Spriedze Tuvajos Austrumos pēc 1. oktobra Irānas masveida raķešu uzbrukuma Izraēlai sasniegusi jaunu līmeni. Uzbrukums, kurā tika izšautas gandrīz 200 ballistiskās raķetes no Irānas teritorijas, ir līdz šim vērienīgākais Teherānas agresijas akts. Analītiķi brīdina, ka šī eskalācija var izraisīt plašāku konfliktu visā reģionā, lai gan vēl nav skaidrs, vai karadarbība aprobežosies ar vienu triecienu apmaiņu vai eskalēsies ilgstošā atriebības triecienu sērijā.
Irānas Islāma Revolucionārās gvardes korpuss (IRGK) uzņēmās atbildību par uzbrukumu, to dēvējot par atriebību pēc nesenajiem Izraēlas uzbrukumiem, kuros nogalināti vairāki teroristisko organizāciju līderi, tostarp “Hizbollah” vadītājs Hasans Nasralla, “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija un kāds Irānas spēku komandieris. IRGK paziņoja, ka uzbrukums bija “likumīga, racionāla un pamatota atbilde” uz Izraēlas "teroristu uzbrukumiem". Pēc Irānas avotu teiktā, 90% no raķetēm sasniedza savus mērķus, lai gan informācija par nodarītajiem postījumiem vēl nav skaidra.
Šis ir jau otrais nozīmīgais Irānas uzbrukums Izraēlai pēdējo mēnešu laikā. Aprīlī Irāna izšāva vairāk nekā 300 raķetes un dronus pēc tam, kad Izraēla uzbruka Irānas diplomātiskajai bāzei Sīrijā. Tomēr šis uzbrukums bija ievērojami agresīvāks, jo raķetes, iespējams, tika mērķētas uz blīvi apdzīvotām Izraēlas pilsētām, nevis attālām militārām bāzēm.
Irańskie rakiety balistyczne spadają na Izrael. Pytanie, jaką będzie odpowiedź Izraela na ten zmasowany atak rakietowy. pic.twitter.com/AhXuEaq84V
— Artur Micek (@Artur_Micek) October 1, 2024
ASV un starptautiskā reakcija
Uzbrukuma laikā ASV spēki palīdzēja Izraēlai aizsargāties pret raķešu uzbrukumu, palīdzot pārtvert daudzas no Irānas radītajām raķetēm. ASV prezidents Džo Baidens pauda nepārprotamu atbalstu Izraēlai, norādot, ka Amerikas Savienotās Valstis “pilnībā atbalsta Izraēlu” un ir palīdzējušas novērst Irānas uzbrukumu, kuru viņš nosauca par “neefektīvu”.
Arī ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins paudis atbalstu Izraēlai, vietnē “X” rakstot, ka šodien sazinājies ar Izraēlas aizsardzības ministru Joavu Galantu, lai pārrunātu draudus sakarā ar Irānas uzbrukumu Izraēlai.
Tikmēr Irānas amatpersonas uzstāj, ka viņu operācija bija veiksmīga. Irānas valdības pārstāvis apstiprināja, ka valsts ir “gatava jebkuram karam” un neatturēsies no savu sabiedroto un interešu aizsardzības reģionā.
Eiropas līderi un starptautiskās organizācijas ir plaši nosodījušas eskalāciju. Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers atgādināja Lielbritānijas atbalstu Izraēlai, savukārt ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicināja nekavējoties izbeigt konfliktu, nosodot “eskalāciju pēc eskalācijas” reģionā. Stingru nosodījumu paudis arī Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels.
“Bīstamais uzbrukumu un atriebības cikls var izkļūt no kontroles. Ir nepieciešams tūlītējs pamiers visā reģionā. ES joprojām ir pilnībā apņēmusies palīdzēt novērst reģionālo karu,” rakstīja Ž. Borels vietnē “X”.
Iran's launch of missiles toward Israel was filmed from a passing airplane flying to Dubai
— NEXTA (@nexta_tv) October 2, 2024
The New York Post reports that before launching the missiles, Tehran did not check whether the airspace was free of civilian flights.
"All the missiles flew past the airliner, but the… pic.twitter.com/XqBxnfGwJS
Nosodījumu Irānas uzbrukumam paudušas arī Latvijas amatpersonas un eksperti. Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka Irānas destabilizējošās darbības apdraud mieru Tuvajos Austrumos un nodrošina Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Stratēģiskie apsvērumi un lielāka kara draudi
Irānas uzbrukuma laiks un mērogs rada jautājumus par valsts stratēģiskajiem motīviem. Vairākus mēnešus Irāna atturējās no nozīmīgām militārām atbildēm uz Izraēlas uzbrukumiem, kas vērsti pret Irānas amatpersonām un sabiedrotajiem. Tomēr analītiķi uzskata, ka Teherānas pacietība izsīka pēc “Hizbollah” līdera Nasrallaha un “Hamās” līdera Hanijas iznīcināšanas, kas ir nozīmīgas figūras Irānas “pretestības ass” reģionālajā tīklā. Ar šādu drosmīgu soli Irāna cenšas pārliecināt savus sabiedrotos un parādīt, ka tā ir gatava tiešam konfliktam ar Izraēlu.
Oklahomas universitātes Tuvo Austrumu studiju centra direktors Džošua Lendiss norādīja, ka raķešu uzbrukums sniedz Netanjahu retu iespēju dot izšķirošu triecienu Irānai. Tomēr nav skaidrs, vai Izraēla atturēsies no agresīvām darbībām ASV diplomātiskā spiediena dēļ, kā tas notika pēc aprīļa uzbrukuma.
Nākotnes prognozes
Jau tagad Izraēlas gaisa uzlidojumi notiek Libānā, Sīrijā un Jemenā, kas liecina, ka Izraēla gatavojas plašākai militārai kampaņai. Tajā pašā laikā Irānas vadība solījusi, ka jebkura Izraēlas atriebība tiks sagaidīta ar vēl “drūmāku un graujošāku” atbildi.
Izraēla, visticamāk, vērš uzmanību uz Irānas kodolinfrastruktūru, lai noteiktu atbildes stratēģiju uz Teherānas raķešu uzbrukumu, kanālam “CNN” sacīja Malkolms Deiviss, Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta aizsardzības stratēģijas vecākais analītiķis.
Pēc ASV novērtējuma, laiks, kas Irānai nepieciešams, lai saražotu pietiekami daudz kodolmateriālu kodolieroča izveidei, šobrīd ir apmēram viena vai divas nedēļas.
Izraēla varētu mērķēt uz Irānas kodolinfrastruktūru ar konvencionālu militāru uzbrukumu vai kiberuzbrukumu, līdzīgu tam, ko tā izmantoja pret “Hizbollah” sakaru ierīcēm, pārtverot piegādes ķēdi un pievienojot sprāgstvielas šīm ierīcēm, sacīja Deiviss.
“Lai ko Izraēla darītu, tam jābūt ļoti redzamam un jāizskatās izšķirošam un veiksmīgam.”
Tikmēr Teherāna, visticamāk, cer, ka būs “zināma atturība”, pauda Salams Vakils, domnīcas “Chatham House” Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas direktors.
Izraēla ir skaidri norādījusi, ka tā darīs “visu iespējamo”, lai risinātu Irānas radītos izaicinājumus, kas ir piespiedusi to “iznīcināt pēc iespējas vairāk “Hamās” un “Hizbollah” personāla un uzbrūkot Irānas objektiem Sīrijā,” Vakils sacīja CNN žurnālistei.
“Irāna cenšas nospraust sarkanās līnijas, pilnībā apzinoties, ka tā ir aizsardzības pozīcijā, ka “Hizbollah” ir apdraudēta un ka tai nav tradicionālo konvencionālo spēju cīnīties pret Izraēlu.”
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis raidījumam “900 sekundes” pauda, ka Izraēlas atbildes vēl nenozīmē raķešu triecienus, drīzāk taktiku.
“Līdz šim Izraēla ir izvēlējusies ar Irānu sacensties daudz precīzākos uzbrukumos pret konkrētiem cilvēkiem. Jāņem vērā, ka Irānas armija kaujasspējas ir lielākas nekā Izraēlai, neskatoties uz modernajiem ieročiem. Abas ir arī kodolvalstis, līdz ar to ne viena, ne otra nevēlas iesaistīties tiešos uzbrukumos. Šīs raķetes drīzāk tiek šautas ar pienākumu apziņu nekā ar mērķi nodarīt lielākus postījumus,” komentēja K. Bukovskis.