Militārajā poligonā netālu no Kijivas aizvadīti militāro dronu testi, kuros piedalījās arī Ukrainas jaunuzņēmums "Swarmer". Jaunuzņēmums reģistrēts Delavērā, taču tā biroji atrodas Rumānijā un Polijā. Lai arī militārie droni nav vairs jaunums, tomēr šajos testos bija kas īpašs, proti, droni, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai strādātu kopā kā koordinēts dronu spiets.
"Swarmer" piecu inženieru komandai vajadzēja aptuveni 20 minūtes, lai sagatavotu dronus misijai: atrast un iznīcināt divus mērķus, kas bija paslēpti kaut kur laukā. Parasti droniem ir vajadzīgi piloti, kas aprīkoti ar videospēļu tipa kontrolieriem un speciālām brillēm, lai redzētu caur dronu kustības.
Jaroslavs Šerstjuks, bijušais Ukrainas armijas virsnieks kartē norādīja mērķus, nospieda starta taustiņu un atliecās krēslā. Divi izlūkošanas droni pietuvojās."Katrs no tiem pats izlēma labāko trajektoriju, pamatojoties uz iespējamo reljefa vai citiem iespējamiem šķēršļiem, ko mēs norādījām kartē," teica J. Šerstjuks, vērodams to gaitu ekrānā.
Bumbvedēju droni atrada savus mērķus un J. Šerstjuks apstiprināja uzbrukumu. Mērķi tika iznīcināti un novērošanas drons pēc tam veica uzbrukuma seku fiksāciju.
Tā kā karš pret Krieviju ieilgst, Ukraina kļūst par izmēģinājumu poligonu vismodernākajām karadarbības metodēm, tostarp droniem un citiem transportlīdzekļiem, kas spēj paši izpildīt daļu no savas misijas. Serhijs Kuprienko, 39 gadus vecais "Swarmer" dibinātājs un vadītājs, uzskata, ka viņu dronu spietus varētu izmantot jau šogad. "Mēs jau esam izturējuši pirmos kaujas testus," viņš teica.
Ļaujot vienam pilotam kontrolēt vairākus bezpilota lidaparātus, "Swarmer" mērķis ir mazināt darbaspēka trūkumu, kas pēdējās nedēļās Ukrainas bruņotos spēkus ir nostādījis grūtībās. Izmantojot mākslīgo intelektu, uzņēmuma droni autonomi reaģē uz mainīgajiem apstākļiem un sazināsies savā starpā, lai organizētu uzlidojumu.
Tehnoloģijas ir bijušas Ukrainas cīņas balsts jau no brīža, kad 2022. gada februārī Krievijas tanki pārbrauca Ukrainas robežas. Demogrāfija - 144 miljoni Krievijas iedzīvotāju pret 38 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju - padarīja Maskavas darbaspēka un materiālu pārsvaru nesalīdzināmu. Nebija iespējams cīnīties pret uguni ar uguni, tāpēc tika izmantoti droni.
Bezpilota lidaparāti ir paplašinājuši buferzonu starp Ukrainas un Krievijas kaujiniekiem no pāris kilometru līdz pat 20km, intervijā portālam "POLITICO" norādīja Ukrainas digitālās transformācijas ministra vietnieks Alekss Borņakovs. "Visu, kas atrodas šajā "pelēkajā zonā", to var iznīcināt ar droniem," viņš teica.
To izšķirošā loma tika oficiāli atzīta 2024. gada februārī, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izveidoja jaunu bruņoto spēku atzaru - Bezpilota sistēmu spēkus, kas pilnībā veltīti darbam ar gaisa, sauszemes un jūras droniem. Dažas dienas vēlāk viņa valdība paziņoja, ka līdz 2024. gada beigām Ukraina ir gatava saražot vairāk nekā miljonu dronu.
Pat ja nesen paziņotais ASV militārās palīdzības pieplūdums palīdzēs Ukrainai dažādot tās pieeju, bezpilota lidaparāti nekur nepazudīs. "Tiklīdz atkal būs pieejama papildu artilērija, ukraiņi mazāk izmantos komerciālos dronus," sacīja Torstens Reils, mākslīgā intelekta aizsardzības uzņēmuma "Helsing", kas sadarbojas ar Ukrainas valdību, līdzdirektors.
Ukrainas izaicinājums ir tas, ka Krievija ir apzinājusies šīs tehnoloģijas graujošo spēku un ir ķērusies pie elektroniskās kaujas - izvietojusi transportlīdzekļus, kas pārklāti ar antenām, lai traucētu radiofrekvences, uz kurām paļaujas Ukrainas dronu piloti. "Krievijai frontes līnijā ik pēc 10 kilometriem ir traucēšanas stacijas, tāpēc Ukrainas iepriekš veiksmīgā uz droniem balstītā pieeja vairs nedarbojas tik labi kā agrāk," sacīja T. Reils.
Papildus tam, ka traucēšana var ne tikai atslēgt dronus no to pilotiem, bet arī traucēt navigācijas sistēmas, piemēram, GPS. Vēl ļaunāk, Krievijas tehnoloģijas var noskaidrot dronu pilotu atrašanās vietu - kuriem daudzos gadījumos ir jāatrodas salīdzinoši netālu. Bažas par elektroniskā kara veidiem ir veicinājušas Vašingtonas nevēlēšanos nodrošināt Kijivai ASV ražotos spiegu dronus "Reaper".
Lai mēģinātu saglabāt savu pārsvaru, Ukraina ir uzsākusi centienus pārveidot sevi par tehnoloģiju līderi dronu kara jomā, sadarbojoties ar vietējiem un Rietumu uzņēmumiem, lai izstrādātu pretpasākumus, testētu tos un izvietotu kaujas laukā.
Priekšgalā ir valdības programma "Brave1" - kopuzņēmums, kas ietver sešas ministrijas un ir veidots pēc ASV Aizsardzības inovāciju vienības parauga, kas ir Aizsardzības ministrijas struktūrvienība, kuras uzdevums ir veicināt komerciālo tehnoloģiju ieviešanu militārajā jomā.
Aptuveni gadu pēc programmas "Brave1" uzsākšanas aptuveni 700 izgudrojumu, kas piedalījās programmā, tika apstiprināti izmantošanai Ukrainas bruņotajos spēkos un aptuveni 40 no tiem ir nonākuši frontē. Kad ir identificēts darbojošs prototips, valdības sertifikātu var iegūt 21 dienas laikā.
"Brave1" atbalsta jaunuzņēmumus, kas cita starpā darbojas medicīnas tehnoloģiju, loģistikas un kiberdrošības jomā. Taču tās galvenā prioritāte ir bezpilota sistēmas. "Mērķis ir, lai kaujas laukā cīnītos roboti, nevis cilvēki," teica A. Borņakovs.
