Pilna mēroga karš starp Krieviju un Ukrainu turpinās jau gandrīz trīs gadus, Krievijas okupantiem pakāpeniski virzoties uz priekšu, kamēr Ukrainas Bruņotie spēki joprojām kontrolē daļu Krievijas teritorijas. ASV medijs “Fox News” sniedzis savu analīzi par to, kā karš mainījās 2024. gadā. Ir zināms, ka aizvadītajā gadā tas Ukrainai izmaksāja 278 miljardus dolāru ārvalstu sniegtās palīdzības veidā, tostarp gandrīz 87 miljardus dolāru no Vašingtonas.
Tonusa noteikšana
2024. gads sākās ar sīvu cīņu ASV Kongresā par to, vai būtu jāsniedz lielāka militārā palīdzība Ukrainai, kas izgaismoja ievērojamas domstarpības Republikāņu partijā un Kijivas dziļo atkarību no Vašingtonas militārā atbalsta.
Ilgstošās debates, kas beidzās tikai aprīlī, Ukrainai radīja būtiskas sekas – gan tās spējā aizsargāties pret Maskavas raķetēm, gan spējā pretoties Krievijas uzbrukumiem. 2023. gadā Krievijai neizdevās gūt nozīmīgus panākumus, neraugoties uz lielo cilvēkresursu skaitu, ko Kremlis varēja mobilizēt savā militārajā mašīnā.
Taču 2024. gada politika ASV mainīja kara realitāti Ukrainai. Aizkavētā palīdzība ne tikai ievērojami palielināja Ukrainas ievainojamību austrumos, īpaši Doneckas reģionā, bet arī pastiprināja vilšanos Kijivā, NATO sabiedrotajos un starp tiem, kas uzskatīja, ka Ukrainas aizstāvēšana ir ASV drošības interesēs. Tas palielināja spiedienu uz Baidena administrāciju atcelt ASV piegādāto tālās darbības raķešu uzbrukuma aizliegumus, ko prezidents galu galā atcēla novembrī.
ASV iekšpolitiskā nestabilitāte pirms prezidenta vēlēšanām radīja neskaidrību par to, ko Kijivai varētu nozīmēt vēl viena Trampa administrācija.
Kara izmaksas
Aprīļa beigās Pārstāvju palāta pieņēma 61 miljarda dolāru militārās palīdzības paketi Ukrainai, kas kopējo ASV finanšu saistību apjomu kopš Krievijas iebrukuma sākuma 2022. gadā palielināja līdz 183 miljardiem dolāru. Šī pakete bija paredzēta tūlītējai militārās tehnikas un piegāžu piegādes pastiprināšanai, kas, pēc Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra datiem, bija samazinājušās līdz 10% no iepriekšējā gada apjoma.
Eiropas Savienība jūnijā oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Ukrainu pēc tam, kad tika secināts, ka Kijiva ir izpildījusi nepieciešamās prasības, tostarp apkaro korupciju, ierobežo politisko lobēšanu, uzlabo amatpersonu īpašumu pārskatāmību un stiprina nacionālo minoritāšu tiesības.
NATO samitā Vašingtonā jūlijā daži dalībnieki pastiprināja spiedienu uz Baidena administrāciju, kā arī sabiedrotajiem, piemēram, Apvienoto Karalisti un Vāciju, lai atceltu visus Ukrainai piemērotos ierobežojumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt norādīja, ka šāds solis ir nepieciešams, lai labāk apturētu Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus.
Maskava septembrī centās nodrošināt savu 2025. gada aizsardzības budžetu un iesniedza plānu Valsts domē, kas paredzēja piešķirt 183 miljardus dolāru nacionālajai drošībai un aizsardzībai, kas veidoja aptuveni 41% no tās gada izdevumiem. Decembra sākumā Putins parakstīja mazāku plānu 13,5 triljonu rubļu apmērā (124 miljardi dolāru), kas veidoja 32,5% no Krievijas 2025. gada budžeta.
Oktobrī G-7 galīgi apstiprināja 50 miljardu dolāru aizdevumu Ukrainai, ko plāno atmaksāt, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus. Ziemassvētku vakarā Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals paziņoja, ka Kijiva ir saņēmusi pirmo miljardu dolāru no ASV.
ASV ir piekritušas līdz 2025. gadam piešķirt Ukrainai 20 miljardus dolāru no iesaldēto aktīvu peļņas militārās un rekonstrukcijas palīdzības nodrošināšanai. Prezidents Baidens ir apņēmies paātrināt militārās palīdzības piegādi Ukrainai pēdējās dienās savā amatā.
Eskalācija
Kara gaitā Krievija paļāvās uz intensīvu raķešu un dronu kampaņu, lai terorizētu visu Ukrainas teritoriju. Taču 2024. gadā Maskava pastiprināja gaisa uzbrukumus, īpaši vēršoties pret pilsētām un ciematiem Ukrainas austrumos pirms kājnieku virzības, pat ja tas nozīmēja pilnīgu urbāno teritoriju iznīcināšanu.
2024. gadā kaujas lauka aktivitāte bija lielāka nekā 2023. gadā, lai gan, pēc Kara pētījumu institūta (ISW) datiem, lielākoties tā notika gada otrajā pusē, par ko Krievija smagi samaksāja.
Novembris izrādījās īpaši asiņains mēnesis, kad Krievija piedzīvoja savus lielākos zaudējumus kaujas laukā — ziņots par 45 720 upuriem, salīdzinot ar gandrīz 42 000 oktobrī, kā arī Ukrainas Aizsardzības ministrija lēsa, ka tika zaudēta militārā tehnika aptuveni 3 miljardu dolāru vērtībā.
Maskava divreiz uzstādīja rekordu lielākajam dronu uzbrukumu skaitam vienā kampaņā kopš kara sākuma: vispirms ar 145 droniem, kas tika palaisti naktī uz 9. novembri, un pēc tam ar 188 dronu triecieniem, kas sākās naktī uz 25. novembri.
Pēc vairāk nekā gada stagnācijas frontes līnijā Krievija maijā uzsāka jaunu ofensīvu Harkivas virzienā, ko Ukraina bija atbrīvojusi 2022. gadā. Tomēr šī ofensīva lielākoties izgāzās.
Līdz augustam Ukraina nonāca starptautisko ziņu virsrakstos, kad tā veica negaidītu sauszemes iebrukumu Krievijas Kurskas apgabalā. Šis stratēģiskais gājiens bija iecerēts, lai novirzītu Krievijas spēkus no Ukrainas austrumiem uz Krievijas teritoriju un iegūtu pārrunu priekšrocības nākotnē.
Šī bija lielākā militārā kampaņa pret Krieviju kopš Otrā pasaules kara, un oktobra vidū ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi karavīrus uz Krieviju. Tika lēsts, ka Kurskā pret Ukrainu karo ap 11 000 Ziemeļkorejas karavīru — pirmais ārvalstu kontingents kopš kara sākuma.
Ziemeļkoreja nav vienīgā valsts, kas palīdz Krievijai tās iebrukumā, Irāna jau gadiem sūta tai “Shahed” dronus. Septembrī ASV apsūdzēja Irānu par tuvas darbības rādiusa ballistisko raķešu piegādi Krievijai.
Tiek lēsts, ka Ukraina zaudējusi 40% teritoriju, ko tā sākotnēji atguva pēc Krievijas okupantu padzīšanas, liecina pagājušā mēneša ziņojumi. Ziemeļkoreja, savukārt, arī cietusi smagus zaudējumus — Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka Kurskā nogalināti ap 3000 Ziemeļkorejas karavīru, turklāt citiem jāsaskaras ar ārkārtīgi smagām loģistikas problēmām, tostarp tīra ūdens trūkumu, ziņoja “Associated Press”.
Ķīna arī tiek apsūdzēta Krievijas palīdzēšanā, slepeni piegādājot tai militāro atbalstu mikroelektronikas un pusvadītāju veidā.
Gada beigas
Ziemeļkorejas tiešā iesaiste Krievijas karā vēl vairāk izgaismoja Indijas un Klusā okeāna reģiona sašķeltību, kas pēdējos gados pastiprinājusies ne tikai Ķīnas agresijas, bet arī Phenjanas darbību dēļ. Šī dinamika ir saistīta ar lielāko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, jo Japāna un Dienvidkoreja arvien ciešāk sadarbojas ar Rietumu sabiedrotajiem un Krievijas-Ziemeļkorejas aliansi uzskata par draudu.
Ziemeļkorejas karavīru izvietošana Krievijā mudinājusi Dienvidkoreju apsvērt iespēju palielināt savu neletālo palīdzību, ieskaitot raķešu piegādes. Japāna Ziemassvētku dienā piešķīra Ukrainai 3 miljardus dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, papildinot 12 miljardus dolāru, ko Tokija jau bija nodrošinājusi Kijivai. Turklāt Japāna solīja atbalstīt Ukrainas enerģētikas sektoru, kuram Krievija regulāri uzbrūk.
Krievija turpināja savu galveno ziemas terora stratēģiju, Ziemassvētku dienā uzbrūkot Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 184 droniem un raķetēm, ziņoja Ukrainas Gaisa spēki. Uzbrukumi izraisīja plašus elektrības pārtraukumus, kad vairākos reģionos, tostarp Harkivā, Dņepropetrovskā un Poltavā, kā arī Ivano-Frankivskā, temperatūra bija zem nulles. Zelenskis nosodīja šos uzbrukumus kā "necilvēcīgus."
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps priekšvēlēšanu laikā apgalvoja, ka izbeigs karu vēl pirms stāšanās amatā. Pēc uzvaras vēlēšanās viņa pārliecība par spēju to izdarīt, šķiet, ir mainījusies.
Savas pirmās preses konferences laikā pēc uzvaras vēlēšanās viņš sacīja: "Mēs cenšamies izbeigt šo karu, to šausmīgo, šausmīgo karu, kas notiek Ukrainā ar Krieviju. Mums ir neliels progress."
Tramps paziņoja, ka centīsies panākt miera vienošanos starp Putinu un Zelenski, ko Ukrainas prezidents šomēnes ierosināja kā iespējamu, lai gan pastāv būtiski nosacījumi, kurus Putins, visticamāk, nepieņems, piemēram, Ukrainas nākotne NATO aliansē.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noraidīja Trampa aicinājumus uz pamieru, norādot, ka "pamiers ir ceļš uz nekurieni," kas liecina, ka Trampam, iespējams, nāksies saskarties ar sarežģītu turpmāko miera procesa virzību.
