Saskaņā ar laikraksta “The Washington Post” rakstīto, kas atsaucas uz anonīmu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieku, Ukraina šobrīd kontrolē gāzes sadales staciju Sudžas pilsētā Krievijas Kurskas apgabalā. Tikmēr Ukraina vēlas saņemt ASV atļauju izdarīt triecienus pa lidlaukiem dziļi Krievijas teritorijā.
Turklāt tiek atzīmēts, ka Krievijas Nacionālā gvarde paziņoja par pastiprinātu apsardzi ap Kurskas atomelektrostaciju, kas atrodas aptuveni 70 km uz ziemeļaustrumiem no Sudžas pilsētas.
Jāpiebilst, ka par Ukrainas bruņoto spēku kontroli pār Sudžas gāzes mērīšanas staciju jau 7. augustā ziņoja Krievijas militārie blogeri, taču oficiāla apstiprinājuma nebija. Pēc Zelenska padomnieka teiktā, stacija, visticamāk, netiks izmantota kā politiskā spiediena instruments, jo cauruļvads jebkurā gadījumā šķērso Ukrainu un Kijiva varētu pārtraukt plūsmu jebkurā brīdī.
7. augustā gāzes cenas Eiropā sasniedza šogad augstāko līmeni pēc ziņām, ka Ukrainas armija varētu būt ieņēmusi stratēģiski svarīgo gāzes tranzīta punktu Sudžā. 8. augustā gāzes cenas turpināja pieaugt. Dabasgāzes plūsma caur Ukrainu joprojām turpinās, lai gan tā ir zemākajā līmenī šogad.
Viņš arī sacīja, ka Ukraina izvietojusi ievērojamu skaitu karavīru, kas ieņēmuši aptuveni 100 kvadrātkilometrus pretinieka teritorijas. Trīs dienu laikā, pēc Zelenska padomnieka teiktā, Ukrainas karaspēks virzījās tālāk cauri pilsētām, sagūstīja simtiem krievu karagūstekņu un ieņēma gāzes sadales staciju.
Tiek atzīmēts, ka Ukrainas uzbrukums ir bijis veiksmīgāks, nekā daudzas amatpersonas Kijivā bija gaidījušas. Lai gan šīs operācijas precīzs mērķis nav skaidrs, pēc analītiķu domām, izņemot potenciālo Krievijas spēku novirzīšanu no Doņeckas apgabala austrumu daļas, Ukraina, iespējams, cenšas iegūt ietekmes sviras turpmākajām sarunām.
"Ukrainas karaspēks acīmredzot ir pietiekami tālu pavirzījies Kurskas apgabala dziļumā, bet cik lielu teritoriju viņi kontrolē vai faktiski plāno kontrolēt, joprojām nav zināms," pauda Kārnegija fonda vecākais pētnieks Maikls Kofmans.
Neatkarīgi no iemesla Kurskas uzbrukuma operācija ir radījusi jaunu spiedienu uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, jo Krievijas iedzīvotāji bija spiesti evakuēties no reģiona, kurā viņi saskaras ar tāda paša veida apšaudēm, no kurām jau vairāk nekā divus gadus cieš Ukrainas civiliedzīvotāji.
6. augusta rītā kļuva zināms par jaunu Ukrainas un Krievijas robežas pārkāpumu. Tiek ziņots, ka diennakts laikā Ukrainas karaspēks pārvarēja divas aizsardzības līnijas Kurskas apgabalā. Divarpus gadu laikā karā pret Ukrainu Krievijas varas iestādes to būvniecībā ieguldījušas 15 miljardus rubļu.
Ukrainas militārā vadība oficiāli nekomentē notikumus Kurskas apgabalā. Tikmēr “The Telegraph” raksta, ka 48 stundu laikā Ukraina ieņēmusi vairāk teritorijas nekā visa 2023. gada pretuzbrukuma laikā.
Tiek atzīmēts, ka Ukrainas uzbrukuma operācijas Kurskas virzienā nepalēninās. Pēc ekspertu domām, šim uzbrukumam ir trīs galvenie mērķi. Starp tiem ir Krievijas spēku novirzīšana no uzbrukuma operācijām Doneckas apgabalā.
