Brigādes “Azov” pieminējums šodien komentārus neprasa – tā, visticamāk, ir populārākā un leģendārākā Ukrainas bruņoto spēku vienība – patiesībā piederīga Ukrainas Nacionālajai gvardei. “Azov” savu darbību sāka 2014. gadā Berdjanskā un guva ievērību, atbrīvojot no Krievijas kaujinieku kontroles Mariupoli, kurā pēc tam bāzējās un kuru aizsargāja vairākus mēnešus ilgā aplenkuma laikā 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga invāzijas sākuma, iegūstot – bez pārspīlējuma – dzīvas leģendas statusu. Pagājušā gada izskaņā portālam “Sargs.lv” bija iespēja Rīgā tikties ar diviem šīs vienības komunikatoriem, lai runātu par viņu ikdienas darbu “Azov” brigādē un brigādes īpašo lomu Ukrainas aizsardzībā pret krievu okupantiem.
Abi šie vīri nāk no akadēmiskās vides, viņiem ir plaša pieredze gan zinātnē, gan militārajā jomā – akadēmiķis un pētnieks politiskās zinātnes un starptautisko attiecību jomā Volodimirs Vernihora un filozofijas doktors, seržants Valentīns Dzjubenko.
Viņi atklāj, ka “Azov” brigādē komunikācijas speciālistiem ir plašs pienākumu loks – no humanitārās palīdzības sniegšanas līdz starptautisko attiecību veidošanai.
“Mans darbs aptver gan humanitārā atbalsta aktivitātes, gan ar starptautiskajām attiecībām saistītas funkcijas. Atkarībā no situācijas es varu atrasties gan uz frontes līnijas, gan koordinēt starptautiskās sadarbības projektus,” stāsta Volodimirs Vernihora.
Tikmēr viņa kolēģis Valentīns Dzjubenko atklāj, ka ikdienā nodrošina brigādes sadarbību ar ārzemju žurnālistiem un organizē intervijas ar “Azov” kaujiniekiem sadarbībā ar brigādes preses dienestu. “Esmu iesaistīts arī dažādos digitālajos projektos, tostarp dezinformācijas apkarošanai veltītajā “Azov Contra Fake”, kā arī citās iniciatīvās, kas saistītas ar brigādes vēstures dokumentēšanu,” atklāj Valentīns Dzjubenko.
Abi karavīri mūsu sarunas gaitā stāstīja arī par saviem apsvērumiem un motivāciju iestāties tieši “Azov” brigādes rindās.
“Es pazīstu daudzus “azoviešus” jau kopš 2014. gada. Kad 2022. gadā sākās pilna mēroga iebrukums, nebiju karavīrs, bet palīdzēju draugiem “Azovstaļ” rūpnīcā. Galu galā es arī pievienojos brigādei, lai turpinātu atbalstīt savus draugus cīņā,” par savu ceļu uz “Azov” stāsta Valentīns.
Tikmēr Volodimirs atklāj, ka vairākus gadus dzīvojis ārpus Ukrainas, darbojoties akadēmiskajā vidē un starptautisko attiecību jomā. Kad okupanti ar invāziju iebruka viņa dzimtajā zemē, viņš saprata, ka pienācis laiks atgriezties. “Man šķita dabiski pievienoties tieši “Azov” brigādei, ņemot vērā tās publisko tēlu un lielo nozīmi. Mana pieredze un sakari ļauj man sniegt būtisku pienesumu brigādes starptautiskajā sadarbībā.”
Kā norāda abi komunikatori, “Azov” brigādes panākumu pamatā ir tās unikālā identitāte, vēsturiskās saknes un progresīvi domājošā vadība.
Tāpat "Azov" cīņa neaprobežojas ar kaujas lauku. Karavīri strādā arī informācijas sfērā. Cīņa ar Krievijas propagandu ir nebeidzama, jo tās dezinformācija strādā tur, kur valda klusums. Šī iemesla dēļ ir svarīgi laikus sniegt patiesus un ticamus pierādījumus, lai atmaskotu Krievijas melus.
Tieši sociālajiem medijiem ir bijusi izšķiroša nozīme. "Azov" karavīri ir tikušie nosūtīti uz dažādām tikšanām ar politiķiem, žurnālistiem un organizācijām, lai apgāztu Krievijas izplatītos nepatiesos naratīvus par "Azov" brigādi.
Taujāti par nākotni, “Azov” karavīri atzīst, ka Krievija stratēģiski jau ir zaudējusi, taču tas nenozīmē Ukrainas uzvaru. Karavīri uzskata, ka Ukrainas uzvara būs tad, kad tiks atjaunotas valsts robežas un būs izveidota vide, kas nodrošinās mieru turpmākajām paaudzēm.
“Kā reiz teica mūsu štāba priekšnieks, mēs vēlamies, lai “Azov” kļūtu par Ukrainas “kodolieroci” - drošības un aizsardzības garantiju. Desmit gadu pastāvēšanas laikā “Azov” ir daudz paveicis, bet mēs centīsimies nostiprināt tā lomu kā Ukrainas aizsardzības stūrakmeni,” sacīja Valentīns.
Sarunas noslēgumā “Azov” brigādes pārstāvji izsaka pateicību Latvijai par tās sniegto atbalstu un uzsver – “Mums ir kopīgs ienaidnieks, un mēs nekad neaizmirsīsim, kā jūs esat palīdzējuši mums, tāpēc varat paļauties, ka mēs sniegsim atbalstu arī jums. Un mēs patiešām vēlamies to darīt – ar savām zināšanām un pieredzi.”
