Saskaroties ar daudzajiem konfliktiem visā pasaulē, kodolvalstis stiprina savus atomieroču arsenālus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI). Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu kaujas gatavībā esošo kodolgalviņu skaits strauji pieaug.
"Lai gan kopējais pasaules kodolgalviņu skaits turpina samazināties, jo Aukstā kara laika ieroči tiek pamazām demontēti, mums par nožēlu jānovēro (..) kaujas gatavībā esošo kodolgalviņu skaita pieaugums," norādījis SIPRI direktors Dens Smits.
"Šī tendence, domājams, turpināsies un tuvāko gadu laikā, iespējams, pastiprināsies," atzinis Smits, piebilstot, ka tas ir ļoti satraucoši.
Izstrādājamo kodolieroču skaits arī pieaug, jo valstis paļaujas uz kodolatturēšanu, teikts ziņojumā.
No 12 121 kodolgalviņas, kas šī gada janvārī bija fiksētas visā pasaulē, 9585 atradās armiju noliktavās iespējamajai pielietošanai.
3904 no šīm kodolgalviņām bija uzstādītas uz raķetēm vai lidmašīnām. Tas ir par 60 vairāk nekā pagājušā gada janvārī.
Kodolgalviņu skaits desmitgadēm ilgi ir samazinājies, taču tas noticis pamatā uz to Krievijas un ASV atomieroču rēķina, kas tikuši norakstīti pēc Aukstā kara.
Saskaņā ar SIPRI datiem bez ASV un Krievijas kodolieroči ir vēl septiņām valstīm - Ķīnai, Francijai, Lielbritānijai, Pakistānai, Indijai, Izraēlai un Ziemeļkorejai.