Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ apstiprināja izskanējušos ziņojumus par Ziemeļkorejas karaspēka atbalstu krieviem Ukrainā, brīdinot, ka Maskavas un Phenjanas alianse kļūst arvien spēcīgāka un attīstās tālāk par ieroču piegādēm. Ukrainas militārās izlūkošanas dienesta amatpersona, kura, lai apspriestu sensitīvu drošības jautājumu, runāja ar anonimitātes nosacījumu, pagājušajā nedēļā laikrakstam "The Washington Post" sacīja, ka “vairāki tūkstoši” Ziemeļkorejas kājnieku pašlaik tiek apmācīti Krievijā un līdz šā gada beigām varētu tikt nosūtīti uz frontes līniju Ukrainā.
Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Jonhjuns pagājušajā nedēļā nosauca ziņojumus par Ziemeļkorejas militārpersonu palīdzību Krievijai par “ļoti ticamiem”. Kremlis ir noraidījis šo apgalvojumu kā “izdomājumu”.
“Mēs redzam, ka alianse starp Krieviju un tādiem režīmiem kā Ziemeļkorejas režīmu kļūst aizvien spēcīgāka,” svētdien savā video uzrunā teica V. Zelenskis. “Runa nav tikai par ieroču nodošanu, patiesībā runa ir par cilvēku nodošanu no Ziemeļkorejas bruņotajiem spēkiem”.
ASV Kara studiju institūts (Institute for the Study of War, ISW) norāda, ka tas nevar apstiprināt ziņojumus par bataljona izveidi 3000 Ziemeļkorejas pilsoņu sastāvā Krievijas militāro operāciju veikšanai Kurskas reģionā. Tāpat nav saņemtas apstiprinošas ziņas arī par Ziemeļkorejas karavīru grupas dezertēšanu.
Tā vietā ziņojumā tika atgādināts, ka 14. oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins iesniedza Krievijas Valsts domē ratificēšanai 2024. gada jūnijā parakstītā līguma par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Ziemeļkoreju tekstu.
Ziemeļkoreja ir bijusi viena no visskaļākajām Krievijas atbalstītājām, un tās līderis Kims Čenuns ir solījis “pilnībā” atbalstīt prezidenta Vladimira Putina aizsākto karu Ukrainā. Ziemeļkoreja 2022. gada martā, mēnesi pēc iebrukuma, bija viena no tikai četrām valstīm, kas pievienojās Maskavai, balsojot pret ANO rezolūciju, kurā tika nosodīta agresija.
Kopš tā laika Phenjana ir palīdzējusi Krievijai, sūtot vecu padomju laika munīciju, kas Krievijai ir ļoti nepieciešama. ASV amatpersonas apgalvo, ka šajos sūtījumos bijuši artilērijas lādiņi un citi ieroči, un pretī Ziemeļkoreja, iespējams, saņem Krievijas palīdzību, lai attīstītu savu ieroču programmu.
Kāpēc Phenjana sūtītu karavīrus uz konfliktu?
Tagad ir saņemtas ziņas, ka Ziemeļkoreja, iespējams, sūta militārpersonas uz Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju Donbasā. Saskaņā ar ziņām, kas pagājušajā nedēļā parādījās "Telegram" kanālos un Ukrainas presē, dažas militārpersonas jau varētu būt nogalinātas un ievainotas.
Ukrainas militārās izlūkošanas amatpersona sacīja, ka, lai gan Krievijā ir Ziemeļkorejas kaujas vienības, neviena no tām nav Donbasa reģionā un nogalinātie virsnieki nav tieši piedalījušies kaujās.
Dienvidkorejas eksperti apgalvo, ka ir ticams, ka Phenjana varētu nosūtīt uz Krieviju militāro personālu, jo īpaši tehniskos padomniekus, kas uzrauga Ziemeļkorejas ieroču izmantošanu uz vietas.
Ņemot vērā ziņojumus, ka daudzi no Ziemeļkorejas munīcijas lādiņiem ir brāķēti, un pastāv arī citas problēmas ar Phenjanas nosūtītajiem ieročiem, Ziemeļkorejai būtu loģiski nosūtīt personālu, kas palīdzētu veikt ieroču apkopi, pārvaldību un novērtēšanu, sacīja Korejas Aizsardzības analīzes institūta Seulā militārais eksperts Lī Horjungs.
Viss šis aktivizējās pēc tam, kad V. Putins un K. Čenuns šovasar parakstīja savstarpējās aizsardzības paktu, apsolot paplašināt militāro sadarbību.
Personāla nosūtīšana, lai palīdzētu krieviem izmantot Ziemeļkorejas ieročus, varētu liecināt, ka militārā sadarbība starp abām valstīm padziļinās, uzskata eksperti.
Ziemeļkorejieši, iespējams, jau atrodas Krievijā, palīdzot Ukrainas Donbasa reģiona atjaunošanas darbos, ziņo Seulā bāzētā monitoringa grupa "Daily NK", kurai ir informatori Ziemeļkorejā. Atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem Ziemeļkorejā un Krievijā, izdevums aprīlī ziņoja, ka Phenjana ir nosūtījusi tur aptuveni 150 jaunus karavīrus, lai palīdzētu atjaunošanas darbos.
Ziemeļkorejieši ir turpinājuši strādāt Krievijā un citur, neraugoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas aizliegumu valdībām izsniegt jaunas darba atļaujas ziemeļkorejiešiem un prasību valstīm līdz 2019. gada beigām repatriēt visus strādniekus.
ANO Drošības padome vērsās pret strādnieku programmu, kas ilgstoši ir subsidējusi Kima kodolenerģijas ambīcijas, kā daļu no sankcijām, kas Phenjanai tika noteiktas pēc tās sestā kodolizmēģinājuma. Krievija kritizēja sankcijas, bet piekrita tās ievērot.
Tomēr ziemeļkorejieši palika Krievijā, tostarp tie, kuri nevarēja atgriezties mājās pēc Ziemeļkorejas robežu slēgšanas 2020. gadā.
Pēc ANO aizlieguma ziemeļkorejieši turpināja iebraukt Krievijā ar tūristu vai studentu vīzām un strādāt Krievijas uzņēmumos, teikts Dienvidkorejas Apvienošanās ministrijas 2024. gada ziņojumā, kas balstīts uz izbēgušo liecībām.
