Pēc 90 minūšu sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Krievijas diktators Vladimirs Putins spēra mazāko piekāpšanās soli, lai atvieglotu Krievijas trīs gadus ilgo uzbrukumu pret Ukrainu, solot apmainīt dažus ieslodzītos un uz 30 dienām pārtraukt triecienus enerģētikas infrastruktūrai un jūrā. Skaidrs, ka Krievija kavē pilnīga pamiera noslēgšanu Ukrainā, taču tas netraucē Trampam un Putinam plānot “spēles” turpmāko gaitu, raksta “Politico”.
Stundu pēc zvana Kijiva un citas Ukrainas pilsētas atkal cieta no okupantu triecieniem. Bezpilota lidaparātu un raķešu triecieni pa dzīvojamām ēkām turpinās visā valstī, tikmēr asiņainā frontes līnija austrumos nemainās.
Putins stingri turas pie pamiera nosacījumiem, kas paģēr neiespējamas sarkanās līnijas, un galvenās no tām ir visas ārvalstu militārās palīdzības un Rietumu izlūkdatu apmaiņas ar Ukrainu pārtraukšana. Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim būs grūti apsvērt šos nosacījumus, taču tas nenozīmē, ka Tramps tiem nepiekritīs.
“Mana šodienas telefonsaruna ar Krievijas prezidentu bija ļoti laba un produktīva,” sociālajos tīklos rakstīja D. Tramps. “Mēs vienojāmies par tūlītēju pamieru visā enerģētikas infrastruktūrā, apzinoties, ka mēs ātri strādāsim, lai panāktu pilnīgu pamieru un galu galā BEIGAS šim ļoti šausmīgajam karam.”
Pirms nedēļas V. Zelenskis un D. Tramps vienojās iesniegt V. Putinam priekšlikumu par “tūlītēju” pamieru uz 30 dienām, izbeidzot visas kaujas sadursmes un uzbrukumus no gaisa, jūras un visā frontes līnijā. D. Tramps sacīja, ka vēlas, lai V. Putins ātri sniegtu pozitīvu atbildi, un uzstāja, ka, viņaprāt, tā arī notiks.
Tā vietā Krievijas diktators ir apgalvojis, ka viņš principā atbalsta šo ideju, taču joprojām iebilst pret to, kā tā darbosies. Krievijas un Amerikas “ekspertu grupas” tuvākajā laikā tiksies Tuvajos Austrumos, lai mēģinātu atbildēt uz dažiem no šiem “tehniskajiem” jautājumiem un panākt lielāku progresu ceļā uz pamieru, liecina oficiālie ziņojumi par zvanu.
Metjū Šūmeikers (Matthew Shoemaker), bijušais ASV izlūkdienesta virsnieks un nacionālās drošības speciālists, brīdināja, ka D. Tramps riskē nokļūt V. Putina rokās, ļaujot Krievijai izmantot “klasisko Aukstā kara laika padomju taktiku” sarunu gaitas palēnināšanai.
Viena potenciāli satraucoša zīme Ukrainai un tās sabiedrotajiem Eiropā bija Baltā nama oficiālā paziņojuma tonis. Tālu no nosodījuma par Krievijas nevēlēšanos uzsākt pilnīgu pamieru, ASV sarunas ar Krieviju apraksts bija pozitīvs.
“Trampistu” valodā Baltā nama paziņojums atzinīgi vērtēja “vērienīgu ekonomisko darījumu” izredzes starp Vašingtonu un Maskavu. “Abi līderi bija vienisprātis, ka nākotnei ar uzlabotām divpusējām attiecībām starp ASV un Krieviju ir milzīgs pluss,” teikts paziņojumā.
Kremļa versija bija vēl ekspansīvāka, cenšoties izvirzīt Krieviju ģeopolitiskā ziņā kā tikpat svarīgu lielvalsti, kā ASV, kur Vašingtona un Maskava iegulda “kopīgus pūliņus” krīzes karstajos punktos Tuvajos Austrumos, vienlaikus veidojot sadarbību kodolieroču neizplatīšanas un globālās drošības jautājumos.
“Savstarpēja interese par divpusējo attiecību normalizēšanu tika pausta, ņemot vērā Krievijas un ASV īpašo atbildību par drošības un stabilitātes nodrošināšanu pasaulē,” teikts Kremļa paziņojuma kopsavilkumā.
Tad seko dīvainākā daļa. Abu valstu zvans tika uzskatīts par pagrieziena punktu sarunās par pamieru starp Krieviju un Ukrainu, D. Trampam tajās esot kā starpniekam. Patiesībā šķiet, ka D. Tramps un V. Putins diezgan daudz laika pavadīja, apspriežot citus jautājumus.
“Tika apspriestas vairākas idejas, kas virzās uz abpusēji izdevīgas sadarbības attīstību ekonomikā un enerģētikas sektorā,” teikts Kremļa paziņojumā. “Donalds Tramps atbalstīja Vladimira Putina ideju organizēt hokeja spēles ASV un Krievijā starp NHL spēlējošiem krievu un amerikāņu spēlētājiem.” Nacionālā hokeja līga ir ASV un Kanādas hokeja līga, savukārt Kontinentālajā hokeja līgā piedalās komandas no Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas un Kazahstānas.
D. Tramps pēcāk nezvanīja V. Zelenskim, lai pastāstītu par notikušo. Tā vietā Ukrainas prezidentam informācija par zvanu bija jāuzzina no plašsaziņas līdzekļiem. “Mēs esam skeptiski noskaņoti par uzticēšanos krieviem,” vēlāk žurnālistiem sacīja V. Zelenskis. “Nepastāv uzticēšanās V. Putinam.”
Pirms ASV un Krievijas vadītāju uzstāšanās V. Zelenskis savā ikvakara uzrunā sacīja, ka Krievija apzināti vilcina kara izbeigšanu: “Jau nedēļu V. Putins nav spējis izspiest “jā” pamiera priekšlikumam. Viņš saka visu, ko vēlas pats, bet ne to, ko vēlas dzirdēt visa pasaule.”
