Izdevums "The Insider" ir ieguvis uzlauztu Krievijas Ārējās izlūkošanas aģentūras (SVR) virsnieku saraksti, kas atbild par "informācijas karu" ar Rietumiem. Noplūdušie dokumenti, kas paredzēti dažādām valdības aģentūrām, atklāj Kremļa stratēģiju: dezinformācijas izplatīšana par jutīgām Rietumu tēmām, nepatiesu ziņu izvietošana, uzdodoties par radikāliem Ukrainas un Eiropas politiskajiem spēkiem (gan īstiem, gan speciāli izveidotiem), apelēšana pie emocijām, kā arī jaunu interneta platformu izmantošana novecojušu platformu, piemēram, "RT" un "Sputnik", vietā.
Dokumentos ir arī detalizēti aprakstītas lokālas kampaņas pret krievu emigrantiem, tostarp centieni diskreditēt uz ASV pārcēlušos Alekseja Navaļnija Pretkorupcijas fondu.
Šīs slepenās operācijas kodētais nosaukums bija "Projekts Kailo". Operācija bija iecerēta arī kā "perfekti neizsekojama - bez jebkādām saitēm, kas to jebkad saistītu ar Krievijas izlūkdienestiem", taču tas netraucēja "The Insider" un tā izmeklēšanas partnerim "Der Spiegel" nokļūt līdz Krievijas izlūkdienestiem, konkrēti SVR, kas nodarbojas ar ārvalstu izspiegošanu. Mērķis, kā izklāstīts noplūdušo e-pasta vēstuļu un dokumentu daļā, bija uzkurināt Rietumos pretvalstisku noskaņojumu, jo īpaši saistībā ar atbalstu Ukrainai.
"Kailo" arhitekts bija Mihails Koļesovs, plecīgs, plikgalvains, 45 gadus vecs SVR virsnieks, kurš iepriekš bija dislocēts Kabulā, Afganistānā.
2022. gada 23. maijā M. Koļesovs sev pa e-pastu nosūtīja "Word" dokumentu ar vienkāršu nosaukumu "Propaganda". Šķita, ka tas ir izklāsts prezentācijai, ko M. Koļesovs bija iecerējis sniegt trīs dienas vēlāk privātā apaļā galda diskusijā Krievijas Senātā par "informācijas karu ar Rietumiem".
Tāpēc M. Koļesova jaunais priekšlikums bija izstrādāts, lai ieviestu jaunu shēmu Kremļa propagandas pieejā: "sistemātiska, mērķtiecīga un aktīva, ofensīva rakstura".
Viņš ierosināja, ka SVR tagad vajadzētu nevis paust vienkāršus prokrieviski orientētus argumentus, bet gan censties "padziļināt iekšējās pretrunas starp valdošajām elitēm" Rietumos, izveidojot viltus NVO - patiesībā Kremļa aģentu finansētu un vadītu fiktīvu NVO, lai izraisītu pretvalstiskas demonstrācijas galvenā pretinieka, kā ASV dēvē Krievijas specdienesti, un tās "satelītvalstu" teritorijā.
Viltus reklāmas, kas maskētas kā ziņu virsraksti un ko sagatavojuši SVR vervētāji, būtu redzamas gandrīz jebkurā datora ekrānā vai mobilajā ierīcē, ko izmanto mērķauditorija Rietumos, vilinot to noklikšķināt un nokļūt Krievijas kontrolētos interneta resursos.
Viena no M. Koļesova izstrādātajām stratēģijām bija izlikties stingrāk proukrainiski noskaņotam nekā leģitīmām pilsoniskās sabiedrības grupām, izvirzot pārmērīgi augstas prasības Ukrainas bēgļiem, lai vietējo vēlētāju acīs aizstāvēšana viņu vārdā izskatītos nepamatota vai atsvešinoša.
Šī metode, kā pārņemt un pēc tam diskreditēt kādu lietu no iekšienes, izmantojot ekstrēmistisku pozu, ir Krievijas specdienestu iecienīta tradīcija.
SVR bēgļu jautājuma izmantošana nebija tikai teorētiska. Vācijas varas iestādes ir identificējušas vairāk nekā divus desmitus šķietami leģitīmu ziņu vietņu, kas ar rakstiem, piemēram, "Kā ukraiņi laupa Vācijas ekonomisko labklājību", centās ietekmēt vietējo iedzīvotāju attieksmi pret bēgļiem no Ukrainas.. Berlīne ir konstatējusi, ka šie portāli ir daļa no plašas Krievijas ietekmes operācijas, tāpat kā simtiem tūkstošu kontu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kuros tiek publicēti fotoattēli ar sensacionāliem saukļiem, kas ir kā no Veimāras laikiem - "Vācija grimst bezpajumtniecībā", "Pat maize ir greznība".
Eiropas politiķi jau iepriekš bija izteikušies, ka ukraiņi, bēgot no kara, kļūst par slogu valsts resursiem. Piemēram, 2022. gada septembrī Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības (Vācijas konservatīvās partijas) līderis Frīdrihs Mercs bija apsūdzējis Ukrainas bēgļus "labklājības tūrismā", par ko vēlāk pats F. Mercs atvainojās.
Projekta Kailo vispilnīgākā versija bija datēta ar 2023. gada 9. janvāri, un tā bija marķēta ar dīvaini izskatīgu emblēmu, kurā kirilicas un angļu valodas kombinācijā rakstīts "SVR-Project", kur krievu burts В ("V") ir "Bitcoin" logotips, bet O vārdā "project" ir globuss, kas neizprotami aizgūts tieši no SVR emblēmas.
2012. gadā SVR militārā vienība Nr. 54939 izsludināja konkursus privātā sektora pētījumiem, kuru uzdevums bija "masveidā izplatīt informatīvos vēstījumus noteiktos sociālajos tīklos ar mērķi veidot sabiedrisko domu". Viena no pētniecības programmām, ko izstrādāja uzņēmums "Iteranet", bija ar kodu "Storm-12".
Pēc M. Koļesova teiktā, SVR pat izstrādāja lietotāju aktivitātes rādītājus: klikšķu skaitu, laiku, kas pavadīts, lasot SVR ģenerētos materiālus, un publicētos komentārus.
Dokumentā teikts, ka "kampaņas vadmotīvs ir spēcīgākās emocijas - baiļu iedvešana cilvēka psihē. Tās ir bailes par nākotni, nedrošība par rītdienu, nespēja veidot ilgtermiņa plānus, neskaidrais bērnu un nākamo paaudžu liktenis."
Projekta mērķis ir, lai jau pēc četrām līdz piecām nedēļām sasniegtu sākotnējos rezultātus un aptuveni pēc trim līdz sešiem mēnešiem vidēja termiņa visaptverošus mērķus. Pirmo SVR mēra kā atteikšanos no status quo liberālajās demokrātijās un Eiropas Savienībā, papildinot to ar tautas protestiem - ne vairāk kā 100 cilvēku, katrs ar 100 eiro kompensāciju. Visi notikumi tiktu filmēti un ierakstīti "turpmākai izplatīšanai plašsaziņas līdzekļos". Vidēja termiņa mērķi ir diskreditēt Ukrainu. Šādas ietekmes operācijas izmaksas ir norādītas kā diezgan lētas: 3 ASV dolāri mēnesī par lietotāju.
Tam sekoja citi triki. Oktobrī, neilgi pēc Hamās uzbrukuma Izraēlai, uz ebreju iestāžu sienām visā Parīzē tika uzkrāsoti simtiem Dāvida zvaigžņu, kuru attēli vēlāk izplatījās tiešsaistē. Vainīgie patiesībā bija krieviski runājošs pāris no Moldovas, kas tika pieķerts pie nodarījuma un paskaidroja, ka viņi tika savervēti šīs viltus karoga operācijas veikšanai, izmantojot "Telegram" ziņojumapmaiņas programmu.
Pavisam nesen trīs vīrieši Eifeļa torņa priekšā novietoja zārkus ar Francijas karogiem un uz tiem uzrakstiem "Francijas karavīri Ukrainai" - atsauce uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinājumu, ka kādu dienu Odesas ostas pilsētas aizsardzībai varētu tikt izvietoti Francijas karavīri. Tiek ziņots, ka vīrieši par šo kampaņu ir saņēmuši līdz 400 eiro.
Lai nerastos šaubas par SVR projekta viltīgo raksturu, M. Koļesovs un M. Kuļomins ir vienisprātis, ka morālei un ētikai šajā slepenajā psiholoģiskā kara veidā nevajadzētu būt nekādai nozīmei. M. Kuļomins projekta galīgo versiju nosūtīja savam tēvam, ģenerālim Aleksandram Kuļominam, atvaļinātam Aizsardzības ministrijas 12. galvenās pārvaldes, kas pārrauga kodolieročus, virsniekam.
Spriežot pēc M. Koļesova un M. Kuļomina sarakstes, viņu darbības tika koordinētas ar Krievijas militārās izlūkošanas struktūrvienību GRU. Piemēram, sarakste liecina, ka M. Kuļomina tēvs 2023. gada 30. maijā pārsūtīja projekta versiju FSB tehniski zinātniskā dienesta vadītājam Černovoļcovam. Černovoļcova rēķinu dokumenti liecina, ka tūlīt pēc versijas saņemšanas sākās zvanu sērija ar ģenerāli Andreju Averjanovu - GRU 29155. vienības vadītāju, kas bēdīgi slavena ar slepkavību un sabotāžas operāciju veikšanu ārzemēs. Viena no M. Koļesova vēstulēm M. Kuļominam, kurā skaidrots projekts, ir ar virsrakstu "Atbilde AA" - iespējams, atsaucoties uz A. Averjanova uzdotajiem jautājumiem par projektu.
Lai gan e-pasta sarakstē starp M. Koļesovu un M. Kuļominu nav minēts, kad operācija "Kailo" tika oficiāli apstiprināta, līdz 2023. gada martam abi SVR virsnieki sāka vākt desmitiem potenciālo kandidātu CV visdažādākajiem amatiem - visiem kandidātiem bija zināma iepriekšēja pieredze izlūkošanas darbā un vismaz vienas svešvalodas zināšanas.
Starp pielikumiem, kas noplūda no viņa pastkastītes, ir arī paša M. Koļesova CV - publiskā un privātā versija. Publiskajā norādīts, ka viņš ir Krievijas "drošības ideju laboratorijas", kura tīmekļa adrese ir peacemaker.ru, nodaļas vadītājs. (Pašlaik vietne tiek veidota). Privātajā CV norādīts, ka M. Koļesovs pēdējos 19 gadus ir strādājis SVR un 2019. gadā apbalvots ar 2. pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvzemei". Starp viņa specializācijām: "aģitācijas un propagandas kampaņu izstrāde un veicināšana, lai atbalstītu Krievijas ārpolitiku starptautiskajā arēnā (īstenoti vairāk nekā 1500 pasākumi)".
M. Kuļesova un M. Kuļomina e-pasta sarakstē ir trīs "Ledorub" shēmas, kas vērstas pret ārzemēs dzīvojošiem disidentiem. Vispilnīgākā lieta ir par bijušo baņķieri no Krievijas, kurš pašlaik dzīvo Bostonā un ir iesaistīts līdzekļu vākšanā mirušā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija Pretkorupcijas fondam. Tā kā šī persona ir iekļauta slepkavību sarakstā, "The Insider" neatklāj tās vārdu.)
