Brigāde, kura teju gandrīz visus divus kara gadus atradusies Avdijivkā bija nogurusi līdz kaulam. Munīcijas bija maz, un krievi katru dienu veica desmitiem gaisa triecienu, lai iznīcinātu pat nocietinātās pozīcijas. Morālei krītot, neskaidros apstākļos pazuda bataljona komandieris, kas bija atbildīgs par simtiem vīru, kā liecina tiesībsargājošo iestāžu dokumenti, ar kuriem iepazinās aģentūra "Associated Press". Viens no karavīriem, kas bija kopā ar viņu, tika atrasts miris. Kopš tā laika komandieris un vēl viens karavīrs nav redzēti.
Krievu karavīri nāca viļņos - lai piespiestu ukraiņu aizstāvjus tērēt vērtīgās lodes, vispirms ieradās viegli bruņoti un neapmācīti okupanti, bet pēc tam - labi apmācīti karavīri. Reizēm krievu grupas izskrēja no ierakumiem viņu priekšā un atklāja uguni.
Nedēļas laikā Ukraina bija zaudējusi Avdijivku, pilsētu Doņeckas apgabalā, kuru tā aizstāvēja jau ilgi pirms Krievijas iebrukuma. Gandrīz ielenkti un ar ievērojamu skaitlisko mazākumu, ukraiņi pieņēma lēmumu atkāpties un izvairīties no tāda paša nāvējoša aplenkuma, kādu karavīri piedzīvoja Mariupoles ostas pilsētā "Azovstaļ" tēraudlietuvē, kur tūkstošiem cilvēku nokļuva gūstā vai tika nogalināti.
Aģentūra "Associated Press" intervēja 10 ukraiņu karavīrus, lai rekonstruētu, kā trūkstošā munīcija, milzīgais krievu skaits un nepareiza militārā vadība noveda pie gada laikā smagākās Ukrainas sakāves.
Tās pašas problēmas apdraud Ukrainas tuvāko nākotni.
"Mēs bijām noguruši ne tik daudz fiziski, cik psiholoģiski, būdami piesaistīti šai vietai," sacīja Viktors Biljaks, 110. brigādes kājnieks, kurš šajā reģionā atradās kopš 2022. gada marta.
Viņa vienība atradās Avdijivkas dienvidu nomalē, pozīcijā, ko sauc par Zenītu. Parasti karavīri raktu nocietinājumus, taču V. Biljaks sacīja, ka tur nepārtraukti notiek krievu uzbrukumi un nav ne enerģijas, ne aprīkojuma.
Kareivis vārdā Olehs ieradās oktobra vidū kopā ar 47. brigādi. Viņš teica, ka slikti apmācītie krievu kājnieki, tērpušies jaunās uniformās un soļojoši rindās, bija viegli mērķi. Ukraiņu munīcijas krājumi bija pietiekami, lai atvairītu uzbrukumus.
Tā kā munīcijas krājumi bija izsīkuši, ukraiņi cīnījās, izmantojot visa kalibra munīciju, kas bija palikusi noliktavās. Karavīri teica, ka uz katru izšauto šāviņu krievi izšāva astoņus vai deviņus.
Ukraiņu karavīru vidū radās doma par sakāvi.
Simtiem ukraiņu karavīru atkāpās uz Avdijivkas koksa rūpnīcu pēc atkārtotiem Krievijas uzbrukumiem pagājušajā rudenī. Padomju laikos celtā rūpnīca, kas bija ieliņu, dzelzceļu un tuneļu mudžeklis, bija gandrīz ideāla aizsardzības pozīcija.
Taču, sākoties jaunajam gadam, pat koksa rūpnīcā karavīri jutās neaizsargāti.
Ukraiņu brigādes cenšas mainīt karavīrus no tiešajām frontes pozīcijām pēc dažām dienām vai ne vairāk kā pēc nedēļas. Savukārt brigādes, kas ilgstoši iesaistās kaujās, ir jāatsauc un jāpastiprina, lai tās varētu aizstāt bojāgājušos vai ievainotos un atjaunot krājumus. Avdijivkā tas nenotika.
Kamēr amatpersonas Kijivā strīdējās par delikāto jautājumu par iesaukuma paplašināšanu, daudzi karavīri austrumos jutās pamesti no Rietumu sabiedrotajiem, no augstākās vadības un no Ukrainas kolēģiem.
Krieviem bija šķietami neierobežots cilvēku un munīcijas krājums. Ukraiņu vīri redzēja, ka viņu iespējas sašaurinās.
Ņemot vērā pastāvīgo spiedienu un ārvalstu palīdzības trūkumu, tika runāts par atkāpšanos, teica Olehs. "Pastāvīgie uzbrukumi mūs nogurdināja."
Februāra otrās nedēļas sākumā ieradās 3. uzbrukuma brigāde, kurai bija pavēlēts doties uz koksa rūpnīcu. Līdz brīdim, kad pieredzējušie ukraiņu kaujinieki tur nokļuva, krievu karaspēks bija gandrīz ielencis teritoriju.
8. februārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atvaļināja Ukrainas armijas virspavēlnieku ģenerāli Valēriju Zaļužniju. Tas bija lielākais militārais satricinājums kopš kara sākuma.
V. Biljaks 15. februārī saņēma pavēli 110. brigādei naktī atkāpties no sava punkta Avdijivkas dienvidu flangā. Viņš bija atradies tajā punktā nepilnus divus gadus.
"Tas būtu bijis labāk, ja tas būtu noticis agrāk. Mēs vienmēr bijām gatavi visu pamest un bēgt no turienes, jo jau sen zinājām, ka tuvojas beigas," teica V. Biljaks.
Nākamajā dienā arī 3. uzbrukuma brigāde saņēma pavēli atkāpties no koksa rūpnīcas.
17. februārī Krievija paziņoja, ka kontrolē Avdijivku un tās koksa rūpnīcu.
Ukrainas jaunais militārais virspavēlnieks ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis 29. februārī nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzsvēra pieredzējušu un izlēmīgu komandieru nozīmi un norādīja, ka Doņeckas piemērs ir atklājis "zināmas kļūdas situācijas analīzē un ienaidnieka novērtēšanā".