aprīlī tika uzņemta NATO, norāda Igaunijas Ārējais izlūkdienests.
"Krievija plāno izveidot 44. armijas korpusu, kura štābs, visticamāk, atradīsies Petrozavodskā," teikts ziņojumā.
Tajā norādīts, ka Krievijas militārās reformas panākumus un termiņus lielā mērā noteiks kara gaita Ukrainā. Ja Krievijai izdosies īstenot reformu, NATO nākamajā desmitgadē varētu saskarties ar padomju stila masu armiju. Šī armija, visticamāk, būs tehnoloģiski mazāk attīstīta par NATO sabiedroto aizsardzības spēkiem lielākajā daļā jomu, izņemot elektronisko karadarbību un tāla darbības rādiusa triecienspējas.